Latvija no Krievijas pērn importējusi ieročus un munīciju 796 800 eiro vērtībā

 Latvija pagājušajā gadā no Krievijas importējusi ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 796 774 eiro vērtībā, kas ir par 74,5% vairāk nekā 2023.gadā, sasniedzot šādu preču importa rekordu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Valsts ieņēmumu dienestā skaidro, ka Latvijā no Krievijas nav importēti kaujas ieroči, munīcija vai citas preces militārām vajadzībām, bet piederumi un ierīces peintbola spēlēm, peintbola ierīču remontam, kā arī piederumi zemūdens sporta ieročiem, ziņo LETA.

Statistikas pārvaldes dati liecina, ka attiecīgās kategorijas preču importam no Krievijas pēdējos gados bijusi tendence pamatā augt, uzrādot atsevišķus izņēmumus, tostarp 2024.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu šādu preču importa vērtība ir pieaugusi 55 reizes.

2014.gadā Latvija no Krievijas importēja ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 14 396 eiro vērtībā, 2015.gadā šādas preces no Krievijas nav importētas, 2016.gadā tās ievestas 116 046 eiro vērtībā, 2017.gadā – 116 488 eiro vērtībā, 2018.gadā – 113 734 eiro vērtībā, 2019.gadā – 161 436 eiro vērtībā, 2020.gadā – 248 888 eiro vērtībā, 2021.gadā – 363 934 eiro vērtībā, 2022.gadā – 560 015 eiro vērtībā, bet 2023.gadā – 456 555 eiro vērtībā.

Pērn no Krievijas šajā kategorijā visvairāk jeb 774 392 eiro vērtībā importētas preces, kuras iekļautas pozīcijā “citur neminētas un neiekļautas bumbas, granātas, torpēdas, mīnas, raķetes un citāda munīcija un šāviņi, to daļas”. Salīdzinājumā ar 2023.gadu tas ir pieaugums par 81,1%, bet salīdzinājumā ar 2022.gadu – kāpums par 63,3%.

Vienlaikus pērn samazinājums bijis importam kategorijā “citas atsperes, pneimatiskās vai gāzes bises un pistoles, steki un citādi ieroči”, kā arī kategorijā “citur neminētas un neiekļautas daļas un piederumi iepriekšminētajā kategorijā iekļautajiem ieročiem un tamlīdzīgiem izstrādājumiem”.

Attiecīgi kategorijā “citas atsperes, pneimatiskās vai gāzes bises un pistoles, steki un citādi ieroči” importēto preču vērtība pagājušajā gadā bija 17 231 eiro, kas ir par 21,2% mazāk nekā 2023.gadā un 3,2 reizes mazāk nekā 2022.gadā, bet citur neminēto un neiekļauto daļu un piederumu iepriekšminētajā kategorijā iekļautajiem ieročiem un tamlīdzīgiem izstrādājumiem importa vērtība pērn bija 5151 eiro, kas salīdzinājumā ar 2023.gadu ir samazinājums par 27,3%, bet salīdzinājumā ar 2022.gadu – kritums 3,6 reizes.

Ārlietu ministrijā norāda, ka tā vienmēr ir iestājusies par pēc iespējami stingrāku un visaptverošāku sankciju noteikšanu pret Krieviju, kā arī neatlaidīgi aicinājusi biznesa kopienu gan Latvijā, gan Eiropas Savienībā (ES) pārtraukt ekonomisko sadarbību ar agresorvalstīm Krieviju un Baltkrieviju.

“ES sankciju priekšlikumus sagatavo un izskata ES institūcijas sadarbībā ar ES dalībvalstīm. Sankciju pieņemšanai ir nepieciešama vienprātība jeb visu dalībvalstu piekrišana,” pauda ministrijā.

Tāpat Ārlietu ministrijā norāda, ka galvenās prioritātes sankciju jomā patlaban ir Krievijas ienākumu mazināšana, tostarp no energoresursu tirdzniecības, un rietumu tehnoloģiju izmantošanas novēršana militārajā rūpniecībā.

“Ārlietu ministrija kopā ar Latvijas kompetentajām institūcijām un līdzīgi domājošo dalībvalstu kolēģiem strādā pie jaunu sankciju priekšlikumiem un izvērtē visu informāciju, tostarp par dažādu preču tirdzniecību, kas varētu radīt būtiskus ienākumus Krievijai vai veicināt tās militārās rūpniecības attīstību,” atzīmē ministrijas pārstāvji.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!