Zilonim Radžam pēc 50 verdzībā pavadītiem gadiem atbrīvošanas brīdī birst asaras
Londonas dzīvnieku aizsardzības organizācijas Wildlife SOS aktīvisti devās uz Indijas, Utar Pradešas (Uttar Pradesh) pavalsti uzreiz, tiklīdz uzzināja par Radžas smago likteni – dzīvnieks tika sists, mērdēts badā un citādi spīdzināts.
Saimnieki (viņu vārdi netiek publiskoti) spieda ziloni staigāt ar izstieptu snuķi un lūgt žēlastības dāvanas garāmgājējiem. Asiņojošām vātīm uz dzīvnieka kājām neviens nepievērsa uzmanību.
Par dzīvnieka barošanu neviens nelikās ne zinis, un zilonis pats mēģināja sadabūt sev ēdamo, kas pārsvarā bija atkritumi, tajā skaitā plastmasa un papīrs. Rezultātā Radžas organisms bija novests līdz spēka izsīkumam.
Kad saimnieki saprata, ka dzīvnieks viņiem sagādā liekas klapatas, zilonis tika pārdots tālāk kādam citam. Savas dzīves laikā Radžam nomainījušies 27 īpašnieki.
Visticamāk, Radža mātei tika atņemts jau agrā bērnībā.
Parasti ziloņmāti vai nu nogalina, vai ziloņu baru dzen lamatās, kur iekļūt spēj vienīgi zilonēni.
Brīdī, kad viņu atbrīvoja no važām, zilonim bira asaras
Ziloņa dzīves ilgums parasti ir 60 - 70 gadi, tāpēc Radžam būs vēl 20, lai atlabtu un izbaudītu laimīgu dzīvi.
Dzīvnieku aizsardzības biedrības Wildlife SOS aktīvistiem par indiešu ziloņa Radžas atbrīvošanu, kurš gūstā un varmācīgos apstākļos tika turēts 50 garus gadus, nācās cīnīties 12 mēnešus.
Viens no glābējiem, kurš labi pārzina ziloņu psiholoģiju, skaidroja, ka “ziloņiem ir augsts intelekts un attīstīta emocionālā pasaule. Varam tikai iedomāties, ko Radžam nācies pārciest pusgadsimta garumā”.
Komentāri (0)
Vēl nav komentāru. Pievieno pirmo komentāru.