Latvijas aizsardzībai 2025.gada budžetā paredzēti 3,45% no IKP

Saeimas apstiprinātajā valsts budžetā 2025.gadam aizsardzības stiprināšanai atvēlēti 1 559 433 634 eiro jeb 3,45% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Lielākā daļa no nākamā gada aizsardzības budžeta jeb 42% tiks izmantoti militāro spēju attīstībai. Aptuveni 26% no budžeta segs personāla un uzturēšanas izdevumus, savukārt 6% tiks izmantoti militārās infrastruktūras attīstīšanai.

Galvenie Nacionālo bruņoto spēku (NBS) kaujas spēju attīstības projekti ir slāņveida pretgaisa aizsardzības sistēmas ieviešana (200,15 miljoni eiro), krasta aizsardzības raķešu iegāde (17,35 miljoni eiro), kājnieku kaujas mašīnu (111,44 miljoni eiro), artilērijas, munīcijas un nodrošinājuma (139,61 miljons eiro) iepirkumi.

Bezpilota lidaparātu iegādei paredzēti 20 miljoni eiro. Savukārt mīnmetēju sistēmu, pašgājēju riteņu artilērijas sistēmu un tālās darbības raķešu sistēmu iegādei plānoti 52,84 miljoni eiro.

Infrastruktūras attīstībai tiks atvēlēti gandrīz 100 miljoni eiro, informē AM. Lielākais būvniecības projekts NBS vajadzībām ir militārais poligons “Sēlija”, kura izveides pirmā kārta tiks pabeigta 2025.gadā. Tas būs lielākais militārais poligons Baltijas un Ziemeļvalstu reģionā. Jaunais mācību poligons ir nepieciešams, lai nodrošinātu arvien vērienīgākas NBS un Latvijā dislocētās NATO daudznacionālās brigādes militārās mācības.

Vērtējot ģeopolitisko situāciju Eiropā, stratēģiskais mērķis ir panākt Ukrainas uzvaru karā pret okupantiem, norāda AM. Latvija turpinās sniegt atbalstu Ukrainai, nākamgad tam atvēlot 0,25% no IKP. Ukrainai plānots piegādāt militāro tehniku, nodrošināt karavīru apmācību, kā arī tiks turpināta starptautiskās dronu koalīcijas attīstība.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) uzsver, ka aizsardzības spēju stiprināšana ar jauna bruņojuma iegādēm un krājumu papildināšanu ir vienīgais veids, kā ilgtermiņā atturēt Krieviju no agresijas pret Latviju. Tādēļ šis esot bruņošanās budžets, kur 76% veltīti tieši NBS attīstībai un stiprināšanai, norāda Sprūds.

Ministrs skaidro, ka, izmantojot līdz šim lielākos ieguldījumus Latvijas aizsardzībā, tiks sperti konkrēti soļi, lai veicinātu valsts noturību gan pret konvenciāliem, gan hibrīdiem draudiem.

Saskaņā ar Ministru kabinetā apstiprināto budžeta ietvaru valsts aizsardzībai 2026.gadā apstiprināti 1,768 miljardi eiro, 2027.gadā – 1,841 miljardi eiro, 2028.gadā – 1, 655 miljardi eiro.

Kā ziņots, Saeimas deputāti piektdien vakarā pēc trīs dienas ilgām diskusijām pieņēma 2025.gada valsts budžetu un ar to saistītos likumus, paredzot, ka nākamgad valsts budžeta deficīts būs 2,9% no iekšzemes kopprodukta. Par valsts budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 34 parlamentārieši.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!