Desmit nāvējošas indes

Indes tiek izmantotas kopš seniem laikiem līdz pat mūsdienām kā ieroči, pretindes un pat kā zāles.

Ikdienā indes atrodas mums visapkārt: tā ir dzeramajā ūdenī, sadzīves priekšmetos un pat mūsu asinīs. Vārdu „inde” lieto, aprakstot jebkuru vielu, kas var izraisīt bīstamus traucējumus organismā. Pat neliels daudzums indes var izraisīt saindēšanos un pat nāvi.

Aplūkosim dažas viltīgākās indes, kas var būt cilvēkam nāvējošas.

1. Rīcins

Rīcins ir dabiska inde, ko iegūst no auga Ricinus communis pupām. Pieauguša cilvēka nogalināšanai pietiek ar dažiem maziem gabaliņiem. Rīcins iznīcina cilvēka šūnas, neļaujot tām ražot organismam nepieciešamās olbaltumvielas, kā rezultātā iestājas orgānu mazspēja. Cilvēks var saindēties ar rīcinu, ieelpojot vai norijot to.

Ieelpojot rīcinu, saindēšanās simptomi parasti izpaužas pēc 8 stundām. Cilvēkam ir apgrūtināta elpošana, drudzis, klepus, slikta dūša, svīšana un smaguma sajūta krūškurvī.

Norijot rīcinu, simptomi rodas mazāk nekā pēc 6 stundām un izpaužas kā slikta dūša un caureja (iespējams, ar asinīm), zems asinsspiediens, halucinācijas un krampji. Nāve var iestāties pēc 36–72 stundām.

2. Botulotoksīns

Daudzas indes var būt nāvējošas pat nelielās devās, tāpēc ir visai grūti izcelt kādu bīstamāko. Tomēr daudzi eksperti uzskata, ka botulotoksīns, ko kosmetoloģijā lieto injekcijām, lai izlīdzinātu grumbas, ir ārkārtīgi spēcīga inde.

Botulisms ir nopietna saslimšana, kas izraisa paralīzi. To ierosina botulotoksīns, ko izstrādā Clostridium botulinum baktērija. Šī inde izraisa nervu sistēmas bojājumus, elpošanas apstāšanos un mokošu nāvi.

Simptomi: slikta dūša, vemšana, redzes dubultošanās, sejas muskuļu vājums, runas defekti, rīšanas grūtības un citi. Baktērija var iekļūt organismā kopā ar ēdienu (parasti tie ir slikti konservēti produkti), kā arī pa vaļējām brūcēm.

3. Zarīna gāze

Zarīna gāze ir viena no bīstamākajām un nāvējošajām nervu paralītiskajām indēm, kas ir simtiem reižu toksiskāka par cianīdu. Sākotnēji zarīns tika ražots kā pesticīds, bet drīz vien šī bezkrāsainā gāze, kurai nepiemita smarža, kļuva par spēcīgu ķīmisko ieroci.

Cilvēks var saindēties ar zarīnu, ieelpojot vai saskaroties ar to, kā arī tad, ja tā iekļūst acīs. Sākumā var rasties tādi simptomi kā iesnas, smaguma sajūta krūškurvī , apgrūtināta elpošana un slikta dūša.

Pēc tam cilvēks zaudē kontroli pār sava ķermeņa funkcijām un nonāk komā, sākas konvulsijas un spazmas, kas beidzas ar nosmakšanu.

4. Tetrodotoksīns

Šo nāvējošo indi satur lodeszivs orgāni. No šīs zivs gatavo populāro japāņu delikatesi fugu. Tetrodotoksīns saglabājas zivs ādā, aknās, zarnu traktā un citos orgānos pat pēc tam, kad tā ir termiski apstrādāta un sagatavota ēšanai.

Toksīns izraisa paralīzi, krampjus, psihiskus traucējumus un citus simptomus. Nāve iestājas 6 stundu laikā pēc indes iekļūšanas organismā.

Ir zināms, ka ik gadu, baudot fugu, ar tetrodotoksīnu saindējas un mokošā nāvē mirst vairāki cilvēki.

5. Ciānkālijs

Kālija cianīds ir cilvēcei zināmākā un visātrākā nāvējošā inde. Tas var būt kristālu un bezkrāsainas gāzes formā, tam raksturīga „rūgto mandeļu” smarža. Cianīdu satur daži produkti un augi. Tas ir cigaretēs, to izmanto plastikāta ražošanā, fotogrāfiju izgatavošanā, zelta atdalīšanā no rūdas un nevēlamu kukaiņu iznīcināšanā.

