Latvija iegādāsies distances mīnēšanas sistēmas 50 miljonu eiro vērtībā

Aizsardzības ministrija (AM) noslēgusi vienošanos ar Vācijas uzņēmumu “Dynamit Nobel Defence” (DND) par distances mīnēšanas sistēmu iegādi 50 miljonu eiro vērtībā.

Atbilstoši līgumam tiks iegādātas distances mīnēšanas sistēmas “Skoprion 2”, to munīcija – prettanku mīnas “AT2+”, kā arī cits ar sistēmām saistīts ekipējums. Tāpat līgums ietver personāla apmācību darbam ar sistēmām un citus saistītos materiāltehniskos līdzekļus.

Līgums paredz vietējās industrijas iesaisti piegādes drošības veicināšanai, kā arī iespēju projektam pievienoties arī citām valstīm, kuras varēs slēgt savus piegādes līgumus ar piegādātāju.

Līgums sniedz iespēju slēgt vēl citus līgumus ar Vācijas uzņēmumu.

Šāda veida sistēmas līdz šim nav bijušas Latvijas armijas rīcībā.

Aizsardzības ministrs Andris Sprūds (P) intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam “Rīta panorāma” skaidroja, ka šīs sistēmas ļaus ātri izvietot mīnas uz Latvijas robežas, tādējādi stiprinot Baltijas aizsardzības līniju. Tā ir daļa no kopīgā aizsardzības plāna, kurā tiek iegādāti arī robežas tuvumā izvietojami šķēršļi un sensori, informēja Sprūds.

Aizsardzības ministrs pavēstīja, ka 50 miljonu eiro līgumā ar DND ir iekļauta arī mīnu piegāde, bet tuvākajos gados paredzēts iegādāties vēl mīnas, un tam jau ir ieplānoti finanšu līdzekļi.

Sprūds uzsvēra, ka pirkums no DND ir pirmais nozīmīgais ieguldījums tieši distances mīnēšanas sistēmās. Ņemot vērā, ka summa – 50 miljoni eiro – nav maza, ir paredzēta arī vietējās industrijas iesaiste, piebilda politiķis, detalizētāk neskaidrojot, kā tas izpaudīsies tieši šajā iepirkumā.

“Uzstādījums ir šajā budžetā aktīvi iesaistīt mūsu industriju. 30% no lielajiem iepirkumiem ir mūsu pašu industrijas iesaiste jeb lokalizācija šeit, lai vietējie uzņēmumi arī nodrošinātu gan piegāžu drošību, gan arī veicinātu tautsaimniecību. (..) Sabiedrība ir devusi savu deleģējumu un atbalstu šādam budžetam, bet ir arī ļoti svarīgi, lai šis finansējums maksimāli nāk atpakaļ tautsaimniecībā, veicinot ekonomiku, veicinot uzņēmējdarbību, it īpaši aizsardzības nozarē, tādējādi veicinot arī piegāžu drošību,” stāstīja Sprūds.

Kā zināms, valdības atbalstītajā nākamā gada valsts budžeta projektā, kas patlaban tiek skatīts Saeimā, aizsardzības nozares finansējums ir viena no prioritātēm.

Pēc Finanšu ministrijas sniegtās informācijas, kopējais nākamā gada aizsardzības finansējums sasniegs 2,2 miljardus eiro. Paredzēts, ka Latvijas aizsardzības finansējums saskaņā ar NATO definīciju jau 2026. gadā sasniegs 4,9% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt 2027. gadā – 5% no IKP, 2028. gadā – 4,9% no IKP.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!