Lai arī vēl pāragri izdarīt galīgos secinājumus par Krievijas un Baltkrievijas vērienīgajām militārajām mācībām “Zapad 2021”, kas norisinās Baltijas pierobežā, taču jau tagad iespējams izdalīt vismaz trīs jauninājumus, kas šī gada mācības atšķir no 2017. gadā notikušajām. Tā savā komentārā Igaunijas sabiedriskajam medijam “ERR.ee” raksta Igaunijas Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra (ICDS) pētnieks Martins Hurts (Martin Hurt).
Pirmkārt, šķiet, ka šoreiz Krievija pārspīlē ar mācībās iesaistīto karaspēku un tehnikas vienību skaitu. Pēc Krievijas Aizsardzības ministrijas sniegtajiem datiem 2021. gada mācībās iesaistītā personāla un tehnikas apjoms acīmredzami pārsniedz to, kas piedalījās “Zapad 2017”.Šogad mācībās iesaistīti aptuveni 200 000 karavīru, vairāk nekā 80 lidmašīnu un helikopteru, ap 760 militārā transporta vienību, tostarp vairāk nekā 290 tanki, vairāk nekā 240 lielgabali, reaktīvo raķešu zalvjuguns sistēmas un mīnmetēji, kā arī līdz pat 15 kuģiem.
Taču autors norāda – šie apgalvojumi, kā jebkuri Krievijas sniegtie apgalvojumi, var arī nebūt pilnīgi patiesi. Jo 2017. gadā Krievijas amatpersonas apgalvoja, ka mācībās “Zapad” piedalās 12 700 karavīru, taču vēlāk Rietumu eksperti aplēsa, ka to skaits bijis vismaz 65 – 70 000.
Neatkarīgi no faktiskā 2021. gada mācībās iesaistītā karaspēka lieluma Krievija šogad pat neizliekas, ka tajās piedalās mazāk par 13 000 karavīru, par ko panākta vienošanās 2011. gada Vīnes dokumentā par uzticības un drošības veicināšanas pasākumiem.
Kā uzskata Igaunijas Starptautiskā Aizsardzības un drošības centra pētnieks, Maskava vienkārši ignorē Vīnes dokumentā noteiktos pienākumus tādā pašā veidā, kā tā pārkāpa, piemēram, Tuvā un vidējā rādiusa raķešu aizlieguma līgumu (INF Treaty), kopš 2017. gada vairākus bataljonus savā Eiropas daļā aprīkojot ar jaunajām vidējās darbības rādiusa raķešu sistēmām “9M729” jeb “SSC-8”. Tāpat arī veicot militāru iebrukumu Ukrainā, kas ir pretrunā ar 1975. gadā Helsinku konferencē parakstīto Nobeiguma aktu, kas vēlāk kļuva par pamatu Eiropas Drošības un sadarbības organizācijas (EDSO) izveidei.
Otrkārt, šī gada “Zapad” mācības kalpo kā katalizators, lai palielinātu spiedienu uz Latviju, Lietuvu un Poliju. Šīs valstis jau šobrīd ir pakļautas spēcīgam nelegālās migrācijas spiedienam, ko organizē un vada pašpasludinātā prezidenta Aleksandra Lukašenko vadītais režīms. Šī – par politisko ieroci padarītā migrācija turklāt tiek apvienota ar dažādām neizskaidrojamām Baltkrievijas dienestu darbinieku aktivitātēm, šķērsojot robežu Lietuvas teritorijā. Tas nepārprotami ir signāls arī tālākām neskaidrībām attiecībās ar lielo kaimiņvalsti, jo kopumā nav paredzams, ka drošības riski varētu mazināties.
Treškārt, 2017. gada “Zapad” laikā bija spekulācijas par to, vai Krievija izmantos mācības kā ieganstu, lai Baltkrievijā savus militāros spēkus izvietotu uz pastāvīgu palikšanu, tomēr izrādījās, ka šīs runas bija pārspīlētas. Krievijas militārā klātbūtne Baltkrievijā gan palielinājās 2020. gadā pēc politiskās krīzes, kas Lukašenko lika piekāpties vairākiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina noteikumiem.Krievijas un Baltkrievijas militārās mācības nu kļuvušas par daļu no “jaunās normas” un kalpo kā līdzeklis Baltkrievijas bruņoto spēku labākai integrācijai Krievijas bruņotajos spēkos. Šī integrācija ietver arī Baltkrievijas Gaisa spēku modernizāciju, piegādājot modernus, daudzfunkcionālus iznīcinātājus “Su-30” un arī uz zemes bāzēto pretgaisa aizsardzības sistēmu “S-400”. Turklāt šīs sistēmas nevajadzētu uzskatīt tikai par aizsardzības sistēmām, jo to ievērojamā darbības diapazona dēļ tās bruņota konflikta gadījumā varētu arī izmantot, lai uzbruktu kaimiņvalstu gaisa kuģiem, piemēram, Latvijā, Lietuvā un Polijā.
Drošības pētnieks uzskata, ka Krievija arī turpmāk ignorēs esošos ieroču kontroles un drošības nolīgumus, izvēršot hibrīdkaru pret saviem kaimiņiem – NATO dalībvalstīm, vienlaicīgi turpinot piegādāt modernus ieročus autoritatīviem režīmiem, kas apspiež un spīdzina savus iedzīvotājus. Līdz ar to šīs norādes liek secināt, ka drošības vide Krievijas kaimiņu valstīs, tai skaitā arī Baltijā, saglabāties nestabila.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Sargs.lv
Jautâjums , kad Kariņš un Lewitt veiks Monreālas testu , vienam vajag papildus ministrus , aiz nespējas ; otrs liek skolniekiem priekś viņa rakstīt Valsts svētku uzrunas idejas ?
Diemžēl mūsdienu ES vadība (būtībā visu dalībvalstu vadītāji un Komisijas priekšsēdētāja), Baidena izsmiekla režīms ASV un izskatās, ka arī NATO ir iegrimuši tādā pašapmierinātībā, dzīvo tādā hipiju pasaulē, kur lido taureņi, visi iet rotaļās un ir laimīgi, pilnībā ignorējot Ķīnas un Krievijas pieaugošo militāro klātbūtni, bruņošanos un bez šaubām – hibrīdkara elementu īstenošanu. Jo svarīgāk taču ir gādāt par toleranci personāla aprindās, par mazākuma tiesībām, un tik pat skumji ir klausīties činkstēšanu par to, ka bruņotie spēki arī ir vainīgi pie klimata pārmaiņām. Aha… pēc tam jau būs par vēlu. Vīrišķība tiek noniecināta, rezultātā viss būs tikai mūsu pašu rokās,… lasīt vēl »
Vēl vairāk rentv paskaties….