Studējošo skaits šajā akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs samazinājies par 1,8% salīdzinājumā ar iepriekšējo mācību gadu, taču šajā gadā bijis straujākais uzņemto studentu skaita pieaugums pēdējo desmit gadu laikā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes apkopotie dati.
2023./2024.akadēmiskajā gadā augstāko izglītību apgūst kopumā 74 000 studentu pretstatā 75 400 studentu iepriekšējā akadēmiskajā gadā. Pēdējo desmit gadu laikā studējošo skaits Latvijā ir samazinājies par 15 700 jeb 17,5%.
Statistikas pārvaldē norāda, ka studējošo skaits Latvijā samazinās pēdējos 20 gadus. Tendence pieaugt tika novērota tikai līdz 2005.gadam, kad tika sasniegts lielākais studējošo skaits Latvijā – 131 100.
Savukārt uzņemto studentu skaitā šajā akadēmiskajā gadā strauji pieaudzis, informē statistikas pārvaldē, piebilstot, ka 2023./2024. akadēmiskajā gadā Latvijas augstākās izglītības iestādēs uzņemti 28 900 studentu, kas ir par 9,3% jeb 2400 studentu vairāk nekā iepriekšējā akadēmiskajā gadā, un tas ir straujākais uzņemto studentu skaita pieaugums pēdējo desmit gadu laikā.
Vairāk nekā puse uzņemto studentu jeb 54,6% sākuši studijas bakalaura līmeņa programmās, 23,2% – maģistra, 19,4% – koledžas un 2,8% – doktora līmeņa programmās.
Uzņemto studentu vidū joprojām vairāk ir sieviešu – 16 500 jeb 57% no kopējā uzņemto skaita.
Dati arī liecina, ka 76,1% studentu sāka pilna laika studijas, bet 23,9% – nepilna laika studijas.
Lielākā daļa jeb 58,4% studentu studijas ir sākuši par personīgajiem līdzekļiem, savukārt 41,6% – par valsts budžeta līdzekļiem.
Gandrīz puse jeb 49,1% no uzņemtajiem studentiem, kuri mācības sāka par personīgajiem līdzekļiem, izvēlējušies sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas, bet par valsts budžeta līdzekļiem studenti galvenokārt izvēlējušies studēt inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (22,7%), kā arī veselības aprūpes un sociālās labklājības (19,2%) programmas.
2023.gadā grādu vai kvalifikāciju ieguva 14 100 studentu, kas ir par 636 jeb 4,7% mazāk nekā 2022.gadā. Tostarp 35,3% jeb 4900 ieguva grādu sociālajās zinātnēs, komerczinībās un tiesībās, savukārt 19,6% jeb 2700 – veselības aprūpes un sociālās labklājības jomās. Studijas inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmās beidza 11% no kopējā absolventu skaita jeb 1500.
Kopš 2013.gada absolventu skaits Latvijas augstskolās ir sarucis par 35% jeb 7600.
2023./2024.akadēmiskajā gadā uzņemto studentu skaits ir būtiski pieaudzis vairākās nozarēs, kas ir pretēji novērotajam iepriekšējā gadā, kad studentu skaits bija samazinājies gandrīz visās nozarēs, norāda statistikas pārvaldē. Lielākais studentu skaita pieaugums ir inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības – par 20,1%, kā arī izglītības programmās – 17,9%.
Iepriekšējā akadēmiskajā gadā sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās bija būtisks uzņemto studentu skaita samazinājums – par 14,3%, taču šogad studentu skaits šajās programmās atkal pieaudzis – par 15,2%.
2023./2024. akadēmiskajā gadā lielākais uzņemto studentu īpatsvars bija sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (35,9%), veselības aprūpes un sociālās labklājības (15,4%) un inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (15,4%) programmās. Vismazākais uzņemto studentu īpatsvars bija lauksaimniecības (1,6%) un izglītības (6,5%) programmās.
Pēdējo desmit gadu laikā studiju programmu izvēle, stājoties augstskolā, nav būtiski mainījusies – arī 2013.gadā lielākais uzņemto studentu īpatsvars bija sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību (37,5%) programmās, sekoja inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības programmas (16,7%). Programmas ar zemāko uzņemto studentu īpatsvaru arī pirms 10 gadiem bija izglītība (6,7%) un lauksaimniecība (2%).
Apkopotie dati arī liecina, ka bakalaura līmeņa programmās studē 56,3% no studējošajiem jeb 41 700, maģistra – 22% jeb 16 300, koledžas – 17,3% jeb 12 800, bet doktora līmeņa programmās – 4,4% jeb 3300 studentu.
2023./24. akadēmiskajā gadā nemainīgi lielākais sieviešu īpatsvars ir izglītības programmās (92,5%), kurās studē 6,3% no visiem studējošajiem jeb 4700. Liels sieviešu īpatsvars ir arī veselības aprūpes un sociālās labklājības (80,5%) programmās, kurās kopā studē 19,1% jeb 14 100 studentu, kā arī humanitāro zinātņu un mākslas programmās (73,5%), kuras kopā apgūst 7,5% jeb 5500 studentu.
Vienlaikus vīriešu īpatsvars nemainīgi ir lielākais inženierzinātņu, ražošanas un būvniecības (73,9%) programmās, kuras apgūst 13,4% no visiem studentiem jeb 9900. Liels vīriešu īpatsvars ir arī dabaszinātņu, matemātikas un informācijas tehnoloģiju programmās (70,5%), kuras apgūst 10,8% no visiem studentiem.
2023./2024.akadēmiskajā gadā lielākais studentu skaits ir sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmās, kur studē 33,8% no visiem studentiem. No visām studentēm šajās programmās studē 35,9% jeb 15 500, bet no visiem studentiem 31% jeb 9500.
Šajā akadēmiskajā gadā uzņemts 4100 mobilo studentu, kas ir par 116 studējošajiem vairāk nekā gadu iepriekš. Tomēr pirmspandēmijas līmenis joprojām nav sasniegts, un uzņemto mobilo studentu skaits ir par piektdaļu mazāks nekā 2019./2020. akadēmiskā gada sākumā.
Pašlaik Latvijā studē 10 400 mobilo studentu, kas ir par 3,4% jeb 345 studentiem vairāk nekā pērn. Tas ir lielākais reģistrētais mobilo studentu skaits kopš 2014.gada, kad sāka apkopot statistiku par mobilajiem studentiem. Pēdējo desmit gadu laikā mobilo studentu skaits Latvijā ir palielinājies gandrīz divas reizes – salīdzinājumā ar 2014.gadu mobilo studentu skaits ir pieaudzis par 98,3% jeb 5170 studentiem.
Lielākā daļa mobilo studentu (72,8%) iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus Eiropas Savienības (ES), turklāt vairāk nekā divas trešdaļas (73,1%) mobilo studentu ir vīrieši. Tostarp 60,2% jeb 6300 mobilo studentu iepriekšējo izglītību ir ieguvuši Indijā, Uzbekistānā, Zviedrijā, Ukrainā un Vācijā. Starp tiem, kuri iepriekšējo izglītību ieguvuši Zviedrijā un Vācijā 60,8% ir sieviešu, savukārt no Indijas, Uzbekistānas un Ukrainas Latvijā studēt pārsvarā ieradušies vīrieši -attiecīgi 79,7%, 86% un 63,9%.
Dati arī liecina, ka 69,1% jeb 7201 mobilais students studē kopumā trijās universitātēs: Rīgas Tehniskajā universitātē (29,2%), Rīgas Stradiņa universitātē (26,3%) un Informācijas sistēmu menedžmenta augstskolā (13,6%).
Lielākā daļa jeb 97,2% Rīgas Tehniskās universitātes mobilo studentu izglītību bija ieguvuši ārpus ES, 42,4% apgūstot sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas. Tajā pašā laikā Rīgas Stradiņa universitātē 78,7% mobilo studentu iepriekšējo izglītību bija ieguvuši kādā no ES valstīm un gandrīz visi jeb 98,9% studē veselības aprūpes un sociālās labklājības studiju programmās.
Tāpat dati liecina, ka 53,8% no visiem mobilajiem studentiem studē maģistra programmās, kamēr 42,6% – bakalaura. Lielākā daļa mobilo studentu, kas iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ES valstīs, studē maģistratūrā (90,6%) un apgūst veselības aprūpes un sociālās labklājības programmas (82,9%). Savukārt no mobilajiem studentiem, kuri iepriekšējo izglītību ir ieguvuši ārpus ES valstīm, 56% studē bakalaura programmās un 50,8% apgūst sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību programmas.
Šajā akadēmiskajā gadā studijas notiek 52 augstākās izglītības iestādēs – 28 augstskolās un 24 koledžās, kas ir tikpat, cik iepriekšējā gadā. Valsts augstskolās un koledžās studē 78,2% no kopējā studējošo skaita, savukārt privātajās izglītības iestādēs – 21,8%. Trijās lielākajās Latvijas augstskolās – Latvijas Universitātē, Rīgas Tehniskajā universitātē un Rīgas Stradiņa universitātē – studē 51,8% no visiem studentiem. Kopumā 37 augstākās izglītības iestādēs studējošo skaits ir mazāks par tūkstoti, bet 11 augstākās izglītības iestādēs tas ir mazāks par 200.
2023./2024. akadēmiskajā gadā doktora līmeņa studijas Latvijā piedāvā 18 augstākās izglītības iestādes. Tajās studē 3254 doktoranti, tostarp 2073 sievietes un 1181 vīrieši. Nedaudz mazāk kā puse jeb 48,6% studē veselības aprūpes un sociālās labklājības jomā, savukārt 18,1% – sociālo zinātņu, komerczinību un tiesību jomā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi