Sākoties Krievijas iebrukumam Ukrainā, agresorvalsts diktatora Vladimira Putina vērienīgās ambīcijas uzreiz kļuva acīmredzamas. Viņš plānoja gāzt valdību Kijivā un pārņemt kontroli pār valsti. Taču V. Putina centieni sniedzās tālāk par ietekmes sfēras izveidošanu Centrāleiropā un Austrumeiropā.
Pakļaujot Ukrainas valsts iekārtu, V. Putins cerēja aizsākt jaunu globālās politikas ēru, kurā nebūtu ASV vadošās lomas. Krievijas diktators solīja tādu starptautisko sistēmu, kas būtu postkoloniāla, balstīta uz konservatīvām vērtībām un daudzpolāra. Krievija tajā spēlētu vienu no galvenā arbitra lomām.
Pat pēc neskaitāmajām neveiksmēm kaujas laukā Ukrainā V. Putins joprojām ir apņēmības pilns turpināt brutālu, iznīcinošu karadarbību. Viņš ir gatavs darīt visu iespējamo, lai maksimāli novājinātu Ukrainu, cenšoties panākt savas starptautiskās sistēmas izveidi, kas tādējādi vājinātu Rietumu ietekmi.
Maskavas novēršanās no Rietumiem, par kuru V. Putins savā runā paziņoja 2007. gada Minhenes drošības konferencē, paātrinājās pēc Krimas okupācijas 2014. gadā, sasniedzot lūzuma punktu līdz ar iebrukumu Ukrainā 2022. gadā.
Jo ilgāk Krievijas sāktais karš turpināsies, jo vairāk V. Putins meklēs iespējas, kā novājināt Rietumus
Krievijas stratēģijai, tās izraisītā kara Ukrainā globalizācijai ir vairākas dimensijas. Savās ekonomiskajās attiecībās Maskava ir izmantojusi pret konfliktu vienaldzīgo valstu oportūnismu. Kremļa mērķis ir integrēt Krieviju ārpus Rietumu tirdzniecības, aizsardzības un komercijas tīkliem. Ideoloģiski Krievija karā vaino Rietumus un Ukrainas it kā paveikto nodevību, izvirzot dažādas apsūdzības pret ASV un tās sabiedrotajiem. Veicinot apātiju un neapmierinātību ar karu citu valstu galvaspilsētās, Maskava cer, ka tās pievienosies Krievijas izplatītajiem uzskatiem par iebrukumu Ukrainā, vai vismaz distancēsies no Rietumu paustā uzskata par kara izraisīšanu un tā patieso aizsācēju.
Krievijas globālās stratēģijas centrā ir spēka un baiļu izmantošana. Kremlis apzināti uzkurina satraukumu par iespējamu kodolkatastrofu un cenšas kontrolēt globālos spiediena punktus.
Iespējams, tās mēģinājums – piespiest Eiropu pieņemt Krievijas prasības, izmantojot kā ieroci gāzes un enerģijas eksportu, ir izgāzies, taču Kremļa rīcībā ir arī citi instrumenti. Viens no tiem ir globālā pārtikas apgāde.
Pēc mēnešiem ilgiem draudiem izstāties no Melnās jūras labības darījuma, Krievija to beidzot izdarīja 2023. gada jūlijā, būtiski saasinot situāciju tieši pārtikas apgādes jautājumā. Ar Turcijas un ANO starpniecību šis nolīgums nodrošināja Ukrainas graudu eksportu, turpinoties karadarbībai. Kopš izstāšanās no nolīguma Krievija ir mēģinājusi de facto bloķēt jūras tirdzniecības sakarus uz un no visām Ukrainai piederošajām Melnās jūras ostām. Lai kavētu Ukrainas sūtījumus, tā ir uzbrukusi ostām un graudu noliktavām. Šādi rīkojoties, Krievija cer iegūt ilgtermiņa ietekmi pār Ukrainu, vienlaikus turpinot bruņotu konfrontāciju, lai pilnībā pakļautu Ukrainu.
