Krievijas prezidents Vladimirs Putins izskatīšanai Valsts domē nosūtījis likumprojektu par Krievijas izstāšanos no Ženēvas konvencijas Papildprotokola, kas nosaka, kā ir jāizmeklē civiliedzīvotāju tiesību pārkāpumi kara laikā, vēsta “Reuters”.
Šo protokolu 1977. gadā parakstīja PSRS, atzīstot, ka izmeklēšana par pārkāpumiem attiecībā uz mierīgajiem iedzīvotājiem jāveic starptautiskai komisijai. Komisija tika izveidota 1949. gadā Ceturtās Ženēvas konvencijas par civiliedzīvotāju aizsardzību ietvaros.
Putina ieteiktā likumprojekta skaidrojumā savukārt minēts, ka Krievija atsakās atzīt komisijas kompetenci “būtiski pieaugošo starptautiskās situācijas risku” dēļ un bažās, ka “negodprātīgas valstis” varētu šo komisiju izmantot politiskiem mērķiem.
Krievija arī norāda, ka katru gadu veic maksājumus komisijas budžetā, taču tajā nav Maskavas pārstāvja.
1993. gadā ANO Drošības padome Ceturto Ženēvas konvenciju padarīja par obligātu visām valstīm, kas iesaistītas militāros konfliktos neatkarīgi no tā, vai šīs valstis pievienojušās līgumam.
Viens no galvenajiem dokumenta punktiem uzliek par pienākumu karojošajām pusēm nošķirt mierīgos iedzīvotājus no tiešiem kauju dalībniekiem.
Iepriekš Krievija jau ir izstājusies no līguma par Starptautisko krimināltiesu, kas paredz izmeklēt karadarbības laikā notikušos noziegumus. Putins tolaik atzina, ka lēmums saistīts ar Krimas aneksiju un karu Donbasā.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai civīliedzīvotāji Krievu impērijā ir kādreiz bijuši aizsargāti?