Pēteris Apinis: Pretiekaisuma medikamentu spožums un posts

Palūkojoties atpakaļ uz priekšvēlēšanu kampaņu un diskusijām valdības sastādīšanā, Latvijā galvenā problēma bija pārlieku dārgs ibuprofēns. Un publiski tika paziņots risinājums– ibuprofēnu, paracetamolu, aspirīnu un naproksēnu pārdot lielveikalā vai benzīntankā. Politiķus ar spalvainu roku virza globālā farmācija, kuras sapnis ir pārdot katram zemeslodes un tai skaitā Latvijas iedzīvotājam pa paciņai ibuprofēna katru dienu, lai sievas to nēsā līdzi rokassomiņā, bet vīri vadā automašīnas nieku bagāžniekā, sauktā par bardačoku. Farmācijas industrija ir pārliecināta – ja kāds vēl nesadomā ieiet aptiekā, tad Maximā pie kases viņš taču tabletēm garām nepaies. Ja aptiekārs vēl ieteiks – lietot pa tabletei trīs reizes dienā, veikalnieks pārdos 100 blisteru lielpaku ar 15% atlaidi.

Lietuvā tas daļēji jau izdarīts – no 45 zāļlīdzekļiem, ko viņiem no šā gada janvāra atļauts tirgot ārpus aptiekas, puse ir iepriekšnosauktie ibuprofēns, paracetamols, naproksēns un aspirīns, sauksim tos visus kopā par nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem (NPL).

Šī raksta mērķis ir pateikt:

• Latvijas iedzīvotāji lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus daudz par daudz;
• Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir bīstami un izraisa kuņģa zarnu asiņošanu, nieru un aknu slimības, infarktu un insultu, bieži arī nāvi;
• Tiem, kas lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus pret drudzi ilgāk par 3 dienām, bet pret sāpēm – ilgāk par 10 dienām, noteikti jārunā ar ģimenes ārstu;
• Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi atrodas gandrīz visu salikto, no padomju laikiem pierasto kombinēto medikamentu sastāvā, kas tiek kontrabandas ceļā vesti no Krievijas, pārdoti „no rokas” Centrāltirgū, turklāt šie medikamenti nereti ir viltojumi ar nezināmām zāļu devām;
• Vīriešiem nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi lielākā devā nozīmē impotenci (nestāvēs), sievietēm– grūtniecības problēmas. Mūsdienu medicīnas pamatlicējs šveiciešu ārsts un alķīmiķis  Paracelzs (1493–1541) ir teicis – „zāles no indes atšķiras tikai ar devu”;
• Politiķu vingrinājumi nesteroīdo zāļu netiešas reklamēšanas jomā un centieni to tirdzniecību pārnest no aptiekas uz lielveikalu ir noziedzīgi un koruptīvi.

Bezrecepšu pretiekaisuma jeb pretsāpju medikamenti kā veselības sistēmas standarts

Pretiekaisuma vai pretsāpju medikamenti ir būtiskākais un pazīstamākais mūsu gadsimta veselības aprūpes sistēmas standarts. Šie medikamenti ir visizplatītākā metode, ko izmanto, lai ārstētu lielu daļu vispārējo veselības problēmu. Šīs zāles lielā mērā ir bezreceptūras medikamenti, proti, tos ārstēšanai nozīmē ne tikai ārsts, bet arī farmaceits, pats pacients un viņa tuvākie ģimenes locekļi, kaimiņiene un radio reklāma. Nereti nesteroīdie pretsāpju līdzekļi ir ļoti efektīvi, piemēram, precīza ibuprofēna un paracetamola kombinācija, ārstējot akūtas sāpes, ir efektīvāka par opioīdu pretsāpju zālēm (un arī kanabinoīdiem, kurus publiskajā telpā lobē marihuānas smēķētāji un daži politiķi).