Tādēļ ASV un citām valstīm, kas atbalsta Ukrainu, domājot par Krievijas iespējamo lejupslīdi, ir jāizvairās nošī jautājuma apskatīšanas vēlmju domāšanas līmenī.
Nedz ASV, nedz citas Ukrainu atbalstošās valstis nedrīkst novērtēt par zemu Maskavas ambīciju mērogu. Lai gan Krievija nav pasaules lielvara, tā ir reģionāla lielvara ar ievērojamu globālo ietekmi. Lai neitralizētu V. Putinu, ASV un to partneriem būtu jādomā par karu globālā mērogā – līdzīgi, kā to dara Krievija. Tas nozīmē vēl vairāk palielināt pret Krieviju vērstos sankciju ierobežojumus, preventīvi noteikt nākamos pret Krieviju vērstos spiediena punktus, uzsvērt pārtikas nodrošinājuma nozīmi un izstrādāt diplomātisku nostāju, kas nav domāta tikai šaurai transatlantiskajai telpai, bet uzrunā valstīs arī ārpus Rietumu reģiona.
Šobrīd Krievija izmantos savus globālos līdzekļus un instrumentus, lai paildzinātu karu Ukrainā. Tālab ASV ir jāizmanto sava globālā ietekme, lai saīsinātu karu, maksimāli palielinot atbalstu Ukrainai un vēl vairāk norobežojot Krieviju.
Krievu pasaule
V. Putina Krievija ir mantojusi Krievijas impēriskās ārpolitikas un padomju lielvalsts statusa ambīcijas. Krievija kopš 17. gadsimta bija daļa no Eiropas valstu sistēmas. Padomju Savienība pārņēma Krievijas imperiālo pagātni un ārkārtīgi aktīvi darbojās Āfrikā, Tuvajos Austrumos un Latīņamerikā. Šīs izpausmes vēl vairāk pieauga pagājušā gadsimta piecdesmito gadu vidū, kad pie varas nāca Ņikita Hruščovs. Viņš to definēja kā jaunās padomju internacionālisma izpausmes.
Pēc 2000. gada Krievijā sāka ieplūst nauda par energoresursiem. Tā ļāva V. Putinam modernizēt Krievijas armiju un atjaunot Padomju Savienības maigās varas izpausmes. Par “naftas dolāriem” veiktā Krievijas militārā modernizācija ļāva Maskavai 2015.gadā īstenot savas cietās varas projekciju Tuvajos Austrumos. Toreiz Krievija Sīrijas pilsoņu kara laikā atklāti nostājās Sīrijas diktatora Bašara al Asada režīma pusē.
V. Putins ir konsekventi pasniedzis Krieviju kā autonomu globālu spēku un kā pretlīdzekli “neapdomīgajām, revizionistiski noskaņotajām ASV”. Šādi viņš sevi prezentē kā paraugu citiem līderiem, kuri ir neapmierināti ar pašreizējo status quo starptautiskajā sistēmā.
Krievu okupantu iebrukums Ukrainā ir iedragāja Krievijas reputāciju Eiropā un ASV, radot šaubas par V. Putina režīma kompetenci. Taču karš nav izolējis Krieviju no pasaules. Gluži pretēji – karš Ukrainā ir signalizējis par jaunu nodaļu Krievijas globālajā orientācijā.
Daudzas valstis uzskata, ka Rietumi ir koncentrējušies uz karu Ukrainā, atstājot novārtā citas steidzamas problēmas. Tās apgalvo, ka ASV, kas iepriekš ir cīnījušās karos Vjetnamā un Irākā, pašas neievēro savus izvirzītos standartus un principus. Tagad Brazīlijas, Sīrijas, Venecuēlas un Zimbabves valdības atkārto Kremļa naratīvu par Rietumu agresīvo un augstprātīgo politiku pret Krieviju. Maskava uz šīm nostādnēm atsaucas ANO Drošības padomē, tās sasauktajās diplomātiskajās sanāksmēs (piemēram, Krievijas un Āfrikas samitā, kas šogad jūlijā notika Sanktpēterburgā), kā arī BRICS grupas samitos, kas apvieno Brazīliju, Krieviju, Indiju, Ķīnu un Dienvidāfriku un drīzumā tiks paplašināta, iekļaujot tajā vēl sešas valstis. Krievija šajos forumos turpina apgalvot, ka tās sāktais karš Ukrainā patiesībā ir Rietumu vaina.
