TV3 “Nekā Personīga”
Iestādes, kas dažādos posmos pārrauga graudaugu importu un tranzītu caur Latviju ir vairākas, bet nav viena, kas spētu iedot precīzu ainu par to, kas šajā tirdzniecības sektorā notiek. Ministru prezidente piektdienas vakarā parakstīja rezolūciju, lai vairākām ministrijām un kontrolējošajām iestādēm liktu apkopot ziņas, kas Latvijā Krievijas graudus ieved, lai būtu iespējams apzināt pilnīgāku kopsavilkumu par graudu kravām, kas plūst caur Latviju.
TV3 raidījums “Nekā personīga” noskaidroja, ka visās pozīcijās graudu un dažādu graudu produktu imports un tranzīts no Krievijas šogad būtiski kāpis. Tikmēr aktīvisti Krustpils pusē gatavojas sliežu bloķēšanai, ja Krievijas asiņaino graudu plūsma caur Latviju neapstāsies.
Pirms nedēļas sociālajos tīklos parādījās kādu aktīvistu no Krustpils filmēti video. Tajos redzami neskaitāmi graudu vadoni, kas dodas virzienā uz Rīgu. Uz tiem krievu valodā rakstīts “zerno” jeb graudi. Sastāvus velk valsts kapitālsabiedrības “LDZ Cargo” lokomotīve. Diennakts laikā šādi piefiksēti vairāk nekā 200 no Krievijas puses braucoši vagoni. Šo video nopublicēja Gatis Auziņš, kurš pats nodarbojas ar graudu tirgošanu.
Auziņš, kurš ir SIA Agrobalticum īpašnieks, raidījumam “Nekā personīga” pauda viedokli, ka situācija ir ārprātīga.
“Jo sevišķi ņemot vērā to, ka pēdējā laikā mēs no saviem sabiedrotajiem saņemam arvien vairāk signālus par mūsu drūmo nākotni, kāda varētu izvērsties. Kas vēl rezultēsies ar paša Putina slēptajiem draudiem šonedēļ. Man galīgi neliekas, ka tas ir normāli,” saka Auziņš.
Video autors un diennakts dežūru rīkotājs Krustpilī ir Gundars Kalve. Ukrainas kara sākumā viņš ar traktoru Daugavā iestūma okupantu armiju slavinošo lielgabalu. Pats arī braucis karot Ukrainā. Kā vietējais zemnieks, viņš ir sašutis par pēdējos mēnešos vēl neredzētos apjomos pieaugušo vilcienu sastāvu skaitu, kas Latvijā ieved Krievijas graudus.
Diennakts reidu pie dzelzceļa ar domubiedriem sarīkoja arī šonedēļ no ceturtdienas līdz piektdienai. Viņus prom centās aizdzīt LDz apsardze darbinieki. Bilance līdzīga redzētajam pirms 7 dienām. 24 stundā Krustpils dzelzceļa stacijā iebraukuši 260 graudu vagoni no Krievijas.
“Strādājot ar šiem slepkavu graudiem, mēs veicinām, lai tas karš pietuvinātos arī mūsu robežām,” uzskata Gundars Kalve.
“Mēs darīsim visu, lai to pārtrauktu. Pagaidām ir tikai ziediņi tas, ka mēs fiksējam tās kravas. Domāsim. Liksim galvas kopā un domāsim, ko darīt, lai apturētu šādā vai citādā veidā,” aktīvi rīkoties noskaņots Kalve.
“Vai varētu nonākt arī līdz sliežu bloķēšanai vai kaut kādām citām darbībām? Jā, jā. Miermīlīgi nostājoties uz sliedēm, noguļoties uz sliedēm ar simboliem, Latvijas un Ukrainas karogiem rokās. To es negribu ieskicēt, kā tas varētu notikt, taču es domāju, ka tas ir laika jautājums, ka kā aktīvistu grupa mēs to darīsim,” teica Kalve.
Nedēļas sākumā par graudu kravu apjomu aktīvisti ziņas nodevuši Valsts prezidenta kancelejai. Drīz par strīdīgo kravu vešanu caur Latviju runāja visas augstākās valsts amatpersonas.
Žurnālistiem pilnīgu ainu līdz šim par graudu plūsmu caur Latviju iegūt nav izdevies. Pārtikas veterinārais dienests atklāj tikai uzņēmumu nosaukumus alfabētiskā secībā ar graudaugu saņēmējiem no Krievijas. Cik katrs no tiem ieved – publiskas ziņas netiek sniegtas. Līdzīgi rīkojas arī par muitu atbildīgais Valsts ieņēmumu dienests un Latvijas dzelzceļš.