Vispārējas priekšrocības, lietojot bezreceptūras sāpju zāles, ir tieša un ātra piekļuve medikamentiem. Bezrecepšu zāļu iegādei nereti nav vajadzīgas receptes, tās var itin vienkārši iegādāties aptiekā. Tas nozīmē– mazāk ārstu apmeklējumu, nav bažu par e–veselības kārtējo „uzkāršanos” vai „gļukiem”, samazinās veselības aprūpes sistēmas izmaksas.

Bezrecepšu pretsāpju līdzekļu lietošana nav nevainīga un tai ir savas ēnas puses. Lielākais un nozīmīgākais risks, ko rada bezrecepšu zāļu izmantošana sāpju mazināšanai, ir nepareiza pašdiagnoze, kas neļauj laikus pamanīt smagas slimības. Liela problēma ir paaugstināts zāļu mijiedarbības risks ar citām zālēm, ko lieto pacients, bet šai mijiedarbības ir nelabvēlīga ietekme. Diemžēl ar bezrecepšu pretsāpju līdzekļiem saistās gan šo medikamentu ļaunprātīga lietošana, pierašana pie tiem. Dažādu pasaules valstu ārstu pētījumi liecina, ka pacienti, kas lieto bezrecepšu pretsāpju līdzekļus, parasti nav pietiekami labi informēti vai arī ir nepareizi informēti par šo zāļu lietošanu un nelabvēlīgo ietekmi.

Viens no bezrecepšu pretsāpju zāļu lietošanas aspektiem, kas var būt gan risks, gan ieguvums, ir tas, ka pacienti var uzņemties atbildību par savu veselības aprūpi.

Ir pieejamas divu veidu bezrecepšu pretiekaisuma un pretsāpju zāles

Acetaminofēns (N-acetil-p-aminofenols) vai paracetamols ir plaši izmantots pretsāpju un pretdrudža līdzeklis. Tas tiek iegūts no akmeņogļu darvas. Paracetomols inhibē jeb nomāc to prostaglandīnu sintēzi, kas palīdz nosūtīt sāpju signālus un izraisīt drudzi, tādējādi paracetamols mazina sāpes un mazina drudzi. Paracetamols neietekmē pietūkumu un iekaisumu. Pēc Pasaules Veselības organizācijas datiem tas ir pirmais izvēlētais sāpju un drudža ārstēšanas līdzeklis uz zemeslodes. Paracetamols šķiet pilnīgi drošs līdzeklis, ja vien to lieto pietiekami reti un mērenās devās. Pacientiem, kam ir aknu slimība, kas lieto asins šķidrinātājus, kā arī pacientiem, kas dzer trīs vai vairāk alkoholisko dzērienu devas dienā, paracetomols ir bīstams. Pārmēra paracetamola lietošana katru gadu uz reanimācijas nodaļu vai hepatoloģijas centru aizved dažus desmitus Latvijas iedzīvotāju, un daļa no viņiem mirst, jo visiem aknas pārstādīt nevar. Paracetomols atrodas arī karstajos dzērienos, sīrupos, dažādās citās ārstniecības formās, ko pacients drudža noņemšanai lieto paraleli (nereti savam bērnam nozīmē gan tabletes, gan sīrupu, gan karsto dzērienu, visu, ko var uzzināt no reklāmām), tā sasniedzot aknām bīstamu devu. Lielu paracetomola devu lietošana nereti noved arī pie nieru slimībām, kuņģa un zarnu trakta asiņošanas, palielināta insulta vai sirdslēkmes riska, kā arī paaugstināta asinsspiediena.

Otra grupa ir nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi (NPL). Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi darbojas, bloķējot tādu enzīmu sintēzi (ciklooksigenāzi 1 un ciklooksigenāzi 2), kas izraisa iekaisumu un rada sāpes kā organisma aizsargreakciju.

