Intervija ar MyKoob idejas autoriem un realizētājiem – Ģirtu Ļaudaku un Mārtiņu Kalniņu
2009. gadā, brīdī, kad valsts atradās visdziļākajā krīzē, divi jaunieši – Ģirts Ļaudaks un Mārtiņš Kalniņš – nenobijās un uzsāka savu biznesu, izveidojot mācību sociālo tīklu MyKoob. Šo varētu uzskatīt par Latvijas uzņēmēju veiksmes stāstu, jo MyKoob jau ticis novērtēts ne tikai Latvijā, bet starptautiskā līmenī. Puiši ar MyKoob projektu tika uzaicināti piedalīties starptautiskā pasākumā Startup Week 2011, Vīnē, kura mērķis bija atrast labākos jaunos tehnoloģiju uzņēmums no Eiropas. Pasākumā, vairāk kā 500 uzņēmumu konkurencē, MyKoob projekts ieguva 2. vietu, iegūstot iespēju doties uz Silīcija ieleju ASV. Puiši pie sasniegtā nedomā apstāties un jau kaļ nākotnes plānus par produkta iespēju paplašināšanu un Amerikas tirgus iekarošanu.
Intervijā portālam Puaro.lv, abi uzņēmēji klāsta savu redzējumu par šo biznesa nišu, sava projekta attīstību un nākotnes plāniem.
Kā jums radās doma, ka ir nepieciešama šāda sistēma?
Jau pēdējos Komercskolas kursos izdomājām, ka vajag savu biznesu. Sākām veidot maksas SMS pakalpojumus. Bija, piemēram, tāds pakalpojums kā erotiskais horoskops. Vienu brīdi bijām vienīgie, kas Baltijā paši ražoja mobilo telefonu polifoniskās melodijas. Paši izveidojām melodijas Calsberg, Coca Cola-i. Bet, loģiski, mūsdienās nevienam to vairs nevajag. Tad nu vienā brīdī radās doma, ka būtu noderīgi, ja vecāki varētu saņemt telefonā informāciju par bērna atzīmēm un kavējumiem. Sākām domāt, kā to realizēt, bet tikmēr jau tika atvērta E-klase.
Pagāja kāds laiks un sapratām, ka E-klase neiet tādā virzienā, kā mēs bijām iedomājušies. Mums šķita, ka šādai skolu elektroniskajai sistēmai jādarbojas citādāk un tad nu paši izveidojām mācību sociālo tīklu.
Cik skolas ir reģistrējušās MyKoob tīklā?
Mācību sociālajā tīklā ir 514 skolas, kas ir 296 300 lietotāju. Kopš pagājušā gada lietotāju skaits mums ir vairāk kā dubultojies.
MyKoob tika palaists pirms nepilniem diviem gadiem. Kā tik īsā laikā jums izdevies gūt tik lielu lietotāju skaitu?
Viss sākās ar to, ka pēc sistēmas palaišanas parādījām to dažām skolām, lai uzzinātu, ko vēl mainīt un uzlabot. Tā tas process strauji uzsākās – citi arī padzirdēja par mums un paši aicināja, lai braucam un rādām savu sistēmu. Sākām piedalīties konferencēs, iet uz skolām un stāstīt, rādīt mūsu produktu. Tā ierotējām Latvijas tirgū. Ir noslēgts sadarbības memorands ar Izglītības ministriju, un droši var teikt, ka MyKoob ir oficiāli atzīts.
Tātad Latvijas skolas ir ieinteresētas modernizēties?
Vienmēr jau pret visu jauno izturas ar “fui” un saka, ka tas ir slikti, bet bieži vien tie skolotāji, kuri sākumā ir pret sistēmu, beigās ir tās aktīvākie piekritēji. Galu galā, tie ir skolotāji, viņi māca, līdz ar to arī pašiem vajadzētu mācēt apgūt kaut ko jaunu. Nu, ja nevar, tad ļoti žēl.
Šāda sistēma arī palielina skolēnu privātumu – klasesbiedri nevar redzēt viens otra atzīmes. Arī pedagogi redz tikai savu priekšmetu.
Skolēni var apskatīt, kādā līmenī viņi ir uz klases kopējā fona, ko vecajā – papīra sistēmā – bija ļoti grūti noteikt. Redzot grafikus un salīdzinājumus, uzreiz ir motivācija saņemties, darīt labāk. Tā ir kā sava veida sacensība pašam ar sevi un klasesbiedriem.
