Polija apsvērs iespējas izmantot pretgaisa aizsardzības sistēmas “Patriot” Lietuvas objektu aizsardzībā

"Patriot" raķetes

Polija, kas pirms gada parakstīja vienošanos par ASV pretgaisa aizsardzības sistēmu “Patriot” iegādi 4,75 miljardu dolāru vērtībā, apsvērs iespējas tās izmantot Lietuvas objektu aizsardzībā,
solījis šīs valsts Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ģenerālleitnants Raimunds Andžejčaks, kas šonedēļ uzturas vizītē Lietuvā.

Šo jautājumu viņš apspriedis ar Lietuvas Bruņoto spēku komandieri ģenerālleitnantu Jonu Vītautu Žuku.

“Esam NATO dalībvalstis, mums ir kopīga gaisa telpa, tātad mūsu plānos robeža nepastāv – nav robežas, rīkojot mācības vai militārās operācijas,” ģenerālis sacījis intervijā ziņu aģentūrai BNS. “Protams, tas atkarīgs no plānošanas. Ja sistēma būs pietiekami efektīva, varēsim vienoties, kā sinhronizēt mūsu gaisa telpas aizsardzības sistēmas Polijā un Lietuvā.”

Paredzēts, ka pirmās sistēmas “Patriot” Polijai varētu tikt piegādātas 2022.gadā, bet pārējās – 2024.gadā. Integrējot tās Lietuvas gaisa telpas aizsardzībā, Polija palīdzētu aizpildīt vienu no būtiskākajām spraugām Lietuvas aizsardzībā kopumā.

Pati Lietuva nevar atļauties iegādāties tāla darbības rādiusa raķetes, bet Lietuvas Bruņotie spēki pašlaik iepērk vidēja darbības rādiusa raķetes un tiem jau ir tuva darbības rādiusa pretgaisa aizsardzības sistēmas.

Kā izteicies Andžejčaks, par konkrētākiem plāniem attiecībā uz “Patriot” sistēmu integrēšanu varēs runāt, kad Polija būs saņēmusi pirmās raķetes.

“Pastāv jautājums par misiju vadības sistēmām – kā operatīvi uzturēt sakarus, kā arī par nacionālajiem principiem, jo gaisa telpa jāpārvalda ļoti adekvāti, efektīvi un droši,” uzsvēris ģenerālis. “Bet tehniski, ja tas būs iespējams no operacionālā viedokļa, mēs labprāt pārrunāsim ar lietuviešiem, kā atvairīt stratēģiskos apdraudējumus, ar ko varam saskarties.”

Februārī Lietuva un Polija vienojās par gaisa telpas novērošanas radaru informācijas apmaiņu un apņēmās pieskaitīt pa vienai savu bruņoto spēku brigādei starptautiskajam Ziemeļaustrumu divīzijas štābam Polijā, Elblongā, domājot par tā dēvēto Suvalku koridoru – aptuveni 100 kilometrus platu Lietuvas un Polijas pierobežas joslu, kas rietumos robežojas ar Krievijas Kaļiņingradas apgabalu un austrumos ar Baltkrieviju un no Baltijas valstu aizsardzības viedokļa tiek uzskatīta par NATO Ahileja papēdi.

Tas nozīmē, ka krīzes gadījumā par šīs stratēģiski svarīgās teritorijas aizsardzību būtu atbildīgas vismaz divas brigādes, kas būs pakļautas minētajam štābam.

“Mums ir augstu novērtēts sertificēts starptautisks štābs (..), un tagad mēs gribam dot tam īstus karavīrus,” norādījis Bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks. “Runājam arī ar citām valstīm, vai tās gribētu kļūt par daļu no šīs komandas.”

Andžejčaks ar Žuku pārrunājis arī iespējas abu valstu karavīriem trenēties “saskaņā ar iespējami sarežģītiem scenārijiem”, jo krīzes gadījumā laika sagatavoties vairs nebūtu.

“Ja viņi trenēsies ik dienas, iepazīs cits citu un saskaņos mūsu sistēmas, būs sasniegts vēlamais bruņoto spēku aktivācijas laiks un nodrošināts savaldīšanas aspekts,” izteicies ģenerālis.

Viņš arī atzinis, ka Polija ar bažām raugās uz Krievijas karavīru skaita palielināšanu un militārā potenciāla modernizēšanu Kaļiņingradas apgabalā, vērtējot to kā Krievijas agresivitātes pieaugumu.

Kā uzskata Lietuvas izlūkdienesti, pēdējā laikā Krievija Kaļiņingradas apgabalā atjauno veco militāro infrastruktūru un veido jaunu, piegādā jaunu bruņojumu un kaujas tehniku, veido jaunas karaspēka vienības un veic intensīvu gatavošanos gan sauszemes, gan jūras poligonos.

Kā zināms, trešdien Polijas bruņoto spēku Ģenerālštāba priekšnieks ieradīsies divu dienu darba vizītē Latvijā.

Avots: sargs.lv

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,TwitterYoutube un Instagram!

Populārākie raksti

Jūs varētu interesēt

Lasītāju viedokļi

avatar