Cilvēka organismā sāpes mazina hormons kortizols. Medikamentus, kas līdzīgi kortizolam, mēs saucam par kortikosteroīdiem (steroīdiem) un lietojam sāpju un iekaisuma mazināšanai. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi darbojas līdzīgi steroīdiem, taču bez daudzām steroīdu blakusparādībām, šie medikamenti efektīvi noņem sāpes, ko izraisa lēns un ilgstošs audu bojājums, piemēram, artrīta locītavas sāpes. Tāpat nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi noņem vispārējas vai lokalizētas sāpes, piemēram, muguras sāpes, menstruāciju sāpes, zobu sāpes vai galvassāpes. Ir visai daudz plaši pazīstamu neselektīvu nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu, kā diklofenaks, ibuprofēns, ketoprofēns, meloksikams, naproksēns un oksaprozīns. Lielā daļā Eiropas valstu šie medikamenti pieejami gan kā recepšu, gan kā bezrecepšu medikamenti. Visbiežāk abos variantos– gan kā recepšu, gan kā bezrecepšu medikamenti Eiropā tiek lietoti ibuprofēns un naproksēns, pie kam bezrecepšu medikamenti ir apmēram puse no receptes versijas devām. Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi nav labdabīgi medikamenti pat zemās devās.

Ibuprofēns inhibē prostaglandīnu sintēzi, inhibē ciklooksigenāzi un novērš tromboksāna A2 veidošanos. Ibuprofēnu parasti lieto menstruālo sāpju, fiziskas pārslodzes krampju, galvassāpju, zobu sāpju, muguras sāpju, artrīta sāpju mazināšanai, kā arī muskuļu sastiepumu un podagras ārstēšanai. Naproksēns darbojas līdzīgi kā ibuprofēns, un ir labs līdzeklis saaukstēšanās gadījumiem.  

Aspirīna priekšrocība ir spēja kavēt trombocītu agregāciju, proti salipšanu, tādējādi mazinot insulta un sirdslēkmes risku. Aspirīns ir labs līdzeklis pret sāpēm un iekaisumu, plaši lietots arī saaukstēšanās gadījumā.

Nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi ir dažādi un ar dažādu iedarbības laiku un dažādu darbības ilgumu. Liela daļa no pretsāpju līdzekļiem, piemēram diklofenaks, ir recepšu medikamenti, tos var iegādāties pret ārsta recepti. Recepšu nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi palīdz novērst, piemēram, osteoartrītu un reimatoīdo artrītu. Tiesa, recepšu medikamenti tajā brīdī, kad ar ārsta nosūtītu e-recepti tiek nopirkti aptiekā, pārvēršas par bezrecepšu medikamentu– proti, nogulst mājas aptieciņā.  Cik esmu novērojis, recepšu nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi atrodami gandrīz katrā mājas aptieciņā, un tiek lietoti kā bezrecepšu medikamenti– kad gribas, kad kāds iesaka vai vēlāk– jau kā zināma atkarība no zālēm.

Visplašāk un nekontrolējamāk nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus lieto amerikāņi. Amerikas Gastroenterologu asociācija ziņo, ka vairāk nekā 30 miljoni cilvēku ASV katru dienu lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus pret galvassāpēm, artrītu un citām slimībām. Un vēl Amerikas gastroenterologu asociācija ziņo, ka nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana ir iemesls vairāk nekā 100 000 hospitalizāciju gadā un 16 500 amerikāņu nāves gadījumu gadā, ko parasti izraisa kuņģa čūlas asiņošana.

Pretsāpju un pretdrudža līdzekļu blakusparādības (blaknes) un pārmērīga nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana

Lielākā daļa cilvēku pretsāpju un pretiekaisuma preparātus lieto gadījuma rakstura galvassāpju, muguras sāpju vai citu akūtu un netīkamu simptomu gadījumā. Lielāks risks komplikācijām un blaknēm ir pacientiem, kuri ilgstoši lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus hronisku slimību ārstēšanai.

