Kara ekonomika: Ciešanas Eiropai tagad, Krievijai – vēlāk

Stars and Stripes

Visā Eiropā, ieilgstot Krievijas karam Ukrainā, parādās aizvien vairāk ciešanu pazīmju. Pārtikas bankas Itālijā spiestas pabarot arvien vairāk cilvēku. Vācijas amatpersonas atslēdz gaisa kondicionēšanu, gatavojot plānus dabasgāzes racionalizācijai un ogļu spēkstaciju darbības atsākšanai. Eiro kurss attiecībā pret dolāru ir nokrities līdz 20 gadu zemākajam līmenim, un pieaug recesijas prognozes, ziņo “Stars and Stripes”.

Šie spiediena punkti liecina par to, ka konflikts – un Kremlis, kas pakāpeniski atslēdz dabasgāzi, kura nodrošina rūpniecības attīstību – izraisīja enerģētikas krīzi Eiropā un palielināja iespējamību, ka ekonomika atkal iegrims recesijā tieši tad, kad tā atveseļojās no COVID-19 pandēmijas.

Tikmēr no augstajām enerģijas izmaksām, ko izraisīja karš, gūst labumu Krievija, kas ir liela naftas un dabasgāzes eksportētāja, kuras elastīgā centrālā banka un gadiem ilgā pieredze sankciju apstākļos ir stabilizējusi rubļa kursu un inflāciju, neraugoties uz ekonomisko izolāciju.

Tomēr ekonomisti uzskata, ka ilgtermiņā Krievija, lai gan izvairīsies no pilnīga sabrukuma, par karu samaksās augstu cenu: padziļināsies ekonomiskā stagnācija, zaudējot investīcijas un samazinot iedzīvotāju ienākumus.

Eiropai aktuālākais uzdevums ir īsākā termiņā: cīnīties ar rekordlielu inflāciju 8,6 % apmērā un pārlaist ziemu bez enerģijas trūkuma. Kontinents ir atkarīgs no Krievijas dabasgāzes, un augstākas enerģijas cenas ietekmē rūpnīcas, pārtikas izmaksas un degvielas cenas.

Nenoteiktība ietekmē tādas energoietilpīgas rūpniecības nozares kā tērauda rūpniecība un lauksaimniecība, kurās, ja krīze saasināsies, varētu tikt noteikts dabasgāzes patēriņš, lai aizsargātu iedzīvotājus.

“Molkerei Berchtesgadener Land”, liels piena pārstrādes kooperatīvs Vācijas pilsētā Pidingā netālu no Minhenes, ir uzkrājis 200 000 litru mazuta, lai varētu turpināt ražot elektroenerģiju un tvaiku piena pasterizēšanai un aukstuma uzturēšanai, ja turbīnu ģeneratoram tiek pārtraukta elektroenerģijas vai dabasgāzes padeve. Tas ir ļoti svarīgs nodrošinājums 1 800 lauksaimniekiem, kuru 50 000 govju dienā saražo miljonu litru piena.

“Ja pienotava nedarbojas, tad arī lauksaimnieki nevar darboties,” teica izpilddirektors Bernhards Pointners. “Tad lauksaimniekiem piens būtu jāizmet.”

Vienas stundas laikā pienotava patērē elektroenerģiju, kas ir līdzvērtīga gada elektroenerģijas patēriņam vienā mājā, lai uzturētu aukstumā līdz pat 20 000 paletes ar pienu.

Ekonomiskās problēmas parādās arī pie pusdienu galda. Patērētāju grupas lēš, ka tipiska itāļu ģimene šogad iztērē par 681 eiro vairāk, lai sevi pabarotu.

“Mēs esam ļoti nobažījušies par situāciju un to ģimeņu skaita nepārtraukto pieaugumu, kuras mēs atbalstām,” sacīja Dario Boggio Marzets, Lombardijas Pārtikas bankas prezidents, kas apvieno desmitiem labdarības organizāciju, kuras vada zupas virtuves un piegādā pirmās nepieciešamības pārtikas produktus trūcīgajiem. To ikmēneša izmaksas šogad ir palielinājušās par 5000 eiro.

Džesika Lobli, vientuļa divu bērnu māte no Parīzes priekšpilsētas Ženviljē, pievērš lielu uzmanību pārtikas produktu cenu pieaugumam.

“Situācija pasliktināsies, bet mums ir jāēd, lai izdzīvotu,” sacīja Lobli, kura, strādājot skolas virtuvē, mēnesī nopelna no 1300 līdz 2000 eiro.

Viņas ikmēneša pārtikas budžets, kas bija 150 līdz 200 eiro, jūnijā samazinājās līdz 100 eiro. Viņa sacīja, ka vasarā viņas ģimene tik daudz neēd, bet viņa ir noraizējusies par septembri, kad būs jāpērk skolas piederumi savai 15 gadus vecajai meitai un 8 gadus vecajam dēlam, kas vēl vairāk samazinās viņas budžetu.

Francijas prezidents Emanuels Makrons apgalvo, ka valdības mērķis ir taupīt enerģiju, izslēdzot sabiedrisko apgaismojumu naktīs un veicot citus pasākumus. Līdzīgi arī Vācijas amatpersonas lūdz iedzīvotājus un uzņēmumus taupīt enerģiju un pieprasa samazināt apkures un gaisa kondicionēšanas apjomus sabiedriskās ēkās.

Tam par pamatu ir tas, ka Krievija pārtrauca vai samazināja dabasgāzes piegādi desmit Eiropas valstīm. Pagājušajā nedēļā arī tika slēgts liels gāzes cauruļvads, lai veiktu plānoto apkopi, un pastāv bažas, ka plūsma pa “Nord Stream 1” starp Krieviju un Vāciju netiks atjaunota.

“ING” bankas galvenais eirozonas ekonomists Karstens Brzeski prognozē, ka gada beigās gaidāma recesija, jo augstās cenas samazina pirktspēju. Eiropas ekonomikas izaugsme ilgtermiņā būs atkarīga no tā, vai valdības spēs veikt apjomīgas investīcijas, kas nepieciešamas pārejai uz atjaunojamās enerģijas ekonomiku.

“Bez investīcijām, bez strukturālām pārmaiņām vienīgais, kas atliek, ir cerēt, ka viss darbosies kā iepriekš – bet tas tā nebūs,” teica Brzeski.

Kamēr Eiropa cieš, Krievija ir stabilizējusi rubļa maiņas kursu, akciju tirgu un inflāciju, izmantojot plašas valdības intervences. Krievijas nafta atrod arvien vairāk pircēju Āzijā, lai gan par pazeminātām cenām, jo Rietumu pircēji no tās atsakās.

Pēc tam, kad Krievijai tika piemērotas sankcijas saistībā ar Ukrainas Krimas reģiona okupāciju 2014. gadā, Kremlis izveidoja cietokšņa ekonomiku, saglabājot zemu parādu līmeni un piespiežot uzņēmumus iepirkt rezerves daļas un pārtiku Krievijas teritorijā.

Lai gan ārvalstīm piederoši uzņēmumi, piemēram, IKEA, ir slēgti un Krievija pirmo reizi vairāk nekā gadsimta laikā ir kavējusi ārējā parāda atmaksu, Maskavas centrā nav jūtama nenovēršamas krīzes sajūta.

Ekonomisti saka, ka rubļa kurss – spēcīgāks pret dolāru nekā pirms kara – un inflācijas samazināšanās rada maldinošu ainu.

Noteikumi, kas neļauj naudai izbraukt no valsts un liek eksportētājiem lielāko daļu ārzemju ieņēmumu no naftas un gāzes pārvērst rubļos, ir izkropļojuši valūtas kursu.

Un inflācijas līmenis “daļēji zaudējis savu nozīmi”, nesenā analīzē rakstīja Vācijas Starptautisko un drošības lietu institūta Krievijas ekonomikas eksperts Janis Kluge. Tas tāpēc, ka tajā nav ņemta vērā Rietumu preču izzušana, un zemāka inflācija, iespējams, atspoguļo pieprasījuma samazināšanos.

Saskaņā ar politologa Iļjas Matvejeva datiem 2020. gadā aptuveni 2,8 miljoni krievu bija nodarbināti ārvalstu vai jaukta īpašuma uzņēmumos. Ja ņem vērā piegādātājus, no ārvalstu investīcijām ir atkarīgi pat 5 miljoni darbavietu jeb 12 % no darbaspēka.

Krievijas ekonomika būs daudz mazāk produktīva izraisot ievērojamu vidējo reālo ienākumu samazināšanos.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: sargs.lv

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


14
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Reņģe
Reņģe

Eiropa tā vietā, lai nosūtītu uz Ukrainu ieročus un kādas aviācijas vienības, čīkst un runā par vienošanos, bet neizprot ka tā var aizvienoties tik tālu, ka krievi dzīvos eiropiešu mājās.

