Valsts kontrole (VK) pēc finanšu revīzijas par Iekšlietu ministrijas (IeM) 2021. gada pārskatu aicina stiprināt iekšlietu resora iestāžu kapacitāti.
Nodrošinājuma valsts aģentūra pagaidu žoga robežai ar Baltkrieviju iegādē rīkojās neefektīvi un nepārdomāti
Valsts kontrole sniegusi ieteikumus arī saistībā ar iepirkumu veikšanu Nodrošinājuma valsts aģentūrā, tostarp paredzēt obligātu prasību pirms cenu aptaujas veikšanas saskaņot iepērkamās preces vai pakalpojuma tehnisko specifikāciju ar iestādi, kuras vajadzībām tiek veikts iepirkums, kā arī paredzēt iespējas slēgt vispārīgo vienošanos vai vienošanos ar vairākiem piegādātājiem, ja steidzamības, iepirkuma priekšmeta specifikas vai citu apstākļu dēļ var būt riski pienācīgai līguma izpildei.
Nodrošinājuma valsts aģentūras veikto iegāžu pagaidu žoga ierīkošanai uz Latvijas robežas ar Baltkrieviju pārbaudes liecina, ka aģentūras nepārdomātās un neefektīvās pieejas rezultātā ievērojami paildzinājās pagaidu žoga izbūvei nepieciešamās dzeloņstieples iegāde, kas kavēja arī pagaidu žoga izbūvi uz Latvijas un Baltkrievijas robežas. Lai arī steidzama dzeloņstieples iegāde un uzstādīšana bija svarīga valsts drošības interešu aizsardzībai, aģentūra nespēja laikus nodefinēt nepieciešamās dzeloņstieples tipu un cenu aptauju laikā to mainīja, neņēma vērā tirgus izpētes rezultātus un noteica nepamatoti īsus preces piegādes termiņus,
kā rezultātā pagaidu žoga izbūvei nepieciešamā dzeloņstieple tika piegādāta vēlāk un par dārgāku cenu.
IeM Informācijas centrā nav izlietots miljons eiro IKT speciālistu atlīdzības palielināšanai
IeM Informācijas centrs pārskata periodā ir izlietojis vien divas trešdaļas no iestādei 2021. gadam apstiprinātā budžeta. Iestāde nav izlietojusi vairāk nekā 10 miljonus eiro, jo pārskata gadā nav īstenojusi vairākus iekšlietu nozarei nozīmīgus projektus, kā arī nav izlietots atlīdzības palielināšanai papildus piešķirtais finansējums.
Nav īstenoti tādi projekti kā “Ieceļošanas/izceļošanas sistēmas un ETIAS ieviešana”, “Šengenas informācijas sistēmas pilnveidošana”, “Jaunās paaudzes Integrētās iekšlietu informācijas sistēma (IIIS2)” un citi. Tas var ietekmēt iekšlietu nozarei būtisku funkciju īstenošanu, kā arī, laikā neizlietojot Eiropas Savienības (ES) fondu ietvaros piešķirtos valsts budžeta līdzekļus, var radīt papildu izdevumus valsts budžetam.
IeM Informācijas centrs pārskata gadā nav arī veicis kapacitātes stiprināšanas pasākumus, lai celtu Iekšlietu ministrijas iInformācijas un komunikācijas tehnoloģiju (IKT) speciālistu atlīdzību un darbam valsts pārvaldē varētu piesaistīt augsti kvalificētus IKT speciālistus – vairāk nekā viens miljons eiro, kas bija paredzēts speciālistu mēnešalgas celšanai, palicis neizlietots. No 161 amata vietas mēnešalga atbilstoši plānotajam palielināta vien 19 amata vietām, savukārt no 81 amata vietas, ko bija plānots pārklasificēt augstākā mēnešalgu grupā, pārklasificēti vien četri amati.
VK sniegusi ieteikumus ministrijai veikt pasākumus, lai novērstu pastāvīgu projektu īstenošanas termiņu kavēšanu IeM Informācijas centrā un stiprinātu iestādes projektu īstenošanas un publisko iepirkumu veikšanas kapacitāti, kā arī veikt pasākumus IKT jomas speciālistu atlīdzības konkurētspējas paaugstināšanai.
Lēmumus patvēruma meklētāju lietās varētu pieņemt ātrāk
Noslēdzot 2021. gada pārskata revīziju, VK aicinājusi IeM arī stiprināt patvēruma meklētāju iesniegumu izskatīšanā iesaistīto iestāžu kapacitāti un veikt pasākumus, lai novērstu Valsts drošības dienesta (VDD) kavēšanos ar PMLP lēmumu pieņemšanai nepieciešamās informācijas sniegšanu.
Vērtējot patvēruma meklētāju iesniegumu izskatīšanu, revīzijā secināts, ka Latvijā tiek ievēroti Patvēruma likumā noteiktie kopējie termiņi iesniegumu izskatīšanai un lēmumu par bēgļa vai alternatīvā statusu pieņemšanai. Tomēr daudzos gadījumos secināts, ka patvēruma procedūru varēja pabeigt ātrāk, tādējādi ļaujot personām ātrāk iegūt skaidrību par savu statusu un samazinot patvēruma meklētāju uzturēšanai nepieciešamo valsts budžeta līdzekļu apjomu.
Revīzijā īpaša uzmanība tika pievērsta patvēruma meklētājiem no Baltkrievijas, kuru iesniegumu skaits pieauga pēc 2020. gada 9. augustā Baltkrievijā notikušajām prezidenta vēlēšanām, kad Baltkrievijā sākās plaši protesti pret pastāvošo režīmu. Ņemot vērā pausto atbalstu Baltkrievijas pilsoniskajai sabiedrībai un pausto apņēmību patvēruma meklētāju no Baltkrievijas iesniegumu izskatīšanai prioritārā kārtībā, šo iesniegumu izskatīšanai vajadzēja notikt ātrāk. Tomēr revīzijā tam netika gūts apstiprinājums – 2020. gadā iesniegtie iesniegumi skatīti vidēji ilgāk nekā četrus mēnešus, bet 2021. gadā iesniegtie – vidēji ilgāk nekā trīs mēnešus.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: lsm.lv
Krišjāņa galvenais uzdevums ir latviskot Latvijas skolas. Sākot jau šogad !
Varbūt beigsim meklēt blusas? Jākoncentrējas būtu galvenajiem mērķiem.