Latvijas dzelzceļa dati
Mārtiņš Pevko, LDZ Cargo valdes loceklis stāsta: “Tieši šie graudi, ko mēs pārvadājam pa dzelzceļu, aiziet uz Dāniju, Nigēriju, Beļģiju, Spāniju, Maroku, Itālija, Francija, Salvadora, Kotdivuāra, Turcija, Izraēla, Meksika, Burkinafaso. Aptver ļoti plašu mūsu planētas valstu.”
LDZ Cargo šī gada 11 mēnešos Latvijā ieveduši 11 tūkstoš tonnas graudu. Tie ir aptuveni 3 vilcienu sastāvi. Tos iepērkot dažādas maiznīcas un uzņēmumi, kas nodarbojas ar putnu audzēšanu Latvijā.
Savukārt tranzītā caur Latviju izvesti gandrīz 3,4 miljoni tonnu. Ar to nodarbojas ne tikai LDZ Cargo, bet uzņēmums “Baltijas ekspresis”. Ldz Cargo šogad graudu tranzītā uz ostām aizvedis 742 vilcienu sastāvus (vidēji divus dienā). “Baltijas ekspresis” 228 (aptuveni sastāvs divās dienās). Pēc LDz Cargo aptuveniem aprēķiniem par viena sastāva aizvilkšanu no Krievijas robežas līdz Rīgas, Liepājas vai Ventspils ostai uzņēmums saņem vidēji 24 tūkstošus eiro.
Tas nozīmē, ka šogad LDz Cargo par graudu tranzītu caur Latviju ieguvis gandrīz 18 miljonus eiro. Kāda no šīs summas ir uzņēmuma peļņa, valdes loceklis neatklāj.
“Ja graudi – tranzīta graudi vai importa graudi tiks iekļauti sankciju sarakstā, par ko jārūpējas ir politiķiem, tad šos graudus mēs nevedīsim.
Nu tā statistika un tie nosūtītāji, kas ir mūsu rīcībā, neliecina, ka tie graudi būtu izvesti no Ukrainas. Tie ir Krievijas nosūtītāji. Un mēs tur neko sīkāk par graudu izcelsmi.. Jūs sakāt par Ukrainas… Mums nav tāda informācija,” raidījumam “Nekā personīga” saka Mārtiņš Pevko.
“Nekā personīga” šonedēļ izdevās noskaidrot TOP 3 firmas, kas ir krietni priekšgalā šajā biznesā. Gandrīz 2 miljonus tonnu šogad apkalpoja Liepājā bāzētā TRANSIT SERVICE AGENCY. Tās īpašniece ir Irina Hrapova, par kuru publiski plašāka informācija nav atrodama. Otrajā vietā ar vairāk nekā pusmiljonu tonnām ir Rīgā bāzētā ALPHA OSTA. Tajā puse akciju pieder kompānijai, kas ir īpašnieks zemnieku kooperatīvam “LATRAPS”. Trešā ar 369 tūkstošiem tonnu ir “COMPASS TRANSIT”. To īpašnieku struktūru veido BluOrBank vadības un akcionāru līmeņa cilvēki (Peškovs Aleksandrs, Peškovs Sergejs, Čepuļskis Oļegs, Kočetkovs Andrejs).
Lielākie Krievijas graudu tranzīta apkalpotāji Latvijā:
TRANSIT SERVICE AGENCY – 1 973 115 tonnas
ALPHA OSTA – 571 831 tonnas
COMPASS TRANSIT – 369 906 tonnas
Kopējais tranzīta apjoms – 3 394 616 tonnas
Pārtikas veterinārā dienesta dati
Pārtikas veterinārais dienests uzrauga preces, ko importē Eiropas savienībā un tajā skaitā Latvijā. Bet arī nesniedz publiskus datus, cik katrs no uzņēmumiem Krievijas graudus ievedis. Dienests “Nekā personīga” izsniedza sarakstu ar firmām, kas noformējušas graudu kravu saņemšanu. To skaitā ir 17 firmas no Latvijas. Vai tie ir gala saņēmēji vai tikai kādi no starpniekiem, pēc šiem datiem spriest neesot iespējams. Caur Latvijas robežu 11 mēnešos Eiropā ievestas 382 808 tonnas pārtikas graudaugu no Krievijas. Tikai novembrī vien – sestā daļa no visa gada apjoma – 61 894 tonnu. Lielākie Krievijas graudu noņēmēji Eiropā ir Beļģija, Nīderlande un Spānija.
Imports ES un Latvijā no Krievijas
2022. gadā 303 000 t
2023. gada 11 mēnešos 382 000 t
Avots: PVD
Graudaugu saņēmēji Eiropas savienībā:
Alpha Osta; SIA
ALVEDIK; SIA
Apeks serviss; SIA
Astramar Liepāja K.A.