Visbiežāk ziņotās nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu blakusparādības ir nepatīkami kuņģa-zarnu trakta neveselības simptomi, piemēram, slikta dūša, sāpes vēderā, uzpūšanās, vemšana, caureja vai aizcietējums. Šīs blakusparādības parasti var mazināt, lietojot zāles ēdienreizē kopā ar pārtiku vai lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus kopā ar kuņģa skābumu mazinošiem līdzekļiem.

Visi nesteroīdie pretiekaisuma līdzekļi var izsaukt gremošanas trakta asiņošanu, biežāk asiņo kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas čūla, un šī komplikācija ir dzīvībai bīstama. Vairāk nekā 50% no čūlas asiņošanas gadījumiem uz zemeslodes ir nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu izraisīti.  Īpaši liels risks asiņošanai no kuņģa zarnu trakta, lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, ir gados veciem cilvēkiem, cilvēkiem ar kuņģa čūlu anamnēzē, kā arī cilvēkiem, kuri lieto asins atšķaidītājus vai kortikosteroīdus. Itin bieži kuņģa vai divpadsmitpirkstu zarnas asiņošanu izraisa nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu kombinācija ar alkoholu, un šī kombinācija veidojas, cenšoties ar lielām zāļu devām noņemt iepriekšējā vakara dzeršanas radītās galvas sāpes.

Citas itin biežas nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu blakusparādības ir reibonis, līdzsvara traucējumi, koncentrēšanās spēju zudums, miega traucējumi, galvassāpes. Šīs blakusparādības parasti mazinās, samazinot nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu devu.

Tomēr te vietā norādīt, ka lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, pieaug sirdslēkmes, infarkta un insulta risks, īpaši pacientiem ar paaugstinātu asinsspiedienu, augstu holesterīna līmeni un diabētu, īpaši smēķētājiem.

Sirds un asinsvadu problēmu risks pieaug, ja nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus lieto ilgi un nekontrolēti, īpaši pacienti, kam sirdslēkme, sirds operācija vai insults jau ir bijis (šie apgalvojumi neattiecas uz aspirīnu. Aspirīns samazina dažu sirds un asinsvadu notikumu risku pacientiem, kuriem ir sirds un asinsvadu slimības vai kuriem jau ir bijis sirdslēkme vai ishēmisks insults. Tomēr pacientiem, kas lieto mazas aspirīna devu sirdslēkmes un insulta profilaksei, būtu jāuzmanās lietot vienlaicīgi ibuprofēnu un naproksēnu, jo šī kombinācija var traucēt aspirīna sirdi un asinsvadus sargājošo efektu).

Pacientiem, kas lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, ir nekavējoties jāmeklē medicīniskā palīdzība (jāzvana savam ārstam vai jāzvana 113), ja viņiem parādās sāpes krūtīs, elpas trūkums, elpošanas traucējumi, vājums kādā ekstremitātē vai neskaidra runa.

Lietojot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus ir lielāks sirds mazspējas risks. Ilgstoša nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana var radīt sirds ritma izmaiņas, paaugstinātu asinsspiedienu un nieru bojājumus, kā arī atstāj nopietnu ietekmi uz hormonālo sistēmu. Lietojot nesteroīdos pretsāpju līdzekļus grūtniecības laikā, topošās māmiņas nopietni apdraud sava vēl nedzimušā bērna auglību. Bet ar galvassāpēm ir vēl trakāk– regulāra pretsāpju medikamentu lietošana, noved pie vēl lielākām galvassāpēm. Tablešu lietošana 10– 15 reizes mēnesī ir iemesls vēl biežākām un vēl nepatīkamākām galvas sāpēm.

Nesteroīdo pretiekaisuma preparātu lietošana būtu nekavējoši jāpārtrauc pacientiem, kas pamana šādas blaknes: sejas, lūpu vai mēles pietūkums, zvanīšana ausīs, pēkšņi plaši izsitumi,

neizskaidrojami zilumi vai deguna asiņošana, asiņaini vai melni izkārnījumi, asiņains vai duļķains urīns, stipras sāpes vēderā, redzes traucējumi, sāpes krūtīs un sirdsdarbības nepamatota paātrināšanās, dzelte, ļoti stipras galvas vai muguras sāpes, neizprotams, pēkšņs vājums.

