Atkarība no cukura ir saistīta ar aptaukošanos, vēzi un sirdsslimībām, un bezalkoholiskie dzērieni ir vieni no lielākajiem ļaundariem. Dažas augļu sulas var būt tik pat kaitīgas kā dzirkstošais dzēriens skārdenēs.
Dzēriena 7UP kārbiņa atripo un apstājas pie manām kājām. Es to paceļu, drūmi paveros bērnā uz velosipēda, kurš to mezdams netrāpīja atkritumu tvertnē. Bundža ir zaļa un spīdīga, uz tās rakstīts: „Ienes rotaļīgumu savā ikdienas dzīvē. „Patveries bezrūpības pasaulē… Nekļūsti pieaudzis. 7UP.” Un apakšā sīkiem burtiņiem ir patiesā informācija (lai gan jums būs vajadzīgs kalkulators, lai nokļūtu līdz patiesībai): dzēriens ar citrona un laima garšu satur nelielu daudzumu sāli, tajā nav tauku, šķiedrvielas, un tajā ir 34,98 g cukura – astoņas tējkarotes – un 135 kalorijas. Ar šādu enerģijas daudzumu pietiek apmēram 15 minūšu krosam. Tas ir arī lēts. Uz pusi lētāks nekā piens.
Ja statistika ir pareiza, šis pusaudzis, kurs izsvieda tukšo bundžu, izdzer 287 šādas bundžas vai līdzvērtīgu dzērienu gadā: vairāk saldināta dzēriena nekā jebkurš cits bērns Eiropā. Nemaz jau neminot lielo cukura daudzumu brokastu pārslās, maizē un pat vistas gabaliņos. Lūk, viens no iemesliem kāpēc skotu bērnu zobi ir tādā pašā kvalitātē kā Kazahstānas bērnu zobi. Un, iespējams, tāpēc pētījums 17 valstīs atklāja, ka tikai meksikāņi un amerikāņi ir resnāki par skotiem.
Protams, saldinātie dzērieni dod vairāk darba vietas cilvēkiem nekā zobārsti. Lai gan pārtikas un dzērienu industrija joprojām dedzīgi strīdas, zinātnieku viedoklis ir, ka viens no fatālu problēmu aizsākumiem ir pārmērīgs cukura patēriņš. Saldinātie dzērieni, atkarība un aptaukošanās ir komplicēti saistīti: pārmērīgs cukura daudzums uzturā var būt nopietnāks aptaukošanās iemesls nekā tauki.
Aptaukojušies cilvēki cieš no diabēta, vēža, taukainās aknu hepatozes, plānprātības un sirds problēmām tādā mērā, ka viņu veselības aprūpes izmaksas ir divreiz lielākas nekā cilvēkiem ar veselīgu ķermeņa masu. Tiek uzskatīts, ka ļaunums, ko izraisa ar insulīna pretestību un aptaukošanos saistītais vielmaiņas sindroms, drīz apsteigs tabaku kā vadošo sirdsslimību iemeslu pasaulē. Un, iespējams, arī vēzi.
Tādējādi, rindiņa „nekļūsti pieaudzis” uz šīs 7UP bundžas pauž dzēlīgu ironiju. Dr. Roberts Lastigs to pauž nežēlīgi: „Skaitļi nemelo… kā likums, resnie mirst jauni.” Viņš ir Kalifornijas universitātes pediatrijas klīnikas ārsts un medicīnas profesors, kurš parādījās kā arvien skaļākas starptautiskās kampaņas guru, izdarot spiedienu uz valdībām, lai tās rīkotos ar saldajiem dzērieniem tik pat agresīvi kā ar tabaku. Abi tiek uzskatīti kā tieši analogi – nevajadzīgi paradumi, kas dārgi maksā sabiedrībai un cilvēkiem. Lastigs uzskata, ka bērni atrodas cukura izraisītās veselības krīzes priekšplānā, jo bezalkoholiskie un dzirkstošie dzērieni ir visefektīvākais veids kā nogādāt šo „indi”.
Tāpēc 7UP bundža ir gandrīz kā artefakts. Tā parāda kapitālismu pašā efektīvākajā un alkatīgākajā veidā: sastāvdaļas – cukurs, garšvielas, ūdens – kas praktiski neko nemaksā, var pārvērst par peļņu, kas mērāma procenta tūkstošos. Tas ilustrē dīvainu parādību: novēršanos no lauksaimniecības zemes un meža un pievēršanos gandrīz nevajadzīgu lietu ražošanai, kamēr gandrīz miljards cilvēku uz planētas mirst no bada. Bundža ir kā ikona galvenajām uztura izmaiņām šajā ērā – vienkāršā ogļhidrāta – cukura – uzņemšanas palielināšana tik daudz, ka tas ir sācis mums kaitēt vēl līdz šim nepieredzētā veidā.
Milzīgā cīņa ir tikai sākusies starp cukura un pārtikas uzņēmumiem un valdībām, kuras zina, ka sabiedrība vairs ilgāk nespēj izturēt polisaharīda uzņemšanas paraduma sasprindzinājumu. Ja var spriest pēc 40 gadu ilgā kara starp ASV valdību un Lielo Tabaku, tad cīņa būs netīra.
Tā ir modernās dzīves iezīme, ka jaunie sāk slimot ar veco slimībām – problēmas ar sirdi, aknām, vēzis, diabēts utt. Jau vismaz 60 gadus ir zināms, ka to ir izraisījušas izmaiņas mūsu uzturā. Korejas kara laikā ASV ķirurgiem bija iespēja izdarīt kaut ko neparastu: veikt autopsiju daudziem jauniem cilvēkiem. Tajās tika atrasts iekaisuma plankums amerikāņu kritušo artērijās – pat pusaudžu vidū. Taču mirušo korejiešu jauniešu sirdīs nebija nosprostojumu. Tajā laikā šī dīvainā parādība tika piedēvēta taukiem, kas bija iekļauti kareivju uzturā. Taču amerikāņi, kuri cīnījās Korejā un Japānā, tika dzirdīti ar kokakolu un līdzīgiem dzērieniem; modernā analīze tagad secina, ka saldie dzērieni, iespējams, bija pie tā vainojami.
Lielbritānijā ēdam un dzeram apmēram par 70% vairāk cukura nekā valdības ieteiktajā normā, un aptaukošanās rādītāji ir bijuši samērā stabili, kopš tie sasniedza kulminācijas punktu 2000.gadā. (Bet tā kā liekais svars ir 30% pusaudžu, kas ir jaunāki par 15 gadiem un kuri patērē cukuru tāpat kā pieaugušie, epidemiologi paredz, ka aptaukošanās rādītāji pieaugs.) Mūsu cukura patēriņš sasniedza kulmināciju 1982.gadā, un bezalkoholisko dzērienu ražotāji saka, ka tagad 40% gāzēto dzērienu „nav pievienots papildus cukurs”. Kāpēc tad aptaukošanās rādītāji nav kritušies?
Es atradu vismaz daļu atbildes uz šo jautājumu pie brokastu galda savās mājās, kad kāda ģimene ar diviem bērniem, un es domāju, ka mēs sauksim viņus par „neatlaidīgiem” bērniem, atbrauca pie mums. Viņi noraidīja nesaldināto pārslu putru, ko mūsu bērni ēda. Tā vietā viņi sāka darboties ar mikseri, gatavojot dzērienus no augļu sulas, āboliem un banāniem. Bet lielveikalu ābolu sulā ir 35g cukura – tik pat daudz kā kolas bundžiņā. Un gatavā banānā ir četras tējkarotes cukura. „Tas ir dabīgais cukurs. Tā ir fruktoze. Tas nozīmē, ka tas ir no augļa”, man apgalvoja.
Patiesība ir tāda, ka, lai gan cukura patēriņš ar augļu šķiedrām ir labāks nekā bez, šie vidējās šķiras veselīgie dzērieni var saturēt vairāk cukura nekā dzērienā, ko mana māte aiz maldīgiem uzskatiem deva mums, bērniem, veselības nolūkos. Un arī tajā bija vairāk cukura nekā kolā.
Cukurs ir cukurs – vienkārša ķīmiska viela – un nav liela atšķirība, vai to iegūst no organiska, ar rokām plūkta augļa vai rūpnīcā no kukurūzas un bietēm. Un fruktoze ir tikai vēl viens no monosaharīdiem, kas veido cukuru, lai gan tā ir ar draudzīgu no latīņu valodas atvasinātu nosaukumu. Patiesībā fruktoze ir atslēga uz visiem cukuriem – tā piešķir tam saldo garšu. Galda cukuru veido puse glikozes un puse fruktozes. Sīrups ar augstu fruktozes saturu, ko izmanto dzērienu ražotāji, ir, iespējams, viņi gan to neteiks, izgatavots no 55% fruktozes: saldāka cukura deva.
Daudzi zinātnieki ir nosaukuši fruktozi par monosaharīdu komandas vadoni, un tā ir visvairāk bezalkoholisko dzērienu cukura devā.
240 ml apelsīnu sulas glāzē var būt 120 kalorijas jeb saharoze; puse no tās būs fruktoze. Visa fruktoze nonāk aknās, kas nespēj to pilnībā pārstādāt, patērējot vitālās orgāna ķīmiskās vielas un pārvēršot to par taukiem. „Nav jau runa par kalorijām”, saka zinātnieki. „Tur nav nekā kopēja ar kalorijām. Tā pati par sevi ir inde.”
Nenoliedzami ir tas, ka problēmas ar aknām, savukārt, piesārņo un ietekmē citas sistēmas, tai skaitā insulīna ražošanu aizkuņģa dziedzerī. Beigās ietekme nonāk līdz sirdij, imūnsistēmai un vēzim. Insulīna pretestība arī var būt viens no plānprātības cēloņiem.
„Fruktoze var iznīcināt jūsu aknas un izraisīt visas tās pašas slimības, ko alkohols”, zinātnieki turpina. Galvenais debatēs par aptaukošanos ir apsūdzība, ka augsts insulīna līmenis traucē hormonam leptīnam, kas kā signāliekārta ziņo smadzenēm, kad patērētais daudzums ir pietiekams. Tātad, jūs ēdat vai dzerat fruktozi, un tad jūs gribat vēl ēdienu. Saldie bezalkoholiskie dzērieni piegādā fruktozi visātrāk tiem orgāniem, kuri nespēj tikt ar to galā. Un, protams, tos lielākoties patērē tie, kuri ir visvārīgākie pret slimībām: nabadzīgie un jaunie. Katra papildus dienas deva virs vidējās palielina bērnu aptaukošanās iespējas par 60%.
Nodokļi saldinātajiem dzērieniem jau dažās Eiropas valstīs ir uzlikti. Daļu no tiem varētu noderīgi iztērēt bērnu veselības aizsardzībai un brīvpusdienām skolā.
Avots: The Observer
Lasītāju viedokļi