Medniekus aicina stāties Zemessardzē

zemessardze

Lai kara situācijā Latvijas bruņotā aizsardzībā varētu iesaistīt arī medniekus, kuriem ir gan savi ieroči, gan labas orientēšanās prasmes apvidū, viņus aicina stāties Zemessardzē, vēstīts Skrundas TV sižetā.

Militāra iebrukuma gadījumā tas dotu iespēju medniekiem kļūt par kombatantiem, tas ir, likumīgiem karadarbības dalībniekiem ar savām atšķirības zīmēm un pakļautību militārai vadībai. Lai uzrunātu medniekus, Zemessardze aicina viņus uz tikšanos.

Kopš 2017.gada mednieki iesaistās Nacionālo bruņoto spēku rīkotās kopīgās praktiskās mācībās, arī militāro iemaņu apgūšanā. Šobrīd Nacionālās drošības likums paredz, ka kara vai militāra iebrukuma gadījumā izrādīt bruņotu pretošanos ir tiesības arī iedzīvotājiem. Tomēr lai reāla iebrukuma situācijā mednieki, kas vēlas, varētu legāli iesaistīties valsts aizsardzībā, viņam ir jābūt Zemessardzē, izņemot tos, kuri jau strādā kādā no iekšlietu struktūrām.

Viesturs Zauls, Zemessardzes 4. Kurzemes brigādes štāba vecākais jurists: “Pamatā iedzīvotāji dalās divās grupās – personas, kurām ir tiesības piedalīties karadarbībā, tā saucamie kombatanti, bet pārējie visi ir civiliedzīvotāji. Pamata atšķirība ir tāda, ka kombotants legāls mērķis. Savukārt pret civiliedzīvotājiem nedrīkst tikt vērstas nekādas militārās darbības. Līdz ar to jautājums ir par civiliedzīvotāju iesaisti valsts aizsardzībā kara gadījumā, tad šīs iesaistes vispareizākā un legālākā forma būtu šo cilvēku iesaistīšana, kļūšana par kombatantu, proti, iesaistīšanās Nacionālo bruņoto spēku vienībās, Zemessardzes vienībās. Vai, ja tādas tiek izveidotas, īpašas kaut kādas pretošanās vienības vai aizsardzības vienības, kurās ir tāda pati militārā kārtība kā bruņoto spēku vienībās, proti, ir komandieris, atšķirības zīmes noteiktas, kuras atklāti nēsā ieročus, atklāti piedalās šajās militārajās operācijas.  Mednieku savienība nekādā ziņā kara gadījumā automātiski nekļūst par kombatantu, tātad personu loks, kurām ir tiesības piedalīties karadarbībā.”

Lai medniekiem skaidrotu, kas ir Zemessardze, kā tajā iestāties un kā tā darbojas, tiek rīkoti semināri. Vienu no tādiem aizvadījis Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljons, uzrunājot daļu Kurzemes mednieku. Kopā sanākšanā arī uzsvēra, ka tas ir drošības jautājums, jo tiek pārbaudīta arī mednieku lojalitāte valstij, ne visi mednieki tādi esot. Daudz soļu, kā pareizāk rīkoties valsts veiksmīgai aizsardzībai, parāda arī karš Ukrainā.

Rinats Ažēns, Zemessardzes 45. kaujas nodrošinājuma bataljona komandieris, pulkvežleitnants: “Ja tu neesi kombatants karavīrs un esi paņēmis ieroci, tevi var abas karojošās puses ietekmēt. Ukrainas pieredze rāda to, ka pelēkajā zonā, nekontrolētajā ļoti daudz cilvēku parādās ar ieročiem. Un ja skatāmies vai klausāmies ziņas, tad ļoti daudz tieši Harkivas apgabalā krievu vienības iefiltrējas Ukrainā tieši kā civiliedzīvotāji, pārģērbušies civilās drēbēs un ar noslēptiem ieročiem. Ja mēs skatāmies no juridiskā aspekta, tad ja gadījumā indivīds izrāda interesei piedalīties valsts aizsardzībā, tad viņam būtu iespēja iestāties bruņotajos spēkos vai nu arī Zemessardzē kopumā, tādā veidā palīdzot integrēties kopējā aizsardzības sistēmā.”

Daļa sanākušo mednieku sacīja, ka vēlētos iesaistīties aizsardzībā, bet Zemessardzē nevar iestāties laika trūkuma, veselības vai vecuma ierobežojuma dēļ.  

Gints Kaktiņš, mednieku kluba “Apriķi” mednieks: “Acīmredzot, ir jābūt sakārtotai likumdošanai, lai varētu tos medniekus, kuri ir lojāli, kuri jau iepriekš iesaistījušies apmācībās šinīs kopējās, kaut arī viņi nav zemessargi. Un zem attiecīgi, kā saka, ekipētas attiecīgi, teiksim, atšķirības zīmēm, iekļaut vai nu Zemessardzē vai bruņoto spēku sastāvā.”

Jānis Zandbergs, “Latvijas Mednieku savienības” valdes loceklis: “Mums ir dots starta sākums, un šai kārtībai nav jānāk no kaut kādas Briseles vai no kaut kādiem tur ministrijas augstākajiem kabinetiem, tam jānāk no iedzīvotājiem, no cilvēkiem, no tiem, kuri bauda šo drošību, un es domāju, ka tas ir vispareizākais veids, kā mēs ar savu iniciatīvu nākam ar saviem priekšlikumiem, tie priekšlikumi tiek pārbaudīti, izdiskutēti.” 

Šobrīd Latvijā ir ap 22 000 mednieku, no kuriem daļa jau ir Zemessardzē vai dienē kādā no iekšlietu struktūrām, vēstīts Skrundas televīzijas sižetā. 

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


5
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
One shot too much
One shot too much

Nu ja, atkal makšķernieki piemirsti. Vajag apzināt un iesaistīt, lai iet pret tankiem ar gafiem, tīkliem un ledusurbjiem

4x4
4x4

Manā medību kolektīvā šis jautājums jau ir apspriests no visām pusēm. Tie kuriem interesē zemessardze tie jau sen ir iestājušies, tie pārsvarā ir pensionāri, kuri vēl no 90tajiem ir zemessargi. Paiet pa mežu vairs nevar, medī tur kur var piebraukt ar auto, oficiālajā statistikā palielina zemessargu skaitu. Mednieki pārsvarā ir veci cilvēki, bet ir arī jaunie. Jaunie pārsvarā ir uzņēmēji un turīgi cilvēki. Nu neinteresē tādiem cilvēkiem kādam citam pakļauties un skaidrīt izpildot kāda cita pavēles, pie tam brīvprātīgi savā brīvajā laikā. Mājās ir arī sieva un bērni, kuriem arī vajag atrast laiku. No medībām vismaz gaļu var atvest ģimenei.… lasīt vēl »

Stirna
Stirna

Vecīt, jūs mednieki tik un tā kļūsiet par lielgabalgaļu, tikai krievu armijā kad krievi mūs trieks virsū poļiem vai, vēl labāk, somiem. Nav pārmetums tikai medniekiem, bet visiem luņiem, kas domā, ka pastāvot maliņā glābs savu nožēlojamo dvēselīti. Paskatieties kas notiek Ukrainā un tad savās pēcmedību dropēs varat gudri paspriest. Vai arī domājat ka krievi ukraiņus uzskata par izejmateriālu, bet balķijci sovsem drugoje ģelo? Tā nebūs.

Āzis
Āzis

Stirna, nebiedē. Pirmie krīt tieši tie kas iestājušies dienestā. Ja jau reiz liec paskatīties kas notiek Ukrainā, tad to vajadzētu zināt. Ukrainā pirms kara līdzīgi aicināja iestāties dienestos. Tie kas bija iestājušies krita pirmie, šodien viņu vairs nav. Tie kas šobrīd Ukrainā ir dzīvi tie paši nav gājuši iestāties, un kara beigas sagaidīs tie, kuriem visilgāk izdosies izvairīties no mobilizācijas un noķeršanas uz ielas.

Āzim
Āzim

Pastāsti savu stāstu Buchas iedzīvotājiem.