NATO ģenerālsekretārs: Nepieciešamības gadījumā uz Latviju varētu nosūtīt vairāk nekā 40 000 karavīru

Ja tas būs nepieciešams, uz Latviju īsā laikā varētu nosūtīt vairāk nekā 40 000 karavīru, pēc tikšanās ar Valsts prezidentu Egilu Levitu apliecināja NATO ģenerālsekretārs Jenss Stoltenbergs.

Runājot par to, vai alianse ir gatava apsvērt iespēju palielināt savu klātbūtni Latvijā, ņemot vērā aizvadīto nedēļu notikumus un spriedzes pieaugumu pie Eiropas Savienības (ES) ārējās robežas, Stoltenbergs uzsvēra, ka aizvadīto gadu laikā NATO ir būtiski palielinājusi savu klātbūtni, ko noteica Krievijas agresīvā izturēšanās pret Ukrainu un nelegālā Krimas aneksija 2014.gadā, kā arī tālākās Krievijas provokācijas, kas bija vērstas uz situācijas destabilizāciju Austrumukrainā un atbalstu separātistiem Donbasa reģionā.

“Mēs esam konsekventi īstenojuši visplašāko, visapjomīgāko kopīgās aizsardzības sistēmas paplašināšanu kopš Aukstā kara laika. Baltijas valstīs, Polijā ir izvietotas kaujas grupas. Esam pastiprinājuši savu klātbūtni gan jūrā, gan arī gaisā. Mēs ar sabiedrotajiem cieši sadarbojamies arī apmācību jomā. Tās ir vērstas pret jebkādu draudu novēršanu sabiedrotajiem, īpaši alianses Austrumu flangā jeb Baltijas reģionā,” skaidroja NATO ģenerālsekretārs.

Viņš arī uzsvēra, ka pastāvīgi tiek analizēta nepieciešamība pastiprināt, arī mainīt savu klātbūtni, lai nepieļautu nekādas konfrontācijas. Stoltenbergs norādīja, ka NATO nodrošinās, ka Baltijas reģionā atrastos sabiedroto karaspēks, lai nepieļautu tālāku situācijas saasināšanos uz Latvijas, Lietuvas un Polijas robežas.

NATO ģenerālsekretārs pavēstīja, ka gan uz Lietuvu, gan uz citām valstīm tiks nosūtīti speciālisti, kas palīdzēs risināt situāciju uz ES ārējās robežas un migrantiem. Viņš arī pieminēja, ka kopā ar Eiropas Komisijas (EK) priekšsēdētāju Urzulu fon der Leienu apmeklēta ne tikai Latvija, bet arī Lietuva, lai parādītu, ka gan NATO, gan EK ir vienotas cīņā pret hibrīduzbrukumu, kas no Baltkrievijas puses tiek vērsts pret NATO dalībvalstīm.