Ārpusreglamenta attiecību jeb tā saucamās padomju okupācijas armijā ierastās “ģedovščinas” atdzimšana, ieviešot Valsts aizsardzības dienestu, Nacionālajos bruņotajos spēkos nav iespējama, jo kopš neatkarības atgūšanas Latvijā ir uzlabojušies gan dienesta apstākļi, gan iekšējā kultūra un vērtību sistēma kā sabiedrībā, tā arī pašos Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS), intervijā portālam “Sargs.lv” sacīja NBS komandieris ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Daļa bērnu vecāku, kuru jaunā paaudze drīzumā varētu uzsākt valsts aizsardzības dienesta gaitas, ir satraukušies, jo viņu līdzšinējā pieredze vai dzirdētie nostāsti par krievu okupācijas laikā piedzīvoto obligāto militāro dienestu ir ar ne pārāk labu noskaņu.
Valsts aizsardzības dienesta ieviešanā vairākas lietas tika ņemtas par paraugu no citām valstīm, kurās šis dienests darbojas jau vairākus gadus. Komandieris norādīja, ka mūsdienās situācija ir mainījusies.
Tāpat virkne darbu, ar ko iepriekš bija nodarbināti karavīri padomju okupācijas armijā, Nacionālajos bruņotajos spēkos ir nodoti ārpakalpojumu sniedzēju ziņā, piemēram, telpu vai terotirijas uzpošana.
“Protams, var gadīties kaut kādi konflikti, jo vienmēr eksistē cilvēciskais faktors, taču tāpēc visu laiku turpat ir profesionāli instruktori, kuri uzrauga situāciju un nepieļauj pārkāpumus. Nopietnāku pārkāpumu izmeklēšanai ir Militārā policija. Taču nevienam par to nevajag uztraukties, jo, ja mēs redzēsim signālus, tad rīkosimies momentā,” skaidroja ģenerālleitnants Leonīds Kalniņš.
Viņš arī norādīja, ka šobrīd sabiedrībai ir lieliska iespēja vērot militāro apmācību norisi ar dažādu mediju starpniecību. Tādējādi ir iespējams salīdzināt, kāda situācija bija pirms daudziem gadiem un kāda dienestā tā ir tagad.
“Principā tās ir divas dažādas pasaules, jo mūsdienās pārkāpumi militārajā vidē tiek ļoti strikti uzraudzīti un nekavējoties risināti,” piebilda NBS komandieris.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: sargs.lv
Ģedovščina dažādās izpausmēs ir jebkurā kolektīvā, ņemsim kaut vai par piemēru mednieku kolektīvu, kur jaunajiem ir jādara tas , ko liek vecie, darbā kolektīvos jaunajiem bieži vien tiek grūtākie pienākumi utt. Tā kā nevajag fleitēt, var to saukt kā grib, bet jaunie vienmēr darīs sūdīgākos darbus.
Seržanta līmeņa uzdevums. Ko te dara ģenerālis?
Cik daudzi šodien saprot kas ir “ģedovščina”?
Diemžēl ģenerāļa kungs nav līdz galam informēts par situāciju…
Tas ir šobrīd, kamēr tur strādā tie kam par to maksā algu. Tas ir tāpat kā jebkurā darba kolektīvā. Tiklīdz būs OMD, un sāks iesaukt, tā būs tāpat kā skolās, cietumos, Krievijā un Ukrainā un citās valstīs ar omd. Un dažreiz arī viens otru apšaus. Tā kā tā ir propoganda ka nekas tāds nevar notikt. Un pat tagad dažreiz ziņās parādās sižeti kā profesionālie karavīri brauc dzērumā, narkotiku reibumā, izraisa avārijas, un no dienesta tādus neatbrīvo. Piem šogad Lietuvā no tilta nobrauca.