PĒTERIS APINIS, ārsts
Cilvēka iespējas pētīt procesus smadzenēs pieaug no dienas uz dienu. Smadzeņu kognitīvās funkcijas ar moderniem vizuālās diagnostikas līdzekļiem tiek pētītas ļoti intensīvi, un šīs metodes ir devušas milzīgu ieguldījumu izpratnē par smadzeņu darbību. Tās ļauj ārstiem pētīt smadzenes gan strukturāli, gan funkcionāli, lai saprastu, kā tiek veiktas un apstrādātas dažādas kognitīvās funkcijas – atmiņa, uzmanība, valoda, problēmu risināšana.
Magnētiskās rezonanses tomogrāfija mūsdienās nozīmē ne tikai miljonu vērtus “dzelžus”, bet arī neiedomājami plašu programmatūru. Arī tehnoloģija mainījusies tiktāl, ka diagnostiskos superdatorus var nēsāt līdzi, cilvēka smadzenes pētot tālu prom no slimnīcas – darbā, sportā, atpūtā, kosmosa kuģī vai zemūdenē. Galvenās četras pētniecības metodes ir funkcionāla magnētiskā rezonanse, pozitronu emisijas tomogrāfija, elektroencefalogrāfija, transkraniālā magnētiskā stimulācija un difūzijas tenzora attēlveidošana, kas ir īpaša magnētiskās rezonanes tehnika, kas mēra ūdens molekulu kustību smadzeņu audos. Kaut man ir vilinoši aprakstīt – ko ar kurējo metodi var ieraudzīt un izpētīt, nepagarināšu rakstu, jo zināma daļa lasītāju tālāk par šo skaidrojumu netiktu.
Manuprāt galvenā tēma pētniecībai šodien ir – kā saglabāt iespējami labas smadzeņu kognitīvās funkcijas sirmā vecumā un aizbēgt no Alcheimera slimības vai demences. Vai arī – tad, kad Alcheimera slimības pazīmes ir parādījušās, kā panākt to, lai slimība tālāk neattīstītos, lai paliek esošajā stāvoklī.
Par tēmu aizdomāties un literatūru pasaules interneta dzīlēs man lika profesora Andreja Ērgļa uzstāšanās (nedaudz pirms kongresa), kur profesors kārtējo reizi bija mainījis savu viedokli par taukvielu bioķīmijas un vielmaiņas aspektiem hiperholesterinēmijas attīstībā. Jāteic, ka ne visu viņa skaidrojumā es līdz galam sapratu, bet tad nāca izskaidrojums – šie meklējumi patofizioloģijā, bioķīmijā, gēnu medicīnā attālina no Alcheimera slimības ārstu. Un te nu manas empīriskas atmiņas – tādi izcili ārsti kā Nikolajs Skuja, Agnis Štifts, Georgs Šiliņš, Georgs Jankovskis, Uldis Aleksis, kas sasniedza vai gandrīz sasniedza 100 gadu vecumu ar pilnīgi skaidru saprātu, līdz mūža beigām lasīja un pētīja fizioloģiju un patofizioloģiju, moderno diagnostiku.
Ko pasaule šobrīd domā par iespējām aizkavēt Alcheimera slimības attīstību vai palēnināt tās progresēšanu? Vienkāršoti to būtu nosaukt par principu – kognitīvie vingrinājumi ir nozīmīgākais veids, kā uzturēt smadzenes aktīvas. Es definēšu – šie vingrinājumi ir kognitīvi stimulējošas aktivitātes, kas kopā ar veselīgu dzīvesveidu (sports līdz mūža beigām!) ir spēcīgākais līdzeklis smadzeņu veselības uzturēšanai.