Skolu direktori bieži vien gaida, kāds būs viņu ieguvums no šīs sistēmas. Šāda pieeja nav pareiza, jo galu galā – pirmajā vietā ir skolēni un viņiem tāda sistēma šķiet ērta un motivējoša. Ļoti bieži direktori vēlas kaut kādu personisko ieguvumu (te nav runa par finansiālo). Skolas vadībai jāsaprot, ka ieviešot modernus rīkus, ceļas arī skolas prestižs. Šādas sistēmas palīdz būt konkurētspējīgākiem, analizēt sevi un attīstīties.
Ar ko MyKoob sistēma atšķiras no E-klases?
Šāda veida sistēmu mēs redzam nedaudz citādāk. Uzskatām, ka pamatinformāciju par sekmēm, kavējumiem skolai un vecākiem ir jāsaņem bez maksas. Informāciju, ko vecāki pirms tam varēja redzēt bērna dienasgrāmatā, tagad var apskatīt datorā, turklāt bez maksas. E-klase tomēr ir maksas pakalpojums.
Īsumā salīdzināt ir grūti. Tas ir tāpat, kā veco Nokia telefonu salīdzināt ar iPhone. Abi divi ir funkcionējoši, bet tomēr atšķiras. Vai, piemēram, pirms Facebook’a taču arī bija dažādi sociālie portāli – MySpace, Friendster, bet Facebook‘ā vienkārši ir opcijas, kas labākas un ko lietotāji atzina. Šeit varētu būt līdzīga situācija. Īsāk sakot, E-klase ir papīrs, kas vienkārši ielikts internetā. Varbūt pirms gadiem tas bija aktuāli, bet tagad vajag attīstīties un mēs to arī darām. Nav labi kopēt papīru elektroniskajā vidē, mēs no tā kaut kā vienmēr esam izvairījušies. Tā taču ir elektroniskā vide! Esam ieguldījuši diezgan daudz enerģijas, lai stāstītu, ka nevajag elektronisko papīra formātu.
Patiesībā, vieglāk ir pastāstīt, kā mūsu sistēma atšķiras no sistēmām pasaulē. Lielākoties sistēmām, ko lieto ārzemju skolās, nepieciešama administrēšana, smaga programmatūra un administratori ar speciālām tehniskām zināšanām, kas par to atbildētu. MyKoob sistēma tiek veidota kā instinktīvi viegla, webiska sistēma, kurā cilvēki vienkārši reģistrējas onlainā un skolas pašas administrē sevi, un to ir iespējams izdarīt bez jebkādām speciālām papildzināšanām.
Ja skolas lieto sistēmu par brīvu, kāds ir jūsu ieguvums?
Viena no mūsu galvenajām lietām ir tā, ka mēs zinām, kas ir mūsu sistēmas lietotāji, tāpēc mēs reklāmdevējiem varam piedāvāt konkrētu auditoriju. Reklāmas aktivitāte ir ļoti augsta, jo, salīdzinot ar citiem portāliem, ir iespējams saņemt daudz lielāku atdevi un klientu pieplūdumu.
Protams, piedāvājam arī papildus maksas funkcijas, piemēram, saņemt īsziņas ar atzīmēm uz mobilo telefonu vai dziļāku statistisko analīzi. Īsāk sakot, tas, kas kādreiz bija papīra formātā, arī tagad ir bez maksas. Jāmaksā ir tikai par papildus ērtībām un tā jau ir lietotāju individuālā izvēle.
Zinu, ka jums ir arī projekts, kas saistās ar plašāku e-talona pielietošanu.
Jā, tas mums tagad strādā testa režīmā trijās Rīgas skolās, kurās mācās no 1.-12. klasei.
Šajā projektā mēs sadarbojamies ar uzņēmumu „Rīgas Karte”, arī ar “Rīgas Satiksmi” savā ziņā, un ideja ir, ka e-talons kalpotu kā ieejas karte skolā. Tā ir tāda kā ieejas kontroles sistēma. Skolēns, ieejot skolā, noskenē savu e-talonu un informācija automātiski nonāk skolotāja elektroniskajā žurnālā, līdz ar to var redzēt , ka skolēns ir iegājis skolā. Protams, informācijai var piekļūt arī vecāki, lai redzētu, kad bērns iegājis, izgājis. Tam ir liela vērtība no drošības viedokļa, jo sveši cilvēki nevar iekļūt skolā. Ieviešot šādu sistēmu, vairs nevajag vienu tanti, kas sēž pie skolas durvīm un mēģina izkontrolēt, lai nepiederošas personas neiekļūtu skolā.
