Pabriks: Zviedrija pastiprina spēkus Gotlandē, Latvija – Vidzemē un Latgalē

Zviedrija, reaģējot uz Krievijas draudiem, pastiprina armijas klātbūtni Gotlandē. Savukārt Latvija izvietojusi profesionālās vienības gan Vidzemē, gan Latgalē, intervijā Latvijas Televīzijai pastāstīja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (“Attīstībai/Par!”).

Gotlande – viens no pirmajiem mērķiem

Saistībā ar jaunumiem par armijas spēku izvietošanu Gotlandē ministrs uzsvēra salas nozīmīgumu.

“Ja mēs skatāmies ne tikai no Zviedrijas, bet arī no Baltijas drošības viedokļa,

ja kāds vēlas izolēt Baltijas valstis no pārējām NATO dalībvalstīm, tad Gotlandes ieņemšana praktiski ir viens no pirmajiem soļiem.

Zviedrija saprot, ka, ja gadījumā notiek kāds konflikts vai palielinās nedrošība Baltijas jūras reģionā, Gotlandi varētu uzskatīt par vienu no pirmajiem mērķiem.

Pirms tam Zviedrijas militārā klātbūtne Gotlandē bija neatbilstoši maza, jo draudu novērtējums no Rietumu puses pirms kādiem gadiem desmit nebija atbilstošs tam, kā mēs, piemēram, par to domājām. Un pašlaik, protams, Krievijas agresīvās politikas dēļ pieaug draudi kopumā visā Eiropas reģionā. Tas ir acīmredzami, un te, protams, Zviedrija, tāpat kā mēs, negatavojas ne ar ko papildus riskēt. Viņi grib būt gatavi visādiem pārsteigumiem, tai skaitā arī “zaļajiem vīriņiem”,” stāstīja Pabriks.

Ministrs norādīja, ka pēdējos gados sadarbība, īpaši komunikācijas un kopīgas izpratnes ziņā, ar Zviedriju un Somiju ir ļoti laba.

“Arī mūsu pēdējā tikšanās reizē Francijā, kur bija pulcējušies visi Eiropas aizsardzības ministri, man bija divpusēja, gara saruna ar Zviedrijas ministru. Esmu viņu arī uzaicinājis uz Latviju tuvākajā laikā, jo plānojam sadarbību starp Latviju un Zviedriju padziļināt arī militārā plāksnē. Cik nu tas iespējams, ņemot vērā, ka Zviedrija nav NATO dalībvalsts. Bet, tā kā esam kaimiņvalstis, mums ir jāskatās arī uz Baltijas jūras drošību kopīgi. Līdzīgi ir arī ar Somiju – regulāri apmaināmies ar informāciju,” klāstīja ministrs.

Latvijā – profesionālie spēki pie Gulbenes un Lūznavā

Aizsardzības ministrs pastāstīja, ka arī Latvija ņem vērā savu ģeogrāfiju un izvieto profesionālos spēkus stratēģiski nozīmīgās vietās.

“Pēdējos trīs, četrus gadus mēs esam spēruši nopietnus soļus līdzīgā virzienā, ņemot, protams, vērā savu ģeogrāfiju. Pirmkārt, atgādināšu, ka mēs kopā ar komandieri esam iezīmējuši to, ka mums būs profesionālie spēki izvietoti tagad gan netālu no Gulbenes, gan arī Lūznavā, Latgalē, kas agrāk mums nebija. Šeit tiks izvietotas arī mūsu artilērijas vienības, viņas jau tur ir.

Tas ir tas, kas mainījies, jo agrāk mums ne Vidzemē, ne Latgalē profesionālas patstāvīgās vienības nebija.

Bez šī militārā aspekta tas, protams, palīdz reģionālajā attīstībā un rekrutēšanā. Turklāt vēl pirms Ziemassvētkiem pieņēmām arī lēmumu par militārajām mācībām, sevišķi trešās brigādes reģionā, un tur piedalās arī citas Latvijas brigādes. Tas bija vairāk saistīts ar spriedzi uz Krievijas, Baltkrievijas robežas, bet tas arī šajā mirklī ir ļoti atbilstoši vispārējai ģeopolitiskajai situācijai. Ja mēs runājam tādos salīdzinājumos – Zviedrija, Gotlande –, tad mūsu gadījumā viens no šādiem soļiem, kā jau es teicu, ir Gulbenes virziens un Lūznavas virziens, kur mums ir parādījušās profesionālās vienības,” stāstīja Pabriks.

Latvijas sabiedrība pieradusi redzēt militāro tehniku

Atbildot uz jautājumu, vai arī Latvijā drīzumā varēs redzēt tādus skatus kā Gotlandē, kur diendienā var redzēt militāro personālu un tehniku, Pabriks stāstīja, ka cilvēku izpratnē par to ir dažāda Zviedrijā un Latvijā.

“Zviedrija šajā gadījumā pieder, protams, pie Rietumu valstīm, lai arī nav daudz tālāk uz rietumiem kā mēs. Viņi, iespējams, ne tik daudz bija ikdienā domājuši par apdraudējumiem, kā mēs to esam darījuši pēc Krievijas invāzijas Ukrainā. Latvijas gadījumā – mēs jau patstāvīgi pārvietojamies pa Latvijas teritoriju, jūs redzat mūsu sabiedrotos šeit, šovasar redzējāt arī mācības Rīgā, urbānās pilsētmācības, kuras mēs organizējām un organizēsim katru gadu, jo tas ir nepieciešams. Tā ka Latvijas sabiedrība par to jau ir informēta. Es domāju, ka uztraucas līdz ar to daudz mazāk nekā zviedru sabiedrība,” stāstīja ministrs.

Krievija tuvina Zviedriju un Somiju NATO

Pabriks arī runāja par to, ka Krievijas agresija tuvina Zviedriju un Somiju lēmumam iestāties NATO.

“Uz agresīvo Krievijas ultimātu noreaģēja ļoti spēcīgi gan Somija, gan Zviedrija, pasakot, ka viņas jau nebūs tās valstis, kuras atļaus kādam citam rīkoties ar viņu suverenitāti. Proti, ja Zviedrija un Somija izlems iestāties NATO, viņām tas varētu notikt ļoti ātri, jo viņas ir principā gatavas NATO dalībvalstis, atšķirībā, piemēram, no Ukrainas vai Gruzijas. Es domāju, ka šeit kaut kādā mērā Krievijas propaganda pārsālīja šo propagandas zupu, jo vienkārši izaicināja šīs abas valstis. 

Ir skaidrs, ka, ja Krievija turpinās šo agresīvo politiku, tad iespēja, ka Somija un Zviedrija iestāsies NATO, arvien pieaug,” stāstīja Pabriks.

Viņš norādīja, ka redzams – Krievija pēdējos mēnešos ir palielinājusi militārās spējas Baltijas jūrā, īpaši Kaļiņingradā.

Kā zināms, Zviedrija ir paaugstinājusi bruņoto spēku kaujas gatavību, reaģējot uz Krievijas karakuģu aktivitātēm Baltijas jūrā un Krievijas karaspēka savilkšanu pie Ukrainas robežām. Vairāki simti karavīru un bruņutehnika ir nosūtīta uz Gotlandes salu Baltijas jūrā. Krievijas militāro draudu pieaugums Zviedrijā no jauna ir aktualizējis diskusiju par to, vai valstij vajadzētu pievienoties NATO. Līdzīga diskusija pēdējā laikā notiek arī Zviedrijas kaimiņvalstī Somijā.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: lsm.lv