Cianīdu izmanto jau kopš seniem laikiem, bet mūsdienu pasaulē tas ir kalpojis nāves sodu izpildīšanai. Saindēšanās var notikt, ieelpojot, norijot un pat pieskaroties tam. Cianīds izraisa tādus simptomus kā krampji, elpošanas nepietiekamība un smagos gadījumos nāve var iestāties jau pēc dažām minūtēm. Cianīds nogalina, sasaistoties ar dzelzi asins šūnās un neļaujot tām pārnēsāt skābekli.

6. Dzīvsudrabs 

Ir divas dzīvsudraba formas, kas var būt potenciāli bīstamas: elementārā jeb neorganiskā un organiskā. Elementārais dzīvsudrabs, kuru izmanto termometros, agrākajās plombās un fluorescējošās lampās, nav toksisks, saskaroties ar to, bet var kļūt nāvējošs, ja ieelpo tā tvaikus.

Dzīvsudraba tvaiku ieelpošana (istabas temperatūrā metāls ātri pārvēršas gāzē) bojā plaušas un galvas smadzenes, atslēdzot centrālo nervu sistēmu.

Neorganiskais dzīvsudrabs, ko izmanto bateriju ražošanā, var būt nāvējošs, ja to norij. Tas bojā nieres un izraisa citus simptomus. Organiskais dzīvsudrabs, kas sastopams zivīs un jūras produktos, parasti kļūst bīstams ilgstošas iedarbības gadījumā. Par saindēšanos var liecināt atmiņas zudums, aklums, krampji u.c. simptomi.

7. Strihnīns

Strihnīns ir balts un rūgts kristālisks pulveris bez smaržas, kas var nonākt organismā, to norijot, ieelpojot vai injicējot tā šķīdumu vēnā.
Strihnīnu iegūst no Indijā un dienvidaustrumu Āzijā augošā dzērvjacu strihnīnkoka  (Strychnos nux-vomica) sēklām. Lai gan to bieži izmanto kā pesticīdu, to var saturēt arī tādas narkotiskā vielas kā heroīns un kokaīns.

Saindēšanās pakāpe ir atkarīga no vielas daudzuma un veida, kādā tas nokļuvis organismā. Lai izraisītu smagu stāvokli, pietiek ar nelielu indes daudzumu. Saindēšanās simptomi ir muskuļu spazmas, elpošanas nepietiekamība. Iekļūstot organismā, tas pēc 30 minūtēm var izraisīt nāvi.

8. “Žurku inde” jeb arsēns

Arsēns ir Mendeļejeva tabulas 33. elements. Tā nosaukums kopš seniem laikiem ir indes sinonīms. Arsēns bija iecienīta inde, ko bieži izmantoja politiskajās slepkavībās, jo simptomi, ko izraisīja saindēšanās ar arsēnu, atgādināja holēras pazīmes.

Arsēns ir smagais metāls, tam ir svinam un dzīvsudrabam līdzīgas īpašības. Lielākā koncentrācijā tas var izraisīt sāpes vēderā, krampjus, komu un pat nāvi. Nelielā daudzumā arsēns var būt ārstniecisks tādu slimību gadījumos kā vēzis, sirds slimības un diabēts.

9. Kurare

Kurare ir dažādu Dienvidamerikas augu maisījums, ko senākos laikos izmantoja indīgām bultām. Kurari stipri atšķaidītā formā lieto medicīniskos nolūkos. Indīgs ir tās sastāvā esošais alkaloīds, kurš izraisa paralīzi un nāvi tāpat kā strihnīns un plankumainais suņstobrs, tomēr, iestājoties elpošanas paralīzei, cilvēka sirdsdarbība neapstājas.

Nāve, saindējoties ar kurāri, ir lēna un mokoša, jo upuris saglabā apziņu, bet nespēj kustēties un runāt. Tomēr savlaikus, pirms inde ir nosēdusies, veicot mākslīgo elpināšanu, cilvēku var glābt. Amazones ciltis izmantoja kurāri dzīvnieku medībās, taču saindētā gaļa nebija bīstama lietošanai pārtikā.

10. Batrahotoksīns

Par laimi, iespēja saskarties ar šo indi ir niecīga. Batrahotoksīns, ko satur miniatūro kokvardīšu āda, ir viens no pasaulē spēcīgākajiem neirotoksīniem.

Pašas vardes neražo indi, tā uzkrājas no viņu lietotās pārtikas, galvenokārt no sīkām vabolītēm. Bīstamā inde tika atklāta Kolumbijā mītošo zelta jeb bultu varžu (Phyllobates terribilis) ādā.

Vienai vardītei pietiek batrahotoksīna divdesmit cilvēku vai vairāku ziloņu nogalināšanai. Inde nomāc sirds nervus, apgrūtina elpošanu un ātri izraisa nāvi.