Suņu saimnieki zina – četrkājainie mīluļi savas emocijas mēdz paust no visas sirds, un bučot suni nākas teju ik reizi, kad atgriežamies mājās pēc darba dienas. Dažs to dara tīri simboliski, paglaudot mīluļa galvu un sūtot gais skūpstus, bet emocionālāks saimnieks slapjo purniņu bučo uz nebēdu.
Bieži vien sajūtas ir divējādas brīdī, kad mīlulis prieka pārņemts no sirds laiza saimnieka seju. No vienas puses, ir patīkami, ka kāds tevi tik ļoti mīl, bet no otras – šī mēle un siekalas, kas šķīst uz visām pusēm… Vai tas nenodara nekādu skādi cilvēka veselībai?
Kalifornijas universitātes medicīnas profesore Džeina Saiksa (Jane Sykes) stāsta, ka ar suņa siekalām cilvēka organismā var nokļūt tādas riebeklības, kā baktērija Campylobacter, kas bieži mēdz izraisīt pārtikas saindēšanos, lamblijas, kas var būt cēlonis caurejai, un salmonellas, kas ietekmē zarnu trakta darbību, raksta The Wall Street Journal.
Vēl divas baktērijas, Capnocytophaga canimorsus un Pasteurella multocida, var izprovocēt nopietnas infekcijas slimības, ja nokļūst vaļējās brūcēs vai asinīs. Mēdz būt arī gadījumi, kad suņa siekalas, saskaroties ar vaļēju brūci, izraisa meningītu. Saiksa skaidro, ka viņa praksē ir pieredzējusi, kad no suņu „bučām” saslimuši gan 5 gadus veci bērni, gan cilvēki, kam pāri 65. Interesanti, ka saslimšanas gadījumi cilvēkiem ārpus šīm vecuma kategorijām, novēroti ārkārtīgi reti.
Infekcijas pārceļošana no suņa pie cilvēka „bučošanās” rezultātā lielākā mērā ir iespējama tad, ja cilvēks jau sirgst ar kādu slimibu, piemēram, diabētu vai vēzi.
Starp citu, ne mazāk iespējama arī infekcijas aizceļošana no suņa pie saimnieka rotaļu laikā – piemēram, spēlējoties ar bumbiņu, kad suņa nosiekaloto mantiņu jūs ņemat rokās, ar kurām pēc tam pieskaraties savai sejai (vai arī bumbiņa uzreiz nonāk kontaktā ar jūsu seju).
Bez tam, ērces un citi parazīti, ja atļaujat mīlulim naktī gulēt jums blakus gultā, var no suņa ielīst saimnieka „miesās”. Tiesa gan, ja suns ir saņēmis poti, tableti vai pretparazītu pilienus, šāda iespējamība ir minimāla.
Kaut gan ir zināms risks, ka mājas mīluļi saimniekus varētu inficēt ar slimībām, prieks, kuru tie rada un beznosacījuma mīlestība, ko sniedz, ir nesalīdzināmi lielāks par bailēm inficēties. Pētījumi liecina, ka mājdzīvnieki ļoti pozitīvi ietekmē gan cilvēka veselību, gan fizisko un jo īpaši psiholoģisko stāvokli.
Un, kā sacīt jāsaka – nevar taču visu mūžu dzīvot stikla būrī baidoties, ka tik kaut kas nenotiek…
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: The Wall Street Journal
Lasītāju viedokļi