Covid-19 riska grupas – kādi cilvēki tajās ietilpst

Tas, ka no Covid-19 mirst tikai vecie un slimie, ir absolūti nepareizs priekšstats par šī vīrusa izraisītām nāvēm, skaidro mediķi.

Ja klepus skar plaušas un sākas elpošanas traucējumi, tas apdraud gan vēža pacientus, gan astmas un sirds slimniekus, nemaz nerunājot par cilvēkiem ar transplantētiem orgāniem. Tieši tāpēc Latvija tik ļoti grib izbēgt no Itālijas scenārija.  

80% pacientu Covid-19 norit viegli, ir cilvēki, kuriem slimība norit vispār bez simptomiem, un viņus atklāj tikai tad, ja veic analīzes.

Piemēram, izmeklē kā kontaktpersonu, un tā atrod, ka ir cilvēki, kas ir pilnīgi veseli, bet viņiem aizdegunē ir šis vīruss, stāstīja Latvijas Infektoloģijas centra galvenā ārste Baiba Rozentāle.

Viņa arī norādīja, ka ir labā ziņa – pie riska grupām nepieder grūtnieces un bērni, kuri slimo, bet ne smagi.

Uzskata, ka vīruss no inficēšanās brīža var parādīties jebkurā laikā no otrās līdz lielākoties 14. dienai. Var būt iesnas un kakla sāpes, arī klepus.

Infekcijas slimība var aprauties jebkurā brīdī, un var būt tā, ka ir simptomi 5. -6. dienā, septītajā dienā tie reducējas un astotajā dienā cilvēks ir vesels, un tikpat labi var slimot divas nedēļas, skaidro Rozentāle.

Tātad lielākā daļa izslimo viegli, bet 18% – vidēji smagi, 2% – smagi. Bīstamība rodas nevis tad, kad klepus skar bronhus, bet gan brīdī, kad tiek skartas plaušu alveolas. Tad cilvēkam būs nepieciešams skābeklis un mākslīgā plaušu ventilācija. Un tie nav tikai vecie cilvēki, tas var būt jebkurš!

Piemēram, cilvēks var būt izdedzis darbā, spilgts piemērs bija jauns sportists Itālijā, kurš bija maratonus noskrējis, norādīja Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule.

“Vai tad nevar cilvēks, gados jauns, būt ar sirdskaiti, ar bronhiālo astmu būt? Dzīvo kvalitatīvu dzīvi, lieto zāles. Bet viņa organisms nespēj pretoties. Viņiem ir jāparedz vieta slimnīcā, iespēja ventilēt plaušas,” piebilda Rozentāle.

Tieši ventilēšana jeb ļoti daudzu pacientu vienlaicīga pievienošana iekārtai, kas pilda mākslīgās plaušas funkcijas, ir lielākais apdraudējums jebkurai veselības sistēmai. Itālija jau netiek galā. Latvija arī netiktu.

“Neviena resursa nepietiks. Ja saslims 100 000, cik elpināmās ierīces mums vajadzēs?” bažījas Cipule.  

Tieši tādēļ mūsu mediķi simtiem reižu atkārto, ka pēc ceļojuma mājās jāpaliek ne tikai sevis, bet arī pārējo dēļ.

Jebkura apskaušanās, noskūpstīšana uz vaiga, nodod to vīrusu, kas veselajam, jaunajam cilvēkam, kas no slēpošanas atgriezies, neizpaužas nekādā veidā, bet to var nodot saviem tuviniekiem,  atgādināja Rozentāle.

“Šai saslimšanai ir tāds raksturs, ka tā ir lēna un lienoša, un tad var būt uzliesmojums. Jautājums – vai būs liels, vai būsim panākuši, ka tas attiecas tikai uz tiem, kas atgriezās no ārzemēm, un vietējie nesaslims,” sacīja Cipule.  

Pagaidām lielākoties saslimušie tomēr Covid-19 ir atveduši no ārzemēm. Bet nu jau atklāti gadījumi, kad inficējas arī viens no otra.  Saslimstības pieaugums joprojām nav liels, un arī smagu gadījumu nav. Taču slimnīcas ir visaugstākajā gatavībā.