Valdības vadītājs Krišjānis Kariņš licis atbildīgajiem dienestiem vērtēt nepieciešamību nodrošināt visus valsts iedzīvotājus ar sejas aizsargmaskām, kas pasargātu no saslimšanas ar Covid-19.
Citās Eiropas valstīs ideja, ka sejas maskas ikdienā būtu jāvalkā visiem, kļūst arvien populārāka, kaut gan to lietošanas lietderība līdz galam nav izzināta.
Lietuvā 10. aprīlī stājās spēkā obligāta prasība publiskās vietās nēsāt sejas aizsargmasku, pieļaujot gan iespēju, ka muti un degunu drīkst aizsegt arī ar šalli. Austrijā sejas aizsargmaskas obligāti ir jālieto, iepērkoties veikalos un aptiekās. Arī Slovākijā un Čehijā ir ieviests stingrs noteikums pirms iziešanas no mājas uzlikt sejas masku. Arī citur ir līdzīgas prasības.
Taču speciālisti, kas pētījuši šo jautājumu, šaubās, vai tam, ka visa sabiedrība staigās maskās, būs gaidītais rezultāts, proti, samazināsies inficēšanās risks.
Elīna Languša, P. Stradiņa klīniskās universitātes slimnīcas vecākā infekciju kontroles māsa, kura savu viedokli esot saskaņojusi ar Veselības ministrijas galveno speciālistu infektoloģijā Ugu Dumpi, sacīja, ka veseliem cilvēkiem neesot jēgas lietot auduma masku, jo tā nepasargājot no saslimšanas:
“Maska ir vajadzīga tiem, kuri ir slimi vai kuriem ir augšējo elpceļu saslimšanas simptomi.
Tādā gadījumā lielie aerosola pilieni, ar kuriem izplatās vīruss, paliek maskā. Tāpēc, ja ir iespēja, tās var droši lietot, bet ievērojot higiēnas nosacījumus – tā jānomaina, tiklīdz kļūst mitra.”
“Turklāt pareizi jānomaina. Pirms noņem no sejas, dezinficē rokas. To nedrīkst ņurcīt pa somām un kabatām un pēc tam atkal likt uz sejas. Tā jāievieto tīrā maisiņā, jāizmazgā un obligāti jāizgludina. Ja netīro masku, pilnu ar vīrusiem, uzliek uz sejas, tādā veidā mēs tos savelkam sev iekšā.
Ja vesels cilvēks ir uzlicis masku un līdzās nošķaudās slims kolēģis, tad vīrusam ir visas iespējas inficēt veselo caur acs gļotādu. Tāpēc ir ļoti svarīgi, lai maskas lietotu tie, kuriem ir augšējo elpceļu saslimšanas simptomi.
Turklāt uz sejas uzliktu pareizi. Tā nedrīkst atrasties zem deguna vai zem zoda.
Maskas augšpusē ir jābūt iešūtai stieplītei, lai to var pielāgot degunam. Ja maska uzlikta nepareizi, tad infekcija pa spraugām izlien laukā.”
Vismaz trīs kārtās ar filtru pa vidu
Pasaules veselības organizācija (PVO) publicējusi ieteikumus par sejas masku lietošanu. PVO ir pieminētas arī
parastās auduma maskas, par kurām komentārs ir pavisam īss – nav zinātnisku pētījumu, ka šāda maska būtiski samazinātu inficēšanās riskus.
Rīgas Stradiņa universitātes Darba drošības un vides veselības institūta direktors Ivars Vanadziņš, kurš ir arī ārsts, uzskata: “Vīrusu neizplatīt palīdz tikai tās maskas, kurām ir vismaz trīs auduma kārtas, no kurām viena ir filtrējošs audums. Tie ir polipropilēna vai celulozes speciāli austi industriālie audumi, kurus ražo lielos ruļļos rūpnieciskam nolūkam.
Trijās kārtās salocīta marle vai parasts ar puķītēm izdekorēts audums nepalīdzēs aizturēt vīrusa izplatību.
Tomēr būtu aplam apgalvot, ka šāda veida maskas neko neaiztur. Kaut ko jau aiztur, bet tas nav pietiekami daudz, lai teiktu: nošķaudījos un nenodarīju ļaunumu kādam citam!”