ASTRAMAR LIEPĀJA K.A.; SIA
CALUNA AGRO TRADE BV
Cargo Concept; SIA
COMPASS TRANSIT; SIA
D. VERHELST-COPPENS AGRI NV / STORHA
Estreftransservice OÜ
FIRMA HANDLOWA WELTSAMEN LUKASZ GAWORSKI
Handegro GmbH
IMLITEX LATVIJA; SIA
INGRAN BV
JAUNZELTINI LTD
JAUNZELTIŅI; SIA
KLOUWERS
LOĢISTIKA AG; SIA
MG Trade; SIA
OLENA KIKOT OLENA MARIA
P.P.H.U. KAMPOL Krzysztof Łuźniak
Remars-Rīga; AS
Rīgas firma ŽAŅA LAGZDIŅA MAIZES FABRIKA; SIA
Saatenberg Handels & Consulting GmbH
STORHA
TRANSIT SERVICE AGENCY; SIA
UAB TRANSEKSPEDICIJA
Ventspils Grain Terminal; AS
VERHELST AGRI NV
WT TERMINAL; SIA
Avots: PVD
Vairāk nekā četreiz pieaudzis graudu imports no Kazahstānas. Līdz šim PVD uzticējies, ka kravas patiešām nākušas no šīs valsts, lai gan pasaules mediji plaši ziņojuši par dokumentu viltošanām un citām mahinācijām, kas šādi ļauj Eiropā ievest tos pašus Krievijas graudus.
Imports ES un Latvijā no Kazahstānas
2022. gadā 15 000 t
2023. gadā 11 mēneši 65 000 t
Avots: PVD
Valsts ieņēmuma dienesta dati
Valsts ieņēmumu dienesta sniegtie dati rāda, ka importējot no Krievijas trīs galvenās preces nav graudi, bet dažādi blakus produkti, kas paredzēti lopbarībai – saulespuķu sēklu rauši, kukurūza, biešu mīkstums. Šogad kopā pēc VID ziņām Latvijā ievests 876 tūkstoši dažāda veida graudi un citi izstrādājumi. Par miljonu tonnu kāpis tranzīts. VID skaitļi gan neatbilst tiem tranzīta datiem un ir mazāki, nekā tos uzrāda Ldz Cargo.
Vienotā tendence ir tāda, ka apjomi pret pagājušo gadu praktiski visās pozīcijās pieaug. Pat par vairākām reizēm palielinājies imports un tranzīts no diktatora Aleksandra Lukašenko pārvaldītās Baltkrievijas.
Imports no Krievijas 2022.-2023. gadā
Saulespuķu sēklu rauši lopbarībai 234 796 t 275 315 t
Kukurūza 140 808 t 237 092 t
Biešu mīkstums 87 786 t 173 129 t
KOPĀ 761 072 t 876 581 t
AVOTS: VID
Tranzīts no Krievijas
2022.-2023. gadā
KOPĀ 1 706 017 t 2 587 628 t
AVOTS: VID
Komentējot situāciju, Ukrainas vēstnieks Latvijā Anatolijs Kucelovs iesaka netirgoties ar Krieviju un nedot tai nekādas tranzīta iespējas.
“Visi graudi, kas nāk no Krievijas, ir asiņaini,” saka Kucelovs.
Politiskā dimensija
Zemnieku Saeima šobrīd prasa politiķiem izdarīt visu iespējamo, lai lētie Krievijas un iespējams Ukrainā zagtie graudi nekropļotu konkurenci Eiropā. Viena no iespējām – šīm kravām būtiski palielināt nodevas, kuras Latvija var celt bez saskaņojuma no Briseles.
Mudinājums ieviest sankcijas Eiropā var nesekmēties, jo tādas valstis kā Itālija un Grieķija iepērk milzīgus Krievijas graudu apjomus no tiem, gatavojot, piemēram, tradicionālos itāļu makaronus. Un cerēšana uz šajā biznesā iesaistīto uzņēmēju sirdsapziņu, arī neesot prātīgi.
“Šādus instrumentus vajadzēja iedarbināt Latvijas valdībai jau labu laiku atpakaļ, ja viņi bija pieejami. Un arī šī ētikā attiecībā uz valsts kapitālsabiedrībām kā jūs minējāt. Latvijas dzelzceļš – tas ir valdības lēmums, tas ir Satiksmes ministrijas lēmums,” saka Juris Lazdiņš, biedrības “Zemnieku saeima” valdes priekšsēdētājs.
Zemkopības ministrs Armands Krauze (ZZS) domā, ka varētu celt izmaksas kontrolēm, jo no Krievijas ienākošā produkcija jākontrolē rūpīgāk. “Gan izcelsme, gan arī atliekvielas, kas maksā diezgan lielu naudu, un tas rada valstij papildu izdevumus. Un tāpēc šobrīd apsveru iespēju, ka paceļam kontroles maksas, kas radītu Krievijai neizdevīgi ievest šos produktus caur mūsu ostām,” spriež Krauze.
