Par aizsardzības mācību skolās un ne tikai

Baiba Bļodniece

Man bieži jautā par gaidāmo aizsardzības mācību skolās.

Tas tiešām ir svarīgs jautājums. Lai saprastu šī priekšmeta ideju, ir nedaudz jāatgriežas pagātnē un jāparunā par kontekstu. 

Līdz 2008. gada Krievijas – Gruzijas karam gan Latvijā, gan Eiropā valdīja viedoklis, ka Baltija ir samērā drošs reģions un ar esošajiem aizsardzības plāniem un budžetu ir pilnīgi pietiekami, taču pēc Krievijas iebrukuma Gruzijā un Gruzijas daļas okupācijas šī izpratne mainījās. 

Vēl jo vairāk tā mainījās 2014. gadā, kad Krievija okupēja arī Krimu un Doņeckas un Luganskas apgabalus. 

Rezultātā visas Baltijas jūras reģiona valstis būtiski palielināja savu aizsardzības budžetu un Zviedrija atjaunoja arī obligāto militāro dienestu.

Arī Lietuva ieviesa obligāto militāro dienestu.

Igaunijā, Norvēģijā, Dānijā, Somijā tāds jau bija līdz tam, rezultātā tikai Latvija ir vienīgā valsts Baltijā un Skandināvijā, kura nav atjaunojusi obligāto militāro dienestu, kas tiek uzskatīts par vienīgo reālo garantiju tam, ka valsts iedzīvotāji ir sagatavoti cīņai ar agresoru.

Obligātais militārais dienests nozīmē augsta līmeņa apmācības, kas savukārt nozīmē, ka krīzes gadījumā trīs Baltijas valstis vien var ātri mobilizēt miljons karavīru lielu armiju cīņai ar pretinieku, un tas ir spēks, no kura jebkuram būtu jābaidās.

Apsverot visus plusus un mīnusus, rūpīgi analizējot visas iespējas Latvijā, mēs uzskatām, ka tomēr ir iespējams apmācīt cilvēkus arī citādāk un ar citiem paņēmieniem panākt rezultātu, kas ir ļoti tuvs tam, kas tiek sasniegts ar obligāto militāro dienestu, vienlaikus neizraujot no ekonomikas un ģimenes vīriešus ļoti produktīvā un ražīgā vecumā.

Viens no galvenajiem šīs mūsu pieejas stūrakmeņiem būs aizsardzības mācība skolās. Tāpēc sanāk, ka tie, kuri ir pret aizsardzības mācību skolās, faktiski ir par obligāto militāro dienestu, kā tas ir citās Baltijas un Skandināvijas valstīs. 

Citas alternatīvas nav, tāpēc es tomēr aizstāvu aizsardzības mācības, zemessardzes stiprināšanas un profesionālās armijas stratēģiju.

Kāpēc mēs domājam, ka aizsardzības mācība būs efektīva?  

Tai ir daudz plusu – pirmkārt, tā skar abu dzimumu bērnus. Tas ir svarīgi. Mēs esam moderna ziemeļvalsts, mēs neatbalstām dalījumu vīriešu darbos un sieviešu darbos, un viss, kas attiecas uz valsts aizsardzību, protams, arī nav kaut kāds ekskluzīvs vīriešu lauciņš. 

Mūsdienu karadarbībā smagumu nešana un diennaktīm gari pārgājieni noteikti vairs nav pats nozīmīgākais. Sievietes var būt tikpat noderīgas valsts aizstāves kā vīrieši, un sievietes pilnīgi noteikti ir pelnījušas visas tās pašas zināšanas, kuras saņem vīrieši. 

Latvijas armijā jau tagad ir viens no augstākajiem procentiem sieviešu NATO armiju vidū, mēs uzskatām, ka šī sieviešu integrācija valsts aizsardzībā ir jāturpina.

Ar valsts aizsardzības apmācību skolās 20 000 skolnieku gadā iegūs pamatzināšanas par valsts aizsardzību, par riskiem, par krīzēm situācijās, kurās, piemēram, nav pieejams internets, nav elektrības, nestrādā mobilie sakari – tās būs iemaņas, kas neattiecas obligāti uz karu vai karadarbību, bet arī citām krīzēm – dabas katastrofām, terorismu, industriālām nelaimēm, hibrīdkara dažādām negaidītām situācijām.

Svarīgi ir arī tas, ka kopš 2008. un 2014. gada notikumiem Gruzijā un Ukrainā nacionālās drošības likums ir mainīts piecas reizes, pilnīgi no jauna nosakot, kādi ir pilsoņu pienākumi kara gadījumā. 

Šobrīd ar likumu ir noteikts, ka Latvijas pilsoņa pienākums ir aizstāvēt savu valsti un nesadarboties ar okupācijas spēkiem. Tas ir tikai normāli, bet ja valsts ir noteikusi šādus pienākumus, tai būtu arī jāapmāca cilvēki, ko tas nozīmē praktiski – kas ir jādara, kas nav jādara, kā pasargāt sevi un savu valsti. 

Šobrīd jau 70 skolās aizsardzības mācība ir ieviesta un atsauksmes ir labas, vienlaikus mēs pilnveidojam šo programmu un apmācības.

Visbeidzot, es saprotu, ka daudziem nepatīk tāds patoss, bet tiešām arī patriotisma audzināšana ir ļoti svarīga, un šis priekšmets noteikti ir veids, kas katram liks aizdomāties par to, cik liela vērtība tā ir, ka mums ir sava valsts. 

Bez tam, patriotisms tikai kā emocija ir bezspēcīgs, patriotismam ir jābūt apvienotam ar zināšanām, attiecīgu izglītību, kas ļauj šo emociju likt lietā – tieši to mēs vēlamies panākt, ieviešot skolās aizsardzības mācību.

Tā kā es ļoti atbalstu aizsardzības mācību skolās, es domāju, ka Latvija ir izvēlējusies gudru ceļu, un es ceru, ka mums kopā izdosies.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!