Eiropas Slimību profilakses un kontroles centrs ir izstrādājis speciālas rekomendācijas parastā auduma sejas aizsargmasku dezinfekcijai un mazgāšanai. Tā jāmazgā 90 grādos vai arī 60 grādos, bet tad gan ir jāpievieno balinātājs. “Taču jāņem vērā, ka balinātājs izmaina auduma struktūru pēc vienas vai divām mazgāšanas reizēm.
Ja masku, kurai jau sākumā tikpat kā nav aizsardzības, izmazgā divas vai trīs reizes, pievienojot balinātāju, tai visi vēji cauri staigā,”
piebilst I. Vanadziņš.
Miljons masku vienai dienai?
Visas vienkāršās maskas uz sejas ir uzliekamas tikai vienu reizi, skaidro Vanadziņš. Un vienam cilvēkam dienā ir nepieciešamas vismaz divas maskas. “Pieņemsim, ka, mazākais, ārpus mājas iziet 500 tūkstošu cilvēku dienā. Tātad vajadzētu vienu miljonu masku tikai iedzīvotājiem vien, turklāt masku, par kurām nav nekādu garantiju, ka tās kaut ko izmaina un uzlabo…” lēš I. Vanadziņš, piebilstot, ka tās vairāk ir pašsajūtas uzlabošanai, stresa samazināšanai, psiholoģiskajai drošībai.
“Nedzīvosim ilūzijās, ka veselos tās aizsargā. Drīzāk jēga ir ieguldīt šos resursus veselības aprūpē, epidemioloģiskā dienesta paplašināšanā, testos,” uzskata I. Vanadziņš. Turklāt cilvēkiem rodoties viltus paļāvība, ka maska viņus aizsargā no saslimšanas ar Covid-19. Uzliekot masku, mainoties cilvēka uzvedības paradumi – viņš domā, ka var brīvi rīkoties, neievērojot piesardzības pasākumus, lai neinficētos.
Bet kāpēc tad Āzijas valstīs gandrīz katrs staigā ar masku uz sejas? Infektoloģe un Rīgas Stradiņa universitātes profesore Ludmila Vīksna atbild, kā tādā veidā cilvēki aizsargājoties pret putekļiem, gaisa piesārņojumu.
Pasaules veselības organizācijas ieteikumi
* Veselam cilvēkam ieteicama sejas maska tikai tad, ja viņš aprūpē personu, kura varētu būt inficēta.
* Valkājiet masku, ja jūs klepojat vai šķaudāt.
* Maska ir efektīva tikai tad, ja tā tiek pareizi uzlikta un noņemta un regulāri pirms uzlikšanas un pēc noņemšanas tiek mazgātas rokas.
* Masku nedrīkst aiztikt ar rokām, bet, ja nejauši tai pieskaras, ir jānomazgā rokas.
* Pēc lietošanas masku noņem, turot aiz elastīgajām cilpām pie ausīm, un nomazgā rokas ar ziepēm.
Aizsargmasku veidi
* Medicīniskā (parastā) sejas maska, šūta no vairākām auduma kārtām:
• neaizsargā pašu maskas lietotāju pret vīrusiem un baktērijām;
• brīvi pieguļ sejai, pārklājot degunu, muti, zodu;
• vienreizējai lietošanai; tiklīdz kļūst mitra vai pēc divām stundām jāizmet atkritumu tvertnē.
* Ķirurģiskā maska veselības aprūpes darbiniekiem, šūta no speciāla auduma ar filtrējošu slāni:
• aiztur lielos pilienus, kas satur vīrusus un baktērijas;
• vienreizējai lietošanai.
* Respirators veselības aprūpes darbiniekiem:
• filtrē vismaz 95% no gaisā esošajām lielajām un vissmalkākajām daļiņām, t. sk. vīrusus un baktērijas;
• cieši pieguļ sejai, vajadzīga pielaikošana;
• to pārtrauc lietot, kad ir bojāts vai deformēts.
Informācija sagatavota saskaņā ar Slimību profilakses un kontroles centra, PVO un Amerikas Slimību profilakses un kontroles centra rekomendācijām.
Kā jau būsit ievērojuši, portālā Puaro.lv ir sadaļa “WHO IS WHO”, kur esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: LA.lv