“Tad mēs paraugāmies, kas velk šos vagonus. Uz lokomotīvēm rakstīts LDZ Cargo – Latvijas valsts uzņēmuma meitas kompānija. Jautājums – vai tas ir labi?” Ašeradenam jautā “Nekā personīga” žurnālists.
LDZ Cargo jau gadu ir arī pārvadātājs Igaunijā, kas esot šāds pirmais gadījums Baltijā. Kā mums skaidroja uzņēmumā, viņu sadarbības partneris ir kompānija, kura no Indonēzijas ar kuģiem uz Paldisku ostu ved palmu eļļu. LDZ Cargo Igaunijā dibinātā meitas firma šo kravu aizvelk līdz Krievijas robežai, kur to pārņem Krievijas dzelzceļa lokomotīves. Gada laikā šādi līdz agresorvalsts robežai transportētas 250 tūkstoš tonnas ar palmu eļļu. Jāpiebilst, ka Igaunijas valdība savas valsts uzņēmumam Krievijas importa un eksporta dzelzceļa kravas ir aizliegusi pārvadāt.
Avots: TV3
Vai tad ir aizmirsies, ka bija ļoti sausa vasara? Ja nekļūdos dēļ sausuma bija pat ārkārtas situācija izsludināta. Ziņās rakstīja ka daudziem audzētājiem tikai 30% no ierastās ražas. No kaut kurienes graudi ir jāpērk, un Krievija ir 3. lielākais graudu audzētājs un eksportētājs pasaulē. Ir arī cits risinājums – pasludināt, ka dēļ sankcijām Latvijā veikalos nebūs maizes.
Pēc somu parauga.
Dauņi, būtu aizturējuši kontrabandas pārbaudei visas kravas un tūlīt visas firmas pašas atrastos.
Ja Pūķina un uzreiz būtu aizvēruši robežu, nebūtu nekādas problēmas.
Bet visi gnīdeklīši jau grib sev radīt to fiktīvo darbību.
Sankcijas? Kur ir?!
Ja man čoms grib nopirkt veco labo ņeržas katlu (“aftoklāvsu”) no Krievijas, tad LP saka – nu uzmanīgi, tas ir baigais risks. Var aizturēt+konfiscēt gan tajā pusē, gan mūsu pusē.
Bet fūres ar kaukādu kravu drūzmējas pie robežas. Vilciena vagoni ripo uz nebēdu, un gāze pa to pašu trubu plūst.
Un nedapistie izmetnīši turpina balsot par 3 vienotībām.
Šitādu katlu nesen redzēju krāmu tirgū Āgenskalnā. Man gan divi jau ir… Bet tas vēstnieks jau nu varētu muldēt mazāk. Ukraina pati saņem naudu no Krievijas par gāzes tranzītu, ja nekļūdos. Redz, viņi drīkst…
Apskatamies ko eksperti 2022. gada martā stāstīja, ka dēļ sankcijām Krievijā nebūšot ko ēst, kā krievi miršot badā. Ka Eiropa uzturot Krieviju. Bet tagad izrādās ka ir otrādāk. Pērk “slepkavu graudus” un ar gardu muti ēd garšīgu maizīti. Es jau toreiz rakstīju ka sankcijas strādās tikai pret pašiem. Pirmkārt pašiem vajag izdomāt ko īsti grib. Ja grib reālas sankcijas, tad jārēķinās, ka ostām un dzelzceļam nebūs kravas, un veikalos viss paliks vēl dārgāks, pieaugs bezdarbs un darbaspēks emigrēs. Savādāk tādas dīvanas tendences, sākumā bļauj ka vajag sankcijas. Tad raud, ka ostām nav apgrozījuma, budžetā robs, dzelceļam neesot kravu, tuvojoties krīze… lasīt vēl »
Vispār krievi badā nemirst, bet ārpus Maskavas un Pēterburgas sūdos gan dzīvo. Toties Latvijā vienīgais vaidētājs ir Ventspils pundurbetmens.
Tāpat kā jebkurā citā valstī. Lielajās pilsētās viena dzīve, nomalēs cita dzīve. Tepat Latvijā jau arī, 50km no Rīgas, tie kas vēl dzīvo vecajās lauku mājās, daudzās vēljoprojām āra ateja. Atliek tik pabraukt nostāk no lielajiem ceļiem. Tā ir visur pasaulē, arī ASV, nevajag sevi un citus mānīt ka tā esot tikai Krievijā. Starp citu pat Rīgā ir tādas mājas, ar āra tualeti, un Rīgas centrā ir mājas ar koplietošanas tualeti.