Nedrīkst nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus lietot slimnieki, kam tas var kļūt fatāli!

Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nedrīkst lietot pacienti ar diabētu, nieru slimībām, aknu slimībām, aktīvu peptisku čūlu, gastroezofageālo refluksu, Krona slimību un čūlaino kolītu, asinsreces problēmām (cilvēkiem, kam ļoti viegli veidojas zilumi), augstu asinsspiedienu, sirds mazspēju, insultu vai sirdslēkmi. anamnēzē. Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nevajadzētu lietot pacientiem, kas vecāki par 65 gadiem bez saskaņošanas ar savu ģimenes ārstu. Nekādā ziņā nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus nevajadzētu lietot pacientiem, kas vienlaikus lieto varfarīnu, klopidogrelu, kortikosteroīdus, fenitoīnu, ciklosporīnus, probenecīdu, litiju, kā arī zāles artrīta, diabēta, augsta asinsspiediena, sirds slimības ārstēšanai bez saskaņošanas ar savu ģimenes ārstu. Grūtnieces, lūdzu nelietojiet nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus!

Valstiski – samazināt nesteroīdu pretiekaisuma medikamentu lietošanu

Kaut Latvijā biedrība „Veselības projekti Latvijā” un Zāļu valsts aģentūra analizē zāļu pamatotu un nepamatotu patēriņu, šoreiz izmantošu tās atziņas, ko esmu paņēmis no citu Eiropas valstu pētījumiem, jo lielas atšķirības starp Latvijas un Eiropas valstu zāļu lietošanas paradumiem nav. Visvairāk ar labām publikācijām par nesteroīdo pretsāpju līdzekļu nepamatotu lietošanu ziņo holandieši. Bez pamatojuma un indikācijām pēdējā mēneša laikā bija lietojusi 1/3 daļa Holandes populācijas, pie kam 9% no šiem lietotājiem bija pārsnieguši maksimālo devu, bet trešdaļa no lietotājiem bija lietojuši vienlaikus dažādus nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus vai kombinācijā ietvēruši saliktus preparātus (kas satur nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus). Holandiešu pētījums ziņoja– vismaz trešdaļa miljona holandiešu lieto nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus devās, kas pārsniedz maksimāli atļauto vai kombinācijās, kas reāli apdraud veselību. > 60% cilvēku nevarēja identificēt aktīvās sastāvdaļas savās izvēlētajās pretsāpju zālēs. Holandieši noskaidroja, ka nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus bez ārsta ziņas kā bezrecepšu medikamentus lieto katrs astotais pacients ar ļoti augstu kuņģa–zarnu trakta, sirds asinsvadu vai nieru slimību komplikāciju risku.

Holandes pētījuma stiprā puse ir apstāklī, ka viņiem tiešām darbojas e-veselībai līdzīga sistēma, un pētījums saņēma augstāko pielaidi datiem, tā ka varēja tikt analizēti rezultāti arī augsta riska pacientu populācijā Holandē. Bez tam Holandē ir atšķirīgas aptiekas (īstas aptiekas un aptiekas bez sertificētiem farmaceitiem, kuros ir mazāks medikamentu sortiments), bet zināmu daļu medikamentu var nopirkt lielveikalos. Izrādījās, ka vairāk nekā 80% no slimniekiem, kas nedrīkst lietot nesteroīdos preparātus, bet apzināti vai neapzināti apdraud savu dzīvību, lietojot tos, bija iegādājušies šos līdzekļus tieši aptiekās bez farmaceita vai lielveikalos.

Globālos pētījumos parādās secinājums, ka nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu drošu lietošanu vislabāk izskaidro ģimenes ārsti un farmaceiti. Holandē nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana ar recepti ir ievērojami finansiāli izdevīgāka (slimo kases daļēji apmaksā) nekā vienkārša iegāde bez receptes, bet tik un tā 58% no pacientiem, kas iegādājušies nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus, nebija pat konsultējušies ar ģimenes ārstu.  

Nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana nepiedodami pieaug vienmēr, tiklīdz izmaiņas likumdošanā ļauj preparātu iegādāties bez receptes. Austrālijā divos pētījumos– 2001. un 2009. gadā veiktās aptaujās nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu lietošana vismaz reizi mēnesī pieauga no 7,5% uz 14% pieaugušo. Iemesls bija vienkāršs– 2004. gadā ibuprofēns tika pārvērsts par bezrecepšu medikamentu.

Toties vēl lielāks lēciens visu šo medikamentu patēriņā ir tad, ja konkrētais medikaments tiek atļauts tirgot ārpus aptiekas. Kaut arī aptiekārs arī zināmā mērā ir tirgotājs, un aptieka ir ieinteresēta tirdzniecībā, aptiekārs norāda– cik un kāpēc medikamentu lietot. Tas daudzus attur no pārmērīgas zāļu lietošanas un izglābj cilvēku dzīvības, jo neinformētība par zāļu lietošanu ir galvenais iemesls pārdozēšanai.  

Zāļu nepamatota lietošana rada lielus izdevumus un 5% akūtu hospitalizāciju kā arī daudz nāves gadījumu

5% no neplānotajiem (akūtiem) slimnīcu uzņemšanas gadījumiem Eiropā ir saistīti ar zāļu lietošanas blakusparādībām, no kurām 40– 50% ir potenciāli novēršamas. Pacientu hospitalizācijas sakarā ar nelabvēlīgu zāļu lietošanu rada ievērojamas, dārgas un

daļēji novēršamas sabiedrības veselības problēmas. Visbiežākās zāļu blakusparādības, ar ko slimnieki nonāk slimnīcā, ir kuņģa–zarnu trakta asiņošana, glikēmijas problēmas cukura diabēta slimniekiem, patoloģiski lūzumi, nieru mazspēja un sirds mazspēja. Visbiežāk pacienti nonāk slimnīcā no nepamatotas nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu un citu pretsāpju līdzekļu lietošanas. Galvenās problēmas attiecībā uz nesteroīdo pretiekaisuma līdzekļu nepamatotu lietošanu ir:

• notecējis termiņš zālēm;
• informācijas neesamība pie zālēm (izmesta anotācija);
• pilnīgi neatbilstošu zāļu lietošana neatbilstošās devās;
• polifarmācija– vismaz sešu dažādu medikamentu vienlaicīga lietošana;
• multimorbiditāte– pacientam ir vismaz četras slimības;
• nieru darbības traucējumi;
• tieša vai psiholoģiska atkarība no zāļu lietošanas.

Pacientiem būtu jāzina sava pretsāpju vai pretdrudža līdzekļa aktīvā viela. Tas novērstu risku, ka pacients paralēli lieto vairākus medikamentus ar vienu un to pašu sastāvdaļu.

Pacientam nekad nevajadzētu lietot nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļus vairāk nekā divas nedēļas, nekonsultējoties ar ārstu, bet optimālais brīdis vērsties pie ģimenes ārsta ir, ja akūta drudža gadījumā medikamentu jālieto vairāk par 3 dienām, bet ilgstošu sāpju– vairāk par 10 dienām.

Pacientiem būtu ļoti rūpīgi jāizlasa norādījumi nesteroīdajiem pretiekaisuma preparātiem par zāļu faktiem, lai pārliecinātos, vai vispār un ko viņi saprot– cik daudz zāļu jālieto vienā reizē, cik bieži vispār un cik ilgi medikamentu var lietot.

Pacientiem jālieto tikai tik lielu zāļu devu, kas ir ieteikta anotācijā, un nelietot vairāk par pieļaujamo devu. Lietojot vairāk nekā ieteicamo nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļu daudzumu, netiek iegūti ātrāki vai labāki rezultāti, toties palielinātā deva palielina nelabvēlīgu blakusiedarbību, un var izsaukt arī nāvi.

Nesteroīdajie pretiekaisuma preparāti jāuzglabā oriģinālajā iepakojumā un tiem jābūt noslēptiem no bērniem. Tik ļoti noslēptiem, ka bērni tās nevar atrast. Katru gadu literatūrā tiek aprakstīti gadījumi, kad bērns izēdis lielu daudzuma paracetamola tablešu (sīrupa, granulu) un gājis bojā no aknu mazspējas. Zāles jāuzglabā augstā, bērniem nepieejamā vietā, pie kam šai vietai būtu jābūt vēsai un sausai (nevis vannasistabai).

Derīguma termiņi attiecībā uz nesteroīdajiem pretiekaisuma līdzekļiem ir ļoti būtiski. Zāles ar izbeigušos termiņu ātri kļūst neefektīvas, toties potenciāli bīstamas.

Vienīgais profesionālis, kas var atkārtot pacientam šo informāciju, ir aptiekārs. Farmaceitam ir izšķiroša loma pacientu izglītošanā par bezreceptūras zāļu līdzekļiem, un farmaceits vislabāk var informēt par pareizu zāļu lietošanu un pareizu laiku starp devām.

Ja nu jūs esat nolēmis lietot nesteroīdus pretiekaisuma līdzekļus, palūdziet aptiekāram padomu, pēc tam pārlasiet anotāciju un centieties iegaumēt dažas lietas:

• kāds ir zāļu nosaukums?
• kāpēc man tās zāles jālieto?
• cik bieži man tās zāles jālieto?
• vai tiešām man tās zāles jālieto katru dienu?
• vai man vajadzētu šīs zāles lietot tukšā dūšā vai ar ēdienu?
• kur man uzglabāt šīs zāles?
• kas man jādara, ja es aizmirstu apēst reizes devu?
• cik ilgi man jāgaida, līdz zāles iedarbojas?
• kā es uzzināšu, ka tās zāles darbojas?
• kādas blakusparādības man vajadzētu sagaidīt un ko darīt, ja tiešām šīs blakusparādības parādas?
• Vai šīs zāles traucēs man vadīt transportlīdzekli, strādāt, mācīties, sportot, nodarboties ar seksu vai veikt citas darbības?

Pie nesteroīdos pretiekaisuma līdzekļu lietošanas rodas pierašana. Globālā farmācija vēlas, lai katrs cilvēks tabletes ēstu ikdienas, un tās viņam varētu pārdot kā ikdienas uzturu

Pasaules pieredze liecina, ka zāļu lietošana pieaug, pārvēršot recepšu medikamentus bezrecepšu medikamentos, bet bezrecepšu medikamentu tirdzniecību pārceļot no aptiekas uz lielveikalu. Ar nepārtrauktu reklāmu cilvēki tiek pārliecināti, ka lietot zāles ir nekaitīgi, vērtīgi, pareizi un pat veselīgi. Tiek uzpirkti politiķi un birokrāti, kas veiksmīgi pakļaujas globālā biznesa uzstādījumiem.

Mūsdienu medicīnu raksturo multimorbiditāte (daudzas slimības pacientam) un polipragmāzija (daudzi medikamenti vienam pacientam, kas nereti tiek lietoti nekontrolēti). Medikamenti ir mūsdienu medicīnas zelta standarts, bet zāļu lietošanai jābūt kontrolētam procesam, īpaši, ja medikamenti var izraisīt blakusparādības, komplikācijas un pat pacienta nāvi. Atcerieties, ko jau Apgaismības laikmetā teica mūsdienu medicīnas pamatlicējs Paracelzs (1493–1541): „zāles no indes atšķiras tikai ar devu”.

Autors: Pēteris Apinis