NATO attīstīs pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, tajā skaitā Baltijas valstīs

NATO aizsardzības ministru sanāksmē nolemts attīstīt NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, tajā skaitā Baltijas valstīs, turklāt Kanāda nolēmusi 188 miljonus eiro ieguldīt jauna militārā aprīkojuma iegādei Kanādas vadītajai NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai,  informē Latvijas Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā.

No 14.februāra līdz 15.februārim Latvijas aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) piedalījās NATO aizsardzības ministru sanāksmē un Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupas sanāksmē Briselē, Beļģijā, kur alianses dalībvalstis apstiprināja nākamos soļus NATO militārās gatavības stiprināšanā un Ukrainas atbalsta veicināšanai. Sanāksmes laikā astoņas valstis pievienojās Latvijas iniciētajai dronu koalīcijai Ukrainas atbalstam.

“NATO Alianse ir militāri spēcīga un kļūst vēl spēcīgāka. Sabiedrotie turpina pastāvēt par principu “viens par visiem un visi par vienu”. To apliecina arī šīs NATO aizsardzības ministru sanāksmes laikā pieņemtie lēmumi, kas padara reģionālos aizsardzības plānus vēl detalizētākus.

Sanāksmē pieņemti lēmumi, kas ļauj NATO militārajai vadībai reaģēt uz apdraudējumu nekavējoties. Ir nolemts arī attīstīt NATO pretgaisa un pretraķešu aizsardzību, tajā skaitā Baltijas valstīs. Atbilstoši izstrādātajiem aizsardzības plāniem precizējam komandvadības risinājumus, kaujas nodrošinājuma vajadzības un reaģēšanas mehānismus krīzes situācijā,” sanāksmē lemto iezīmē aizsardzības ministrs Sprūds.

Sabiedroto virtuālās tikšanās laikā Ukrainas Aizsardzības kontaktgrupā tika pārrunāts un ziņots par valstu turpmāko militāro atbalstu Ukrainai. Latvijas izveidotajā dronu koalīcijā valstis apņēmās ieguldīt resursus dronu ražošanā, veikt dronu un to rezerves daļu piegādes Ukrainai, kā arī īstenot dronu testēšanu un militāro apmācību.

Patlaban Latvijas iniciētajai dronu koalīcijai ir pievienojušās astoņas Ramšteinas formāta dalībvalstis. “Kopā ar Ukrainu, Lielbritāniju, Dāniju, Igauniju, Lietuvu, Nīderlandi, Vāciju un Zviedriju dronu koalīcija būs ļoti spēcīgs partnerības un sadarbības kodols. Strādāsim lai piegādātu Ukrainai vienu miljonu dronu,” uzsvēris Sprūds.

Dronu koalīcija attīstīs arī pašmāju militāro industriju. Latvija dronu koalīcijas attīstībai gadā atvēlēs vismaz desmit miljonus eiro. Aizsardzības ministrija ir saņēmusi informāciju par Ukrainai nepieciešamajiem droniem un sākusi sarunas ar vietējiem ražotājiem par to spēju piegādāt Ukrainas vajadzībām atbilstošus dronus un to sastāvdaļas.

Uz kopīgu tikšanos sanāca arī NATO-Ukrainas Padome, lai pārrunātu NATO daudzgadu atbalsta programmu Ukrainai, kā arī turpmākos soļus Ukrainas dalībai NATO.

Divpusējās sanāksmes laikā Kanādas aizsardzības ministrs Bils Blērs paziņoja par 273 miljonu Kanādas dolāru (188 miljonu eiro) ieguldījumu jauna militārā aprīkojuma iegādei Kanādas vadītajai NATO paplašinātās klātbūtnes Latvijā kaujas grupai. Tas ietvers gan tuvas darbības pretgaisa aizsardzības sistēmas, gan pretdronu aprīkojumu.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!