Vāciets
Vāciets

Krievija vienmēr bijusi pasaulei naidīga impērija un šodien pilna ar neizglītotu šovinistu masu.

Vāciets
Vāciets

Krieviju jālikvidē!

Derdz
Derdz

Ja valsts ir pašpietiekama, ir savi resursi, zināšanas, cilvēki, tad viņiem citi nav tik nepieciešami, lai attīstītos, utt., ko novēlu katrai valstij

Latvijas naudas atmazgātāju asociācija
Latvijas naudas atmazgātāju asociācija

Cilvēki jau necietīs, tik plebeji. Bet tas nav sevišķi svarìgi. Viss virzās pareizi. Pretīgā znotiņa nav ievēlēta. Nākošā koalīcja turpinās iesākto kursu uz latvijas ofšorizāciju

ruksis
ruksis

Bet kad Putlers dabūs lodi pakausī — pa krievu modei?

kernel
kernel

Man paziņa no Krievijas arī programmētājs (kādreiz esam pie viena projekta kopā strādājuši), jau marta sākumā rakstīja ka sankcijas pret viņiem pilnīgi nekā nestrādāšot, energoresursi (elektrība, gāze, degviela) viņiem savi un lēti. Ar pārtiku arī sevi nodrošina, tā ka soļanku arī varēs izvārīt. Šņabis arī viņiem netrūkšot. Sliktāk būšot tiem, kam vajag aifonu lai kaut ko pagarinātu, bet tie varot atļauties arī 2x vairāk samaksāt – varēs citiem lielīties ka aifons ir vēl garāks :D Un izrādās ka Krievijā daudz ko ražo, gan zāles, gan elektroniku, pusvadītājus, medicīnas aprīkojumu, kosmosa tehnoloģijas u.c tagad turienes vietējiem ražotājiem zelta laiks, ir liels… lasīt vēl »

Vilis
Vilis

Nav jābūt Einšteinam lai saprastu ka Eiropas iedzīvotāji visvairāk cieš un cietīs no tām sankcijām. Laikam vienīgie pašlaik kasa galvu un saprot Vācija.

Jautājums
Jautājums

Ja sankcijas piemēram par gāzi daudzreiz vairāk iegriež pašiem sankciju licējiem tad nafig tādas sankcijas. Krievija to gāzi elementāri uzsit gaisā citiem un šamai ne silts ne auksts. Tai paša laikā sankciju licēji maksā astronomisku summu un vaid un sten, pa to laiku berzē rokas tie no kuriem pērk pa dārgo – vai nav absurds?
Tāds šķidrs uzmundrinājums paciet tagad vēlāk cietīs tie otri, KAS TO ZIN kas būs vēlāk?!

Teos
Teos

Visa žēlošanās ir par esošā dzīves līmeņa saglabāšanu, nevis izdzīvošanu. Visas problēmas ir tur, ka patērētājs grib ēst to jogurtiņu no rīta nevis ko citu. Tīri praktiski visi varētu izdzīvot bez Krievijas gāzes, tikai problēma tajā, ka patreiz visa ražošana ir tai pakārtota un neviens neko negrib mainīt. Ir tak tik ērti.

Nja
Nja

Varbūt pastāsti kā praktiski tuvākajā 5 gadē varētu izdzīvot bez Krievijas gāzes?

nagla
nagla

Līdz 2030. gadam bija paredzēts atteikties no fosilā kurināmā, arī gāzes patēriņu samazināt. Pieņemu, ka bija projekti, kā to var izdarīt. Un tad jau arī nav problēmas to triecientempos izdarīt ātrāk. Tagad ir jāprasa, vai tādi reāli projekti vispār bija, jeb tikai tukša muldēšana?

naglai
naglai

Tukša muldēšana un nereāls plāns, lai 2030. gadā plāns nebūtu izpildīts un varētu no plebejiem iekasēt sodus. Kā savādāk kungi labāk dzīvos?

Sanita
Sanita

Nu un kāda h*** pēc būtu jāatsakās no ierastā jogurtiņa un siltas dušas, jāiet pa tumšu ielu un mājās jāsēž mētelī? Ir 21. gadsimts, neviens nav gatavs sēdēt pie skalu uguns un brokastīs grauzt rāceni.
Krievi atradīs noietu savām enerģētikas piegādēm, jau ir atraduši. Rietumi cietīs iedomātu ideālu dēļ. Dažas rietumvalstis nu jau gan paliek drusku prātīgākas…