1962. gada 5. augustā viņsaulē devās pasaules vīriešu pielūgtā Holivudas aktrise un seksa simbols Merilina Monro. Seksapīlās blondīnes tēls mūsu apziņā asociējas, pirmkārt, ar seksualitāti, blondu matu ērkuli un dziesmu „Happy Birthday, Mr.President”.
Taču tas ir stereotips.
Daudzi mēdz uzskatīt, ka sievietes skaistums un pieklājīgs IQ līmenis ir divas nesavienojamas lietas. Seksapīlās blondīnēs vīrieši, visticamāk, iemīlas ne jau tāpēc, ka viņas prot uzturēt sarunu, bet gan glītās sejiņas, kārdinošās figūras un daudzsološā smaida dēļ.
Arī Merilina Monro nav izņēmums – reti kurš ticēs, ka seksa simbola aizraušanās nav katras meitenes labākie draugi – briljanti, grezni limuzīni un skaistuma salonu apmeklēšana, bet gan grāmatu lasīšana. Taču ne vienmēr tēls, ko redzam uz ekrāna, tāds pats ir arī ikdienā. Neraugoties uz to, ka Merilina Monro nav skolojusies augstās skolās, Holivudas zvaigzne labi orientējās politikā, interesējās par vēsturi un daudz lasīja.
Merilinas Monro grāmatu plauktā bija angļu dzejnieka, politiķa un domātāja Džona Miltona (John Milton), franču romānu rakstnieka un dramaturga Gistava Flobēra (Gustave Flaubert) un libāniešu rakstnieka Halīla Džibrāna darbi.
Monro bija iecienījusi arī tādus mūsdienu klasiķus kā Ernestu Hemingveju (Ernest Hemingway), īru rakstnieku, dramaturgu un dzejnieku Semjuelu Beketu (Samuel Beckett) un amerikāņu romānu rakstnieku, dzejnieku un mākslinieku Džeku Keruaku (Jack Kerouac).
Vienā no aktrises populārākajiem attēliem Merilina Monro iemūžināta lasām grāmatu. Krāsainās fotogrāfijas autore ir Eve Arnolda. Atpūtas brīdī piesēdusi bērnu rotaļu laukumā, Merilina lasīja īru rakstnieka Džeimsa Džoisa (James Joyce) daiļdarbu „Uliss”, kas neskaitāmās aptaujās atzīts par 20. gadsimta labāko romānu.
Fotogrāfe vēlāk kādā intervijā atzinusies, ka toreiz Merilinu Monro esot sastapusi nejauši, un no tā var secināt, ka poza nav iestudēta speciāli fotosesijas vajadzībām. Merilina sūdzējusies, ka esot grūti uztvert rakstīto, un viņa ilgi vadājusi grāmatu sev līdzi mašīnā. Aktrisei nācies pamatīgi nopūlēties, lai izlasītu romānu līdz galam, atceras fotogrāfe.
Kā jau daudzas radošas personības, arī Merilinas Monro kontā ir vairākas pašas sacerētas vārsmas. Savas dvēseles pārdzīvojumus viņa mēģinājusi izteikt vārsmās. Diemžēl viņas sacerētās dzejas rindas ir visai tālas no pilnības. Tomēr tās atspoguļo Merilinas Monro būtību – skumjas, kas robežojas ar dzīvesprieku un kaisli.
Avots: Vanity Fair
Lasītāju viedokļi