Latvijas armija gatavojas arī sliktākajam scenārijam uz Latvijas-Baltkrievijas robežas

Latvijas armija gatavojas arī sliktākajam scenārijam, ja Lukašenko režīms mūsu pierobežā novirzītu migrantus pūļus. NATO centra vadītājs Lukašenko taktiku salīdzina ar nacistisko Vāciju, vēsta raidījums “Nekā personīga”. 

Kara draudi Ukrainas pierobežā ar katru dienu kļūst reālāki. Prezidents Zeļenskis brīdina, ka tuvāko dienu laikā Minskā var notikt valsts apvērsums. Sociālajos tīklos Krievijas pētniecības centrs “Conflict Intelligence Team” uzgājis foto un video, kas apstiprina – Krievijas karaspēka un militārās tehnikas masveida pārvietošana uz Ukrainas pierobežu joprojām turpinās.

Tikmēr arī Latvijas armija gatavojas sliktākajam – iespējai, ka Lukašenko no Baltkrievijas mūsu pierobežā sadzītu bēgļu simtus.

Rīgas pilī šonedēļ ar sveiciniem no Maskavas ieradās jaunais Krievijas vēstnieks Latvijā Mihails Vaņins. Solīja starpvalstu politisko dialogu un praktisko sadarbību. Sveicienu no Vladimira Putina Egīlam Levitam nodeva angliski.

Tikmēr cita veida sveicienus no Krievijas kopš 2014. gada katru dienu saņem Ukraina. Priekšējā frontes līnijā šonedēļ bija CBC, BBC un citu televīziju žurnālisti. Tur lodes lido un lādiņi sprāgst 24 stundas no vietas.

Krievijas armija ir sadalīta vairākās bataljona taktiskās kaujas grupās. Kopā visā valstī to ir 168. Aprīlī Ukrainas pievārtē atradās trešā daļa no visām kaujas grupām (53). Rietumu militāristi bija satraukti, ka Krievija gatavojas iebrukumam. Bet aizsardzības ministrs Sergejs Šoigu deva pavēli spēkus atvilkt. Tomēr 90% no tehnikas un personāla palika turpat. Pētnieki uzskatīja, ka tas darīts, lai gatavotos mācībām ZAPAD, bet šobrīd arī tās ir beigušās, un karaspēks Ukrainas pievārtē turpina “sēdēt ierakumos”.

NATO stratēģiskās komunikācijas izcilības centra direktors Jānis Sārts par situāciju stāsta:

“Ja skalā no 0 līdz 10 – “labi” un “slikti”, Cik slikti ir šobrīd? Jums vajadzēja paprasīt, vai es esmu optimists, vai pesimists. Nu, es teiktu. 7. Uz slikto pusi vai labo? Slikto.

Izdevums “The Insider” ieguvuši foto un videoliecības no soctīkliem, galvenokārt “TikTok”, kur redzama Krievijas armijas vienību pārvietošana uz Ukrainas pierobežu, kas joprojām turpinās.

Ar ģeolokācijas rīku palīdzību atklāts, piemēram, tankus un bruņutransportierus vedošo vilcienu sastāvu kustības virziens. Speciālā vietnē “Kur ir mans vagons” jeb “Gģe moi vagon”, zinot vilcienu sastāvu borta numurus, kas redzams “TikTok” fotogrāfijās, iespējams atklāt, kur tehnika iekrauta un uz Kurieni aizvesta.

Pētnieku prognozes ir sliktas – drīz Krievijas armijas vienību skaits pie Ukrainas varētu būt pat lielāks nekā aprīļa krīzē.

Bruņotie spēki un arī elites sauszemes vienības ieņēmuši savas pozīcijas dažu desmitu kilometru attālumā no Ukrainas robežas. Arī Krimā.

Pārvietošanos Krievijas armija bieži veic naktīs, lai slēptu pēdas. Beidzot pavasara armijas ciklu Krievijas aizsardzības ministrs Šoigu paziņoja, ka viņu turpmākais izaicinājums ir attīstīt prasmes ātri pārcelt militārās vienības un darīt to slepus.

Šobrīd no jebkuras vietas Krievijā militāro vienību pārcelt pāri visai valstij iespējams 1-2 nedēļu laikā. Izdarīt to slepus traucē rietumu satelīti.

Un pirms nedēļas Krievija veica kosmosa raķetes izmēģinājumu un iznīcināja vienu savu satelītu. Tā atlūzas lika Starptautiskajai kosmosa stacijai mainīt savu lidošanas trajektoriju, lai nepiedzīvotu sadursmi.

Šī raķete iepriekš izmēģināta vismaz 9 reizēs, bet nekad tā kosmosā nav iešauta kādā mērķī. Krievijas mediji ziņo – tās var iznīcināt visus 32 NATO satelītus, padarot “aklus visus NATO spēkus – lidmašīnas, kuģus, nemaz nerunājot par sauszemes spēkiem”.

Šobrīd Krievijas armijā noticis jaunais iesaukums. Tiek mobilizēti rezervisti. Lai sagatavotu jaunos kareivjus un atstrādātu manevrus viņu vienībās, nepieciešams laiks. Tāpēc februāris izskanējis kā potenciālais brīdis Krievijas uzbrukumam Ukrainai.

Hibrīdkara un militārie teorētiķi min, ka modernais karš sākas ar kādu asimetrisku uzbrukumu, kas novērš pretinieka uzmanību vai paralizē tā spēju pretoties.

Tas var būt trieciens pa satelītiem, kiberuzbrukums. Bet kā redzam šobrīd arī mūsu pierobežā – tam var izmantot bēgļus jeb kā Latvijas ārlietu ministrs saka – Lukašenko sagrābtos ķīlniekus. NATO stratēģiskās komunikācijas centrs izsekojis kā notikusi viņu vervēšana jau viņu mītnes zemēs.

“Nekā personīga” neoficiāli zināms, ka mūsu pierobežā uzturas nemainīgs skaits tā saucamo patvēruma meklētāju. Novērots, ja kāds no tiem piekrīt repatriācijai, viņa vietā tiek atgādāts jauns.

Grupa turas 20 – 40 cilvēku sastāvā. Pierobežas nemiernieku uzraudzību veic Baltkrievu robežsargu specvienība, kurā dienējuši arī Lukašenko dēli.

Vienība ir labi apgādāta, tai piešķirts ievērojams finansējums un ieroči.

Novērots, kā daudzviet pierobežā dienesti veic atvesto ārzemnieku instruktāžu kā uzvesties, kā runāt ar rietumu robežsardzi.

Pagaidām Latvijas armija palīgā mūsu robežsargiem nodevuši 150 zemessargus. Atsevišķos pierobežas ciemos tiek apzinātas vietas, kur sliktākā scenārija gadījumā varētu izvietot armiju. Tam izmantos arī, piemēram, kultūras namus.

“Raudošie bērni, kas, protams, ir arī attiecināms uz Baltkrievijas pašu iekšējo auditoriju, arī tiek mērķēta pa Rietumeiropas auditoriju.

Protams, tas ir nu tieši tā, nu tas izraisa empātiju – viemēr cilvēkiem ir žēl un tā tālāk, un, protams, nebūt nav jauns triks. Jau kopš nacistu laikiem plaši izmantota, nu tā diemžēl ir – cilvēki ar zemu morāli, nekautrējās neapstājās ne pie kādām ētiskām robežām.

Bet tajā pašā laikā atsevišķas organizācijas saka, ka tie bērni tur ir un to nevar noliegt. Ko darīt?

Protams, tie bērni tur ir un tur ciešanas uz tās robežas neapšaubāmi ir, to neviens nevar noliegt.

Tā problēma ir tāpēc, ka tā ir hibrīda operācija, nevis vienkārši migrācijas situācija. Un tajā mirklī, kad bērni būs instruments, caur kuru salauzt un dabūt iekšā šos cilvēkus arvien lielākā apjomā, tas, ko mēs redzēsim, būs arvien vairāk bērni uz robežas.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: TV3 “Nekā Personīga”