Jaunie NATO Baltijas aizsardzības plāni, ar kuriem nesen iepazīstinātas alianses dalībvalstis, attaisno Lietuvas cerības, norāda šīs valsts prezidents Gitans Nausēda.
Lai gan Krievija šobrīd lielāko daļu savu militāro spēku ir izvietojusi Ukrainā, tas situāciju Baltijas reģionā drošāku nepadara.
“Šis secinājums ir pilnīgi nepareizs, un mēs pastāvīgi uzsveram, ka situācija mūsu reģionā neuzlabojas. Mēs redzam Krievijas nepārprotamos centienus mūsu valsts tuvumā izvietot pēc iespējas vairāk militārā aprīkojuma,” sacīja G. Nausēda.
Viņaprāt, NATO jaunākie plāni Baltijas reģiona aizsardzībai atbilst esošajai apdraudējuma situācijai, jo ir izstrādāti, ņemot vērā pašreizējos ģeopolitiskos apstākļus.
“Ir svarīgi ne tikai plānus apstiprināt, bet arī ļoti precīzi iedalīt spēkus un militārās tehnoloģijas to īstenošanai. Ticu, ka tas tiks izdarīts un ka tas būs viens no Viļņas samita sasniegumiem – mums būs jauni aizsardzības plāni,” uzsvēra Lietuvas prezidents.
Nesenais paziņojums, ka Krievija varētu izvietot taktiskos kodolieročus Baltkrievijas teritorijā, tikai vēlreiz apstiprina – NATO ir jāpievērš uzmanība šai prioritātei, piebilda Nausēda.
Mūrniece: Šovasar Latvijā varētu izvietot jaunās NATO brigādes komandelementus
Līdz NATO samitam Viļņā Latvijā varētu tikt izvietoti jaunie NATO brigādes komandelementi, intervijā Latvijas Televīzijai teica aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).
Viņa uzsvēra, ka jaunā NATO aizsardzības koncepcija aizsargāt NATO teritoriju “no pirmās iebrukuma minūtes un no pirmā centimetra” esot lēmumu pieņēmējiem “uz galda” un tiek izstrādāti plāni tās iedzīvināšanai. Tas liecinot par būtisku pavērsienu NATO domāšanā.
Politiķe gan nenosauca konkrētus termiņus, kad un kā tiks īstenota jaunās koncepcijas ieviešana. Viņa pauda, ka šobrīd tiekot ģenerētas spējas, lai šo aizsardzības koncepciju īstenot.
Mūrniece norādīja, ka Latvijā ir plāni Kanādas vadībā izveidot kaujas spējīgu brigādi un notiek intensīva sadarbība ar kanādiešiem, lai šo mērķi īstenotu. Mūrniece drīz plāno doties uz Kanādu, lai ar šīs valsts amatpersonām detalizēti pārrunātu, kādā veidā un termiņā šis mērķis varētu tikt sasniegts.
Viņa pauda cerību, ka līdz NATO samitam Viļņā, varētu notikt šīs brigādes komandelementu izvietošana Latvijā un varētu būt skaidrība par virzību uz šī mērķa sasniegšanu. Konkrētus termiņus, kad šos mērķus varētu īstenot, Mūrniece neatklāja.
Ministre arī norādīja, ka daudz kas jaunās NATO aizsardzības koncepcijas mērķu sasniegšanā ir jāizdara mums pašiem, norādot uz valsts aizsardzības dienesta izveidi, krasta aizsardzības sistēmas ieviešanu un poligona izveidi Sēlijā.
Pēc Mūrnieces vārdiem, esot pieaugusi jauniešu interese par pieteikšanos valsts aizsardzības dienestā. Pašlaik saņemti ap 200 pieteikumi pirmajam iesaukumam, kas šovasar notiek brīvprātīgi. Viņa norādīja, ja pieteiksies vairāk nekā plānotie 300 jaunieši, tiks meklētas iespējas dienestā uzņemt arī vairāk gribētāju. Kopumā varētu rast iespēju ļaut dienēt līdz 400 jauniešiem, teica ministre.
Kā zināms, NATO ir izstrādājusi jaunus Baltijas valstu aizsardzības plānus un nesen ar tiem iepazīstinājusi visu dalībvalstu pārstāvjus. Plānos paredzēta aizsardzība no iespējamā konflikta pirmajām dienām.
Iepriekšējo plānu pieeja bija tāda, ka Baltijas valstīm jācenšas apturēt Krievijas ofensīvu pašām, līdz varēs ierasties sabiedroto papildspēki.
Plānots, ka jaunie aizsardzības plāni tiks apstiprināti pirms NATO samita, kas no 11. līdz 12. jūlijam notiks Lietuvas galvaspilsētā Viļņā.
Avots: sargs.lv
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi