Bendžamins Franklins reiz teicis, ka dzīvē ir iespējams izvairīties itin no visa, izņemot nāvi un nodokļus. Turklāt nodokļi pasaulē tika ieviesti jau sen pirms XVIII gadsimta, kad dzīvoja slavenais politiķis.
Nepieciešamība iekasēt nodokļus radās līdz ar pirmo valstu veidošanos. Sākumā ar nodevām tika aplikti ļaudis, kuru īpašumā bija zeme, lopi un darbaspēks. Taču valsts vajadzības auga, un līdz ar tām tika izgudroti aizvien dīvaināki, dažkārt pat pilnīgi neiedomājami nodokļi. Tā Romas imperators Vespasiāns pavēlēja iekasēt nodokli par sabiedrisko tualešu lietošanu, Bizantijā dārgu māju īpašniekiem bija jāmaksā gaisa nodokli, savukārt Baškīrijā XVII gadsimtā tika ieviests acu krāsas nodoklis.
1. Tualešu nodoklis
Šo nodokli ieviesa Romas imperators Vespasiāns, kurš valdīja mūsu ēras 70. gados. Kad viņa dēls iebilda pret šādu nodokli, Vespasiāns paņēma iekasēto naudu, piebāza dēlam pie deguna un… Kā jūs domājat, ko viņš pateica? Pilnīgi pareizi — vēl joprojām populāro frāzi „Nauda nesmird!”. Un tiešām — romieši bija tā pieraduši pie marmora sabiedriskajām tualetēm, ka turpināja tās apmeklēt un maksāt par to naudu.
2. Brīvības nodoklis
Senajā Romā bija tā saucamais brīvības nodoklis (manumission), kas bija jāsamaksā, ja saimnieks atbrīvoja savu vergu. Dažos gadījumos šo nodokli maksāja pats saimnieks, jo valdīja uzskats, ka viņš ir pietiekami turīgs, ja piešķir vergam brīvību. Tomēr vairumā gadījumu brīvības nodokli maksāja pats atbrīvotais. Iedomājieties — vergs ir samaksājis lielu summu par savu atbrīvošanu, kļuvis brīvs cilvēks, bet izrādās, ka viņam vēl jāmaksā Romai par to, ka viņš ir brīvs.
3. Zobu nodoklis
Izprast Austrumu zemes nav joka lieta, tur pat nodokļiem piemīt savas neatkārtojamas īpatnības. Osmaņu impērija bija izslavēta ar visuvarenās ierēdniecības plosīšanos. Tā pastāvīgi cēla savu dzīves līmeni, necik nerūpējoties par vienkāršo tautu. Birokrāti bija neapmierināti ar ēdināšanu savu iestāžu ēdnīcās, kurnēja, ka gaļa nav izvārīta mīksta, bet desertā pasniedz pārāk daudz saldumu. Tas izraisīja problēmas ar zobu veselību, ierēdņus mocīja kariess, bet osmaņu dentistu pakalpojumi bija ļoti dārgi. Tāpēc šie izdevumi tika uzkrauti iedzīvotājiem, kuriem bija jāmaksā nodoklis par valstsvīru zobu nodilšanu.
4. Pirts nodoklis
Pēteris I izgudroja un ieviesa pirts nodokli. Saskaņā ar 1704. gadā izdoto likumu pirmās ģildes tirgotāji un domes piesēdētāji par mājas pirti maksāja 3 rubļus, nabadzīgākie tirgoņi — pa rublim, bet zemnieki — 15 kapeiku.
5. Ēnas nodoklis
Ar nodokli var aplikt arī nemateriālas lietas. Venēcijā šāds nodoklis tika ieviests 1993. gadā, tātad pavisam nesen. Tas jāmaksā visām iestādēm, kuru saulessargu un nojumju ēna krīt uz pilsētas zemes. Skaidrs, ka novākt ēnu ir ļoti grūti, tāpēc nodoklis ienes Venēcijas kasē krietnu summu.
6. Saules nodoklis
2000. gadu sākumā Baleāru salās tika ieviests „saules” nodoklis. Ar šo nodokli tiek aplikti visi arhipelāgā iebraucošie tūristi. Ceļotājiem, kas ierodas populārajos Ibizas, Maljorkas, Menorkas un citu salu kūrortos, katru dienu jāmaksā 1 eiro par uzturēšanos tur. Līdzekļus, kas iekasēti no saules nodokļa, valdība novirza tūrisma infrastruktūras uzlabošanai, piemēram, pludmaļu un krasta zonas uzkopšanai, kā arī vietējā ekoloģiskā balansa atjaunošanai. 2012. gadā Baleāru salas apmeklēja 10,4 miljoni ārzemju tūristu, tāpēc ienākumi no saules nodokļa ir iespaidīgi.
7. Putekļu nodoklis
Ļoti interesantu nodokli salīdzinoši nesen ieviesusi Armēnijas valdība. Tiem, kam pieder apdzīvojamā platība, par katru kvadrātmetru jāsamaksā divi drami (aptuveni trešdaļa eirocenta). Armēnijas Ekonomikas ministrija ir nolēmusi, ka iedzīvotājiem jāapmaksā izdevumi par putekļu savākšanu. Turklāt nav svarīgi, vai mājā valda vai nevalda tīrība, nodoklim jābūt samaksātam.
8. Ģipša nodoklis
Austrija ir slavena ar saviem kalnu slēpošanas kūrortiem, kur ik gadus atpūšas milzums tūristu no visām pasaules malām. Tā kā daudzi slēpotāji bieži gūst traumas, valdība secinājusi, ka tūristu obligātās medicīniskās apdrošināšanas maksas, kura visa nonāk valsts kasē, ir par maz. Aplēsusi ikgadējos izdevumus par neveiksmīgo slēpotāju uzturēšanu un ārstēšanu medicīnas iestādēs (ik gadu traumas gūst ap 150 tūkstošiem cilvēku), valdība nolēma ieviest ģipša nodokli, kas tagad ir iekļauts ceļazīmes kopējā vērtībā.
9. Deju nodoklis
Ēģipte var lepoties ar mūsdienās oriģinālāko nodokli. Vēderdejotājām cītīgi jāpapildina valsts kase. Deju nodokļa vēsture ir aizsākusies pirms daudziem gadsimtiem. Senatnē ielu īpašu nodokli maksāja dejotājas. Tradīcija pārtrūka deviņpadsmitajā gadsimtā, kad reliģisko uzskatu dēļ publiskas dejas vispār tika aizliegtas. Tagad vēderdejotāju nodokļi ir piektais ienesīgākais Ēģiptes budžeta pants. Pēc dažādām aplēsēm, šī māksla valstij ienes līdz 400 miljoniem dolāru gadā. Viena no valsts lielākajām nodokļu maksātājām ir kļuvusi dejotāja Fifi Abdu.
10. Miera nodoklis
Rietumāfrikas valstis pieder pie pasaules nabadzīgākajām valstīm, tomēr arī to iedzīvotājus apliek ar nodokļiem, turklāt dažkārt pavisam dīvainiem. Gvinejas Republikas iedzīvotāju lielākā daļa dzīvo zem nabadzības robežas, tomēr joprojām maksā miera nodokli, lai gan nekāda karadarbība valstī patlaban nenotiek. Katrs miera gads valsts pilsoņiem izmaksā ap 17 eiro. Gvinejiešiem tā ir visai iespaidīga summa. Salīdzinājumam — kilogramu kafijas Gvinejas Republikā var nopirkt vien par 50 eirocentiem.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook un Twitter!
Avots: dažādi avoti internetā
Lasītāju viedokļi