Mazākajās klasēs šī sistēma ir guvusi lielu atzinību. Pirmajās dienās mazie gāja pa riņķi iekšā un ārā, tikai lai varētu noskenēt savu e-talonu. Viņiem tā ir kā spēle.
Mums ir izveidotas divas kontroles sistēmas – viena, kur ir tikai reģistrēšanās ar e-talonu, otra – priekšā ir barjera un, ja tu nepiereģistrējies, tad tīri fiziski netiec iekšā.
Arī direktoram tas ir izdevīgi. Viņam nav jāskaidro vecākiem, kāpēc nedrīkst skolā nākt. Viņš var redzēt, cikos ienāk un aiziet skolotāji, bet kopumā tas ir atkarīgs no skolas politikas, cik ļoti viņi grib kontrolēt skolēnus un mācībspēku.
E-talonu ir plānots attīstīt arī kā skolēnu apliecību un kā norēķinu karti. Attiecīgi, vecāki ieskaita konkrētu naudas summu uz e-talonu un bērns to var izmantot tikai skolas kafejnīcā. Līdz ar to drošs prāts, ka nauda neaizies cigaretēs vai alkoholā.
Kādi jums ir nākotnes plāni?
Latvijā esam jau ieguvuši nozīmīgu tirgus daļu, tāpēc mūsu prioritāte ir apmierināt jau esošos klientus, strādāt maksimāli daudz pie funkcionalitātes un papildlietām, piemēram, pie e-talona. Tajā pašā laikā, mūsu prioritāte vienmēr būs strādāt pie paša projekta kodola, jo, ja tas būs labs, tad cilvēki to lietos.
Te nu mēs tagad esam. Aktivitāte būtiski pieaug, bet ražot tādu produktu tikai Latvijas tirgum arī neliekas pareizi un no biznesa viedokļa neizdevīgi, tāpēc šobrīd mums ir plāns attīstīt savu darbību plašāk. Risinām jau sarunas ar vienu no TOP 50 ASV skolām. Ja ar tevi grib sadarboties viena no top skolām, tad jau agrāk vai vēlāk rodas interese aizbraukt, noskaidrot, kas tur īsti notiek, kāda ir situācija un iespējas. Skaidrs, ka tad jāveido komanda arī tajā galā, bet pirms tam mums jābūt drošiem, ka gan mēs, gan produkts ir gatavs tam.
Pašlaik sarunas izskatās pietiekami cerīgi, tāpēc jāmēģina vien būs. Skolas direktors aicina mūs uz ASV un pat piedāvā telpas, kur attīstīt biroju. Viņš pat gatavs ieteikt MyKoob citiem direktoriem, kas ir labāko Amerikas skolu apvienībā.
Vispār, jebkuram tehnoloģiju uzņēmumam, kas strādā ar šādām lietām, vajag aizbraukt uz Silīcija ieleju un saprast to vidi, smelties iedvesmu. Tad braukt mājās un strādāt – kapāt – tā teikt. Tāds arī ir mūsu mērķis. Startup week pasākumā, kur palikām 2. vietā, ieguvām iespēju aizbraukt uz ieleju kā viens no Eiropas labākajiem uzņēmumiem. Ieguvām arī ļoti labu atbalstītāju un padomdevēju – Paskālu Finetī (Pascal Finette), kas ir Mozilla Labs direktors .
Vai tad Amerikā viņiem nav pašiem savas skolu e-sistēmas?
Viņiem ir, tur tā lieta, bet paši saka, ka to nevar salīdzināt ar mūsu izveidoto projektu. Vēl vairāk – viņiem par šāda veida sistēmām jāmaksā liela nauda. Mēs uzsveram, ka tas ir rīks, ko var iegūt bez maksas un Amerikā saskata šīs programmas vērtību, tāpēc viņiem vajag mūs. Skaidrs, ka to ir vieglāk panākt ar kādiem partneriem tajā galā, tāpēc mēs brauksim uz Silīcija ieleju. Visticamāk, ka ne vienu reizi vien.