Pasaules militārie izdevumi pērn sasnieguši jaunu rekordu, devīto gadu pēc kārtas apsteidzot iepriekšējā gada tēriņus, pirmdien paziņojis Stokholmas Starptautiskais miera pētījumu institūts (SIPRI).
Saskaņā ar kārtējo SIPRI ziņojumu militāriem mērķiem domātie izdevumi, kas koriģēti, ņemot vērā inflāciju, 2023.gadā pieauguši par 6,8% un sasnieguši 2,44 triljonus ASV dolāru, kamēr 2022.gadā tie bija 2,24 triljoni.
Tas ir lielākais bruņošanās tēriņu pieaugums kopš 2009.gada.
Visas desmit valstis, kas līdz šim tērējušas vislielākos līdzekļus aizsardzībai, arī pērn ievērojami palielinājušas savus izdevumus.
Pētnieki nepieredzēto militāro tēriņu pieaugumu cita starpā skaidro ar Krievijas uzsākto karu pret Ukrainu.
Militārie tēriņi pieauguši visos reģionos, kas apskatīti ziņojumā, un tas, kā uzskata autori, liecina, ka pasaule jūtas nedrošāka un, iespējams, dod priekšroku militāriem, nevis diplomātiskiem līdzekļiem.
Vislielākos līdzekļus aizsardzībai joprojām atvēl ASV, kas militāriem mērķiem pērn tērējušas 916 miljardus dolāru. Tas sastāda vairāk nekā trešdaļu jeb 37% no pasaules kopējiem tēriņiem.
Tas ir aptuveni trīstik, cik aizsardzībai tērējusi otrās vietas ieguvēja Ķīna.
Tiek lēsts, ka 2023.gadā Pekinas militārie izdevumi sasnieguši 296 miljardus dolāru jeb 12% no pasaules kopapjoma, kas ir par 6% vairāk nekā iepriekšējā gadā.
ASV un Ķīnas izdevumi aizsardzībai kopā sastāda aptuveni pusi no visas pasaules kopīgajiem militārajiem tēriņiem.
Visumā pirmās septiņas pozīcijas lielāko tērētāju sarakstā palikušas nemainīgas.
Trešajā vietā, tāpat kā 2022.gadā, ierindojusies Krievija, kam seko Indija un Saūda Arābija.
Savukārt sestajā un septītajā vietā attiecīgi ir Lielbritānija un Vācija.
Visstraujāk militārie izdevumi pieauguši Ukrainā, kas no 11 vietas 2022.gadā pārvietojusies uz astoto pozīciju. Kijivas izdevumi aizsardzībai pieauguši par 51%, sasniedzot 64,8 miljardus dolāru, kas sastāda 58% no visiem valdības tēriņiem.
Papildus Ukraina saņēmusi citu valstu militāro palīdzību vismaz 35 miljardu eiro apjomā.
Tikmēr agresorvalstī Krievijā militārie tēriņi pieauguši par 24%, sasniedzot 109 miljardus dolāru.
Kopumā pasaules militārie izdevumi sastāda 2,3% no globālā iekšzemes kopprodukta (IKP).
Ikgadējais SIPRI ziņojums par pasaules militārajiem tēriņiem ir plašākais šāda veida datu apkopojums.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
58% no valdības tēriņiem militāriem izdevumiem daudz ko izsaka kā parastie cilvēki tādā valstī dzīvo. Viss lai tikai politiskā elite noturētos savās vietās. Tas izskaidro kāpēc jāpiešķir tie desmiti miljardi. Tas tikai paildzina agoniju.