Un te es pēkšņi žurnālā JAMA atradu pētījumu, kas salīdzināja autobraucējus, kas izmantoja Google maps, Vaze un citus elektroniskos geopozicionēšanas līdzekļus ar tiem, kas orientējās pēc kartes. Izrādījās, ka tie, kas ikdienā izmanto topogrāfisko karti daudz labāk attīsta savas kognitīvās spējas, viņiem knaši atjaunojas smadzeņu šūnas, bet tiem, kas laiku pa laikam ieskatās Vāzē, nekas tāds nav novērojams. Amerikāņi pētījumus veica mašīnā braucējiem, galvenokārt tāpēc, ka līdz Amerikai orientēšanās sports vēl nav aizgājis (pētījums patiesībā pierādīja, ka autofotoorientēšanās ir veselīgākais autobraukšanas pasākums). Tomēr šis pētījums un rezultāti ļāva man izdarīt secinājumu, ka orientēšanās sports ar karti rokā un skrienošām kājām (kur smadzenes vienlaikus rūpējas arī par koordināciju, kustību precizitāti, muskuļu darbību) ir vislabākais veids – kā attālināt Alcheimera slimību. Orientēšanās sports no bērnības līdz sirmam vecumam. Patiesībā Latvijas 10. Ārstu kongresa laikā tas ir sveiciens visiem ārstiem – orientieristiem – un tādu ir daudz.
Un tomēr apkopošu plašāk zinātnieku viedokli – kā aizkavēt Alcheimera slimības attīstību. Nozīmīgi ir uzturēt smadzenes aktīvas, iesaistoties dažādās kognitīvi stimulējošās aktivitātēs. Svarīgākais ir nepārtraukta jaunu lietu un zinību apguve un pastāvīga smadzeņu izaicināšana. Apvienojot to ar veselīgu dzīvesveidu, var ievērojami uzlabot smadzeņu veselību un ievērojami palēnināt kognitīvo funkciju pasliktināšanos. Galvenais princips ir “izmanto vai zaudē” (use it or lose it) – smadzenēm ir jābūt pastāvīgi izaicinātām un jāapgūst jaunas lietas. Analizējot profesora Andreja Ērgļa ieteikumu iedziļināties patofizoloģijā, man radās vēlme to vispārināt – cilvēkam vecuma grupā 60+ galvenais ir jaunu prasmju apguve. Ķīniešu pētnieki raksta – mācieties jaunu valodu! Tā ir viena no efektīvākajām metodēm smadzeņu stimulēšanai, jo aktivizē vairākas smadzeņu zonas. Nezinu – cik daudz ķīniešu senioru pēdējā laikā apguvuši latviešu valodu, bet Ķīnas vēstnieks Latvijā Tangs Songgens mani visā nopietnībā aicināja apgūt mandarīnu valodu (Putonghua – kopīgā ķīniešu valoda), jo tieši mandarīnu valodā šobrīd ir visvairāk netradicionālu pētījumu dažādās medicīnas jomās.
Savukārt citos pētījumos ir pierādīts, ka izcils līdzeklis smadzeņu kognitīvo funkciju saglabāšanā ir mūzikas instrumentu spēlēšana, kas prasa gan kognitīvās, gan motoriskās prasmes. Pieļauju, ka centieni vecumā apgūt kādu pūšamā instrumenta spēli varētu disonēt ar labu mikroklimatu daudzstāvu mājā, ja ne visā kvartālā. No jauniem hobijiem, kuru apguve varētu ievērojami palielināt kognitīvo funkciju izaugsmi, pētījumi iesaka gleznošanu, kokgriezumus, šūšanu, dārzkopību, dejas – patiesībā jebko, kas liek apgūt jaunas kustības, plānot un risināt problēmas. Mūsdienās nevajadzētu atteikties no iespējas – arī vecumā apgūt jaunu datorprogramatūru, sociālos tīklus vai viedierīces.
