“Kolēģei šonakt dežūrā nomira pacients – sešgadīgs puika,” traģisku un satraucošu vēstījumu sociālās saziņas vietnē “Facebook” iesāk ārste.
“Pirms gada viņš saslima ar difteriju, saslima ļoti smagi – attīstījās miokardīts (sirds muskuļa iekaisums), smaga sirds mazspēja, sirsniņa faktiski nemaz vairs nerāvās, puiku vairākkārtīgi reanimēja, viņš ļoti ilgi gulēja intensīvajā terapijā pie visādiem aparātiem un mazā dzīvībiņa karājās gaisā.
Puikas sirds tā arī neatkopās un beigu beigās tika pieņemts smags lēmums implantēt mākslīgo sirdi. Lai arī tā bija vienīgā iespēja izglābt bērna dzīvību, tas stipri ierobežoja viņa dzīvi un viņa nākotni – nu viņš bija pilnībā atkarīgs no elektriskās rozetes, no asinsreces preparātiem, drīkstēja doties pastaigā vien pa slimnīcas teritoriju, nedrīkstēja dauzīties, lekt, skriet, darīt visu to, ko viņa vienaudži dara ikdienu, jo allaž bija jāstiepj līdzi liela kaste dzīvības cenā – paša mākslīgā sirds.
Ar corona uzliktajiem ierobežojumiem puikas ikdiena kļuvusi vēl bēdīgāka, jo pierasto daudzu ciemiņu vietā nu drīkstēja nākt tikai mamma vai tētis un tikai pa vienam. Arī slimnīcas kafejnīca tikai slēgta, kur viņam tik ļoti patika nākt.
Absolūti neskaidra visu šo laiku bija puikas nākotne – pēc sarežģītas primāras cīņas ar difterijas bacili nebija atlabušas nieres un puika bija atkarīgs no dialīzes – regulāras asiņu attīrīšanas. Tādēļ arī ēdienkarte bija strikti ārstu kontrolēta un tajā bija pavisam maz vietas spontāniem našķiem. Un tādēļ puika arī netika uzņemts transplantācijas gaidīšanas listē.
Bet puika kā jau sešgadīgs puika – skatījās multenes, zīmēja kopā ar bērnu nodaļas audzinātāju un mācījās burtiņus, spēlēja virtuālo futbolu, sapņoja kļūt par futbolistu un ļoti lepojās, ka šogad ies pirmajā klasītē. Kaut arī “mājmācībā” ar slimnīcas skolotāju, bet tomēr!
Pirms nedēļas viņš saslima. Vispār jau jocīgi teikt par jau tā smagi slimu bērnu “saslimis”, bet ierastā un šķietami stabila lietu kārtība tika izjaukta – temperatūra, slikti asinsrādītāji, klepus. Un tad sākās ķēdes reakcija – viena slikta lieta radīja simts citas sliktas lietas, kas katra atkal radīja vēl simts citas. Pēdējās trīs diennaktis puika pavadīja reanimācijā – atkal mākslīgā koma, atkal plaušu ventilācija, atkal tikai sliktas ziņas, nopūtas un asaras.
Šonakt mani kolēģi veselu stundu viņu reanimēja. Pārtrauca vien tad, kad puisīša vecāki paši to palūdza – tas bija bezcerīgi, vairs nebija neviena paša diedziņa uz kura varētu noturēt šajā saulē viņu mazo dēliņu, ” stāsta ārste.
“Man nācies vienreiz runāt ar šiem vecākiem – tā ir ļoti situēta un jauka ģimene. Abi labi izglītoti juristi (mamma gan aizgāja prom no darba, kad puika saslima), vēl ir vecākā māsiņa – liela malacīte.
Pirms pāris gadiem vecāki tiesājās ar bērnudārzu, kas bija atteicies puiku uzņemt, jo viņš ne pret ko nebija potēts. Vecāki apelēja pie tā, ka tas nav likumīgi un uzvarēja. Tāda likuma toreiz tiešām nebija.
Nav arī likuma, pēc kura varētu vērsties pret vecākiem, kas izvēlas nepotēt savus bērnus, tādējādi nenodrošinot viņiem tiesības uz dzīvību. Nav likuma, pēc kura varētu sodīt pašpasludinātos Youtube guru un “alternatīvos dakterus”.
Nav likuma, kas aizbāztu mutes “vakcīnu kaitīgumu apgaismotājiem”, kuri klaji melo, jo mums ir vārda brīvība.
Šonakt, pirms vest mazo puisīti uz morgu, mana kolēģe pati ņēma ārā no viņa nedzīvā ķermenīša visus katetrus. Parasti to dara māsas, bet šoreiz māsiņa to emocionāli nevarēja. Sēdēja, raudāja un nespēja pārstāt.
Kad puisītis bija prom, iededza svecīti viņa reanimācijas palātā. Pieaugušo reanimācijā tā nekad nedara, tur ir cita statistika un cita medicīna. Bet bērnu reanimācijā tālā atvilktnē ir noliktas sveces. Reizei, kad kāds bērns aizies. Arī no slimībām, kuras ir tik viegli novērst.”
Latviešu anestezioloģe Kristīne Pitkeviča, kura strādā Berlīnes Sirds centrā, saņēmusi nāves draudus pēc savā “Facebook” profilā publicētās ziņas par bērna nāvi Vācijā, kurš nebija vakcinēts.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: Facebook/kristine.pitkevica
Nepazīstu vecākus, kas tīšuprāt nepotē, bet pazīstu tādus, kuriem potējot pirmo bērniņu bija milzīgas blaknes ar sekām ar invaliditāti un tad pārējos bērnus bail potēt. Un zinu tādus, kuriem rados vai tuvākajā vidē ir bērni nomiruši no potēm un arī bail un tas ir tikai normāli. Tiem, kam nav šo pieredžu, izskatās, ka nekad nesapratīs. Mums visiem viens nodoms – mūsu bērnu veselība. Nevajag naidot cilvēkus savā starpā ar šādiem virsrakstiem.
Aprobežoti vecāki un ierobežotais krociņu skaits tiek jau attīstīti skolā ar neiedomājamu intensitāti- šuplinskas efekts te bus uz gadu desmitiem. Tā vien turpinot iepriekšējo gadu tradīcijas skolu pārvēršot par socialu pasākumu Loģiskas ir konsekvences… un žēl jau to bērniņu. Ko padarīsi, ka bērni nevar vecākus zivēleties Nav jau arī mūsu zemē mehānissma, kas ļautu šadus vecākus saukt pie kriminālatbildības un likt cetummā par apzin;āti izvairīšanos no noteiktām potēm bērniem. Pieci gadui cietumā vecākiem par sādu pierādāmu darbību vecākiem ir tikai 2 ES valstīs. Par to mums feminisms, praids un lauku sieviešu asociācijas, soctīklu melīgās ziņas ar saviem influenceriem