Madonna jau ilgus gadus ir ikona, tāpēc bieži vien mēs viņu diemžēl uztveram kā kaut ko pašsaprotamu.
Savas karjeras laikā popdīva ir laidusi klajā 13 albumus un veselu lērumu populāru singlu, kopumā slavas saulītē gozējoties jau 30 gadus. Viņa ir vienīgā sieviete, kura ierindojusies astoņu pasaulē visvairāk pelnošo mūziķu topā. Madonna tiek uzskatīta par pirmo sievieti mūziķi, kura pilnībā kontrolē savu imidžu, kas devis iespēju “izsisties” topu pirmajās rindās arī citām daiļā dzimuma būtnēm mūsdienu mūzikas tirgū.
Par Madonnu būtu jārunā ar tādu pašu bijību, ar kādu mēs mēdzam spriest par Elvisu vai bītliem. Taču, ņemot vērā negatīvās atsauksmes par viņas jauno albumu, daudzi aizmirst par dīvas ietekmi vairāku paaudžu garumā. Madonna ļoti nopūlējās, lai izveidotu tādu karjeru, kāda viņai ir tagad. Viņa savu ceļu uzsāka kā izsalkusi viesmīle kādā Ņujorkas dzīvoklītī. Viņa ir pelnījusi cieņu vien par to, kas viņa ir un kā to sasniegusi.
Pirms dziedātāja kļuva par vienkārši Madonnu, viņa bija Madonna Luīze Čikone, dzimusi Detroitā, Silvio Toni Čikones un Madonnas Fortēnas trešais bērns. Viņas māte nomira no krūts vēža, kad Madonnai bija tikai 5 gadi. Tas mazajai meitenei bija ļoti smags pārbaudījums, un viņas biogrāfii uzskata, ka māksliniece tam nav tikusi pāri vēl līdz pat šim brīdim.
Savā ziņā šis zaudējums varētu būt bijis viens no pamudinājumiem tiekties uz mērķi. “Tu staigā apkārt ar tukšumu sevī. Tā ir vientulības un ilgu sajūta,” viņa reiz stāstīja CNN. “Tāpēc uzskatu, ka bieži vien šo iemeslu dēļ daudzi kļūst par pārliekiem censoņiem.”
Skolā Madonna bija izcilniece, kā rezultātā mācības pabeidza ātrāk. Būdama vecākā meita 8 bērnu katoļu ģimenē, viņa uzņēmās mātes pienākumus. “Es sevi uzskatīju par Pelnrušķīti,” viņa stāsta.
Madonna no visa aizbēga dejojot. Skolas gados meitene nopietni aizrāvās ar baletu. Viņa iestājās baleta skolā Ročesterā, Mičiganas štatā. Skolas pasniedzējs Kristofers Flinns bija ieinteresēts audzēknes attīstībā, tāpēc palīdzēja viņai gūt plašāku pieredzi, vedot uz koncertiem, mākslas galerijām un Detroitas geju klubiem.
Šajos geju klubos Madonna izjuta neapspiestu brīvību. “Skolā es jutos neiederīga. Es biju ļoti agresīva meitene. Puišiem šķita, ka esmu ļoti dīvaina. Es nebiju tāda, kādu viņi vēlējās redzēt. Es jutos neatbilstoša,” stāsta Madonna 1991. gada intervijā žurnālam Advocate. “Kad es aizgāju uz geju klubu, es vairs tā nejutos. Es sevi apjautu no jauna.”
Mičiganas universitāte saskatīja Madonnas potenciālu un 1976. gadā piedāvāja viņai stipendiju. Viņa mācījās divus gadus, līdz izkrita no mācībām un pārcēlās uz Ņujorku, kur vēlējās uzsākt dejotājas karjeru.
“Ņujorka nebija gluži tāda kā iedomājos. Tā nepieņēma mani ar atplestām rokām,” atzinās Madonna īsā biogrāfiskā rakstā žurnālam Harper’s Bazaar. “Pirmajā gadā man piedraudēja ar pistoli. Mani izvaroja uz ēkas jumta, uz kura mani uzvilka, piedraudot ar nazi. Manā dzīvoklī ielauzās trīs reizes. Nezinu, kāpēc. Man nebija nekā vērtīga, izņemot magnetofonu, kas tika nozagts jau pirmajā reizē.”
Viņa darīja jebkādus darbus, lai samaksātu īres naudu. Viņa bija viesmīle, dejotāja, kaila modele mākslas studentiem. “Es viņiem liku domāt par sevi vairāk kā tikai formu, ko viņi mālē uz papīra,” Madonna pauda žurnālam Harper’s Bazaar. “Es biju izaicinoša. Es vēlējos izdzīvot. Es vēlējos sasniegt mērķus. Taču tas bija grūti un vientuļi, un man bija katru dienu jāsaņemas, lai turpinātu iesākto.”
Madonna ļoti centās kļūt par dejotāju, taču cilvēkus vairāk piesaistīja viņas balss.
“Cilvēki mani dzirdēja dziedam un bieži mēdza teikt, ka man esot laba balss. Uz to es viņiem atbildēju – vai tiešām?” Madonna stāstīja CNN. “Neesmu nekad tam gatavojusies, jo neesmu vēlējusies būt dziedātāja.”
Taču viņa neatteicās no šīs iespējas. Viņa piebiedrojās rokgrupai un 1980. gadā nodibināja pati savu grupu, kura pat parakstīja pieticīgu līgumu ar ierakstu kompāniju. Laika gaitā Madonna un viņas toreizējais draugs Stīvs Brejs atdalījās no grupas un sāka rakstīt 80.-to gadu disko popmūziku. Madonna vienu no šīm dziesmām (Everybody) iekļāva savā pirmajā demo ierakstā.
Galu galā “Everybody” nonāca Marka Kaminsa rokās, kas Ņujorkā strādāja par dīdžeju un producentu. Kaminss mēdza atskaņot viņas ierakstus klubā, kurā strādāja, un tas nostrādāja. “Nesaku, ka visi bija stāvā sajūsmā, bet tas nostrādāja,” viņš stāsta.
Kaminss palīdzēja Madonnai ierakstīt labāku kasetes versiju un aiznesa to uz Sire Records kompāniju, kas 1982. gadā piedāvāja Madonnai pirmo solo ierakstu līgumu. Caur Sire Records 1983. gadā Madonna izlaida savu pirmo albumu. Albuma trešais singls “Holiday” kļuva par viņas karjeras celmlauzi, kas nonāca Billboard saraksta top 20.
https://www.youtube.com/watch?v=0X7RyGBq2E8
Madonna darīja visu, lai pārsniegtu mākslinieciskās robežas un izaicinātu klausītājus. Viņa lamājās nacionālajā televīzijā, viņa eksperimentēja ar erotisku un reliģiozu horeogrāfiju (bieži vien ar abiem uzreiz), un pārkāpa visus seksuālos tabu, par kuriem viņa varēja iedomāties.
Viņa to dara vēl aizvien. Madonna mērķē uz mūsdienu vecuma diskrimināciju.
“Sievietes ir samierinājušās ar to, ka sasniedzot noteiktu vecumu, viņas vairs nevar uzvesties tāpat kā līdz šim. Es nesekoju šiem likumiem. Nekad to neesmu darījusi un negrasos sākt,” viņa stāsta žurnālam Rolling Stone . “Ja man ir jābūt tai personai, kura paver durvis sievietēm, iedrošinot, ka viņas var ticēt, saprast un pieņemt to, ka viņas var būt seksuālas un svarīgas gan 50, 60 vai 20 gados, tad lai nu tā būtu.”
Pret Madonnu vērstā vecuma diskriminācija ir nieks, salīdzinot ar gadu gaitā saņemto negatīvo reakciju uz viņas izgājieniem. Un lai arī viņas jaunākais albums nav īpaši veiksmīgs, Madonna vēl aizvien ielaužas jaunās mākslinieciskajās teritorijās.
Popdīva vienmēr ir atgriezusies no šķietamā pagrimuma un turpinās to darīt, jo viņa taču ir Madonna.
Lasītāju viedokļi