Stratēģisko domāšanu un atmiņu ļoti stimulē spēles – šahs, dambrete un tādas stratēģiskās spēles kā katana, dažādas kāršu spēles (divas nedēļas spēlēt zolīti un atjaunot skaitīšanas prasmes). Manuprāt mērenās devās neskādē video spēles, īpaši tās, kas prasa stratēģiju, problēmu risināšanu un ātru reakciju. Savukārt telpisku domāšanu vecāka gadagājuma cilvēkiem vislabāk attīstot lielas puzles likšana, un puzle vispār esot vecāka gadagājuma cilvēku, nevis bērnu nodarbe. Dažādām nācijām ir dažādas tradīcijas, kas jau kopš seniem laikiem bijušas Alcheimera slimības profilakse – sudoku, krustvārdu mīklas, loģikas uzdevumi. Šķiet, latviešiem līdz 19. gadsimtam lieti noderēja prasme atcerēties tūkstoti tautas dziesmu. Vāciešiem gauži patīkot atcerēties telefona numuru no beigām, arī vārdus otrādi vai mūziku klausīties otrādi un atminēt. Vecāka gadagājuma meitenēm esot jāatceras sarežģītas ēdienu receptes.
Latvijas Ārstu 10. konngress patiesībā ir ārstu kognitīvo funkciju treniņš. Cilvēka smadzenēm jebkurā vecumā svarīga ir dalība sarunās, kas prasa domāt, analizēt un argumentēt. Nozīmīga ir sociālā mijiedarbība – tikšanās ar draugiem, ģimeni, dalība klubos vai interešu grupās. Nozīmīga ir ne tikai lasīšana, bet arī rakstīšana – pat ja tie ir medicīnas žurnāli ar iespējami sausu pētniecisku informāciju – lasīšana, bet īpaši rakstīšana stimulē valodu un iztēli. Amerikāņu ārstu žurnāls JAMA regulāri publicē arī ārstu esejas, stāstus un dzeju, un gandrīz vienmēr autori ir pazīstami ārsti ar lielu dzīves pieredzi.
Kā jau sākumā minēju – ar kognitīvo funkciju treniņiem vien no Alcheimera slimības neaizmukt. Svarīgas būtu fiziskās aktivitātes – manuprāt labākās ir aerobas aktivitātes – skriešana, peldēšana, riteņbraukšana, nūjošana, kas ir vitāli svarīgas smadzeņu veselībai, jo uzlabo asinsriti un veicina jaunu neironu veidošanos. Atkal ieskatījos – ko par to domā ķīnieši un singapūrieši. Un viņu pētījumos pierādīts, ka smadzeņu kognitīvo spēju trenēšanai labākais ir galda teniss vai badmintons, jo liek acīm strauji sekot bumbiņas vai volāna kustībām un ļoti strauji pieņemt lēmumu atbildes kustībai. Piebildīšu, ka acis ir smadzeņu daļa.
Veselīgs uzturs – es allaž uzticos profesores Ivetas Mintāles ieteikumiem par Vidusjūras diētu ar augļiem, dārzeņiem, veseliem graudaugiem, zivīm un veselīgiem taukiem (spiesta olīveļļa); normāla ēdmaņa palīdz smadzeņu funkcijai.
Noteikti smadzeņu attīrīšanai no pārdzīvojumu un stresa toksīniem un atmiņu konsolidācijai būtisks ir kvalitatīvs miegs. Būtu jāmazina stress, jo hronisks stress var negatīvi ietekmēt smadzeņu veselību. Un vēl ko esmu aizņēmies no profesora Andreja Ērgļa – asinsspiediena, holesterīna līmeņa, cukura līmeņa kontrole (ārsta nozīmētu medikamentu līdzestīga lietošana), kā arī hronisku slimību vadība ir faktori, kas būtiski ietekmē smadzeņu asinsvadu veselību, līdz ar to – ļauj smadzenēm normāli funkcionēt.
Noslēgumā – visvairāk smadzeņu funkcijas saglabāšanai noder pilnīga atteikšanās no smēķēšanas, izvairīšanās no pasīviem smēķu dūmiem, kā arī lietotā alkohola devas samazināšana.