Krievijas ekonomikas noturība izgaismo kara globālo kontekstu. Par spīti sankcijām Rietumi tā arī nav būtiski izjaukuši Krievijas ekonomikas līdzsvaru, un daudzas lielās ekonomikas, sākot no Indijas un beidzot ar Dienvidāfrikas Republiku, aizvien turpina vai paplašina tirdzniecības sakarus ar Krieviju. Karš ir mainījis Krievijas tirdzniecības un tehnoloģiju pārnesi. Tagad tie ir Irānas piegādātie droni vai mikročipi, kas kontrabandas ceļā tiek ievesti caur “paralēlā importa” valstīm. Savukārt Krievijas galvenā eksporta prece – energoresursi tiek tirgoti jaunos noieta tirgos Āzijā. Lai gan Rietumi sākotnēji paļāvās, ka sankcijas, vai to pielietošanas draudi, atturēs Krieviju no iebrukuma Ukrainā, realitāte ir pierādījusi pretējo.
Zem spiediena
Ieslīgusi pašas izraisītā ilgstošā karā, Krievija palielina globālo spiedienu vairākās kritiskās jomās. Gan Krievijas ārpolitikas eksperti, gan plašsaziņas līdzekļu propagandisti ir likuši noprast – ja Rietumi neatkāpsies Ukrainas jautājumā, var izcelties kodolkarš.
Šie kodoldraudi ir izskanējuši Rietumos un visā pasaulē. Dažu valstu politiķu vidū nostiprinājusies pārliecība, ka Krieviju nevajadzētu spiest pārāk tālu un ka tās prasības nedrīkst ignorēt. Arī pati Krievija ir ievērojami ierobežojusi sadarbību ar Rietumiem tādos neatliekami risināmos jautājumos, kā kodolieroču kontrole. Izmantojot savu varu, Krievija būtiski palēninājusi ANO darbību.
Tāpat Krievija ir bloķējusi Ukrainas graudu tirdzniecību. Valstīm, kas cīnās par savu iedzīvotāju apgādāšanu ar pārtiku. Ņemot vērā, ka savu pilsoņu apgāde ar pārtiku ir ikkatras valsts svarīgs pienākums, šādos, Krievijas radīta spiediena apstākļos, tā var piespiest atsevišķas valstis sadarboties ar Maskavu, lai nodrošinātu stabilu graudu piegādi par pieņemamām cenām. Lai atrisinātu pārtikas piegādes problēmas, atsevišķām valstīm var nākties glaimot Krievijai vai pārskatīt savus balsojumus starptautiskajās institūcijās par jautājumiem, kas ir kritiski svarīgi Krievijai.
Avots: Sargs.lv/Foreign Affairs
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Daudzas fantastiskas lietas nāca no šī konflikta, un viena no manuprāt fantastiskākajām ir tas, ka Kremlis bombardē Odesas Ostas Pārtikas infrastruktūru, pie tā vaino Ukrainu un tad iestāstīs Āfrikai ka tā ir Rietumu vaina. Un tas nostrādās! 21. gadsimtā kur informācija ir brīvi visiem pieejama lai veiktu savus slēdzienus! Nacisma un Staļinisma propaganda vēl aizvien strādā uz urrā un pat, savā ziņā ir daudz efektīvāka ja tev nav nekādu morālu aizspriedumu, jo kaut kādā mistiskā veidā klaji meli ir vēl efektīvāki šodien nekā 20. g.s. sākumā un vidū. Man šķiet ka daudzi lēnām sāk pieņemt to, ka pasaules karam 3… lasīt vēl »
Kļūda! Kremlī spēlē atrakciju – GUMIRUS, gumijas piepūstu globusu, kam spiežot, velkot un stiepjot krievijas teritorija ir jādabū pēc iespējas lielāka.
Un ne vārda ka uz Odesas ostām veda ar kuģiem ieročus, ne tikai izveda graudus. Ukraiņi arī visu laiku uzbrūk Krimas tiltam, tad kāpēc krievam ir jaatļauj darboties ukraiņu ostai? Nezinu kādas ziņas tu skaties, bet Kremlis nevaino ukrainu, ka ukraina bombardējot Odesas infrastruktūru. To jau te laikam tev tā iestāsta. Ja mēs visam ticam ko te stāsta, tad savu gāzes vadu krievi paši saspridzināja, dambi paši saspridzināja un sevi appludināja, Krimas tiltu paši saspridzināja.
:)))) Vai tu tiešām nesaproti, kāpēc ukraiņi spridzina un arī turpmāk spridzinās Krimas tiltu? :)))
Neaizmirsti iekasēt savus Jūdas grašus un deklarēt lai dabūtu IIN atmaksu
Tad mužikiem uzvara būt nodrošināta.
Pavirši pārskrēju rakstam. Nomainam “Kremlis” uz “panorāma” vai “delfi” un redzams ka te notiek viss tieši tas pats. Tāpat biedē cilvēkus un izmanto bailes, tieši to pašu šeit meklē, kā novājināt Krieviju. Pilnīgi katrs teikums atbilst. Kā savādāk varētu valsti 30 gadus izzagt tā, lai visos statistikas rādītājos atrastos beigās, un ne tikai Eiropā, bet pat pasaulē. Tikai un vienīgi ar saukli “Krievi nāk” atkal un atkal tiek ievēlēti vieni un tie paši zagļi. Tam jau domāti šādi raksti. Piemēram tagad elektrības rēķini – taču notiekot karš, ir jāmaksā. Tas nekas ka visiem Latvenergo rekordpeļņas, bet esot redz zaudējumi dēļ… lasīt vēl »
tev neapnīk?
Kamēr medijos būs meli un propaganda tikmēr man neapniks. Man tā ir atpūta no darba brīvajā laikā, apskatīties ko raksta, salīdzināt rakstus, arī ar to ko vakardien rakstīja, atrast pretrunas, uzdot jautājumus.
Es tev piekrītu par mūsu mediju neobjektivitāti. Ok. Bet vai tu gribi teikt, ka Krievijai iebrukt svešā ir normāli? Turklāt mums to nevajadzētu ņemt vērā un turpināt draudzīgas kaimiņattiecības?
@Tas, ka apzināti, tas skaidrs, bet.. Es nesaku ka svešā valstī iebrukt ir normāli, nekad to neesmu teicis. Vienīgais ko varu pateikt, ka ja vieni visu laiku karo pa visu pasauli, tad kāpēc citi nevar darīt to pašu? Kāpēc, ja kāds cits sāk darīt tieši to pašu, ko visu laiku ir vieni darījuši, tad ir tāds troksnis? Piemēram, 2003. gads, ASV iebruka Irākā slēpjoties aiz izdomāta iemesla par ķīmiskajiem ieročiem. Latvija toreiz bija viena no tām valstīm kas aktīvi atbalstīja iebrukumu citā valstī, bet manuprāt varēja paklusēt, ņemot vērā vēsturi un ģeogrāfisko novietojumu. Tātad faktiski atbalstīja lielākas, spēcīgākas valsts invāziju… lasīt vēl »
varbūt no darba brīvajā laikā būtu vērtīgāk piecelt pakaļu un izdarīt kaut ko sabiedriski jēdzīgu savā apkārtnē, nevis atgremot vienu un to pašu naratīvu internetā un vainot visus citus? Vai arī esi viens no tiem taisnības un anti-propagandas bruņiniekiem kuru atbildība un vēlme kaut ko mainīt beidzas līdz ar dzīvokļa durvīm? Veiksmi “atpūtā un analīzē”
Tu jau sāc uzbrukt manai personai, mēģini diskreditēt mani, ka es neko sabiedrības labā nedarot, nevis liec argumentus pretī manam rakstītajam viedoklim (ad hominem). Tu nezini ar ko vēl es savā brīvajā laikā nodarbojos.