Latvijā ar kādu no diskriminācijas veidiem ir saskārušies 40% iedzīvotāju, liecina Labklājības ministrijas (LM) uzdevumā veikta sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem.
Aptaujā tika secināts, ka sabiedrībā kopumā romu tautības pārstāvji vislielākajā mērā saskaras ar diskrimināciju, tā norādījis gandrīz katrs otrais respondents (46%).
Tomēr visizplatītākais diskriminācijas veids Latvijā ir tas, ka persona tiek uzskatīta par pārāk jaunu vai pārāk vecu (51%).
Diskriminācija etniskās piederības dēļ ierindojas trešajā vietā – tā uzskata 44% aptaujāto respondentu.
Pētījumā iegūtie dati liecina, ka 40% Latvijas sabiedrības pārstāvju ir saskārušies ar diskrimināciju. LM norādīja, ka to iespējams skaidrot dažādi. “Iespējams, kaut kur ir novērojams diskriminācijas izplatības pieaugums, bet var arī būt, ka sabiedrībā kopumā pieaug spēja atpazīt diskrimināciju. Nav izslēgts arī, ka sabiedrības pārstāvji izjūt lielāku pārliecību un drošības sajūtu, kas ļauj viņiem runāt par piedzīvoto diskrimināciju,” norādīja ministrijā.
Diskriminācija ir nepamatota atšķirīga attieksme kāda aizliegta pamata dēļ: dzimums, rase, ādas krāsa, vecums, invaliditāte, reliģiskā vai politiskā pārliecība, nacionālā vai sociālā izcelsme, mantiskais vai ģimenes stāvoklis, seksuālā orientācija vai citi apstākļi. Diskriminācija izpaužas kā noteiktu personu vai kādas personas grupas pārstāvju nonākšana nelabvēlīgā situācijā, pamatojoties uz dažādām personiskām iezīmēm – sensitīvām pazīmēm (piemēram, dzimums, vecums, invaliditāte, etniskā izcelsme u.c.), kas nav pamatota un objektīvi attaisnojama.
Aptaujas mērķis bija noskaidrot iedzīvotāju viedokli un izpratni par diskrimināciju dzimuma, rases vai etniskās izcelsmes, reliģijas vai ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ un salīdzināt iegūtos datus ar 2019. gadā veiktā “Eirobarometer” pētījuma par diskrimināciju Eiropas Savienībā rezultātiem.
Aptaujas rezultāti un informācija tiks izmantoti, veidojot sociālās iekļaušanas politiku un īstenojot sabiedrības izglītošanas un informēšanas pasākumus, kā arī, lai organizētu mērķtiecīgus atbalsta un tematiskos pasākumus diskriminācijas mazināšanai, sabiedrības izpratnes un informētības paaugstināšanai par diskriminācijas aizlieguma principu.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi