Šodien valdība apstiprināja padomes locekļus septiņās augstskolās.
Padomes locekļus valdība apstiprināja sešām Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) padotības augstskolām – Liepājas Universitātei, Vidzemes Augstskolai, Ventspils Augstskolai, Banku augstskolai, Rīgas Tehniskajai universitātei, Daugavpils Universitātei – un Veselības ministrijas (VM) padotībā esošajai Rīgas Stradiņa universitātei.
Saskaņā ar Augstskolu likumu, augstskolu senāti un atbildīgā ministrija atlasa un virza apstiprināšanai Ministru kabinetā augstskolu tipam atbilstošu kandidātu skaitu augstskolu padomēm, savukārt Valsts prezidents katrai valsts augstskolas padomei nominē vienu locekli.
Uz divām vietām Banku augstskolas padomē bija pieteicies 21 kandidāts, no kuriem IZM izvirzījusi banku jomā ilgstoši strādājošo Ansi Grasmani un ēdināšanas uzņēmuma “Lido” valdes locekli Rasmusu Pētersonu, kurus apstiprināja valdība.
Uz piecām vietām RTU padomē bija pieteikušies 55 kandidāti, no kuriem IZM izvirzīja 5G ekosistēmas foruma “5G Techritoy” direktoru un VAS “Elektroniskie sakari” Attīstības un klientu vadības departamenta direktoru Neilu Kalniņu, Rīgas Biznesa skolas padomnieku konventa priekšsēdētāju un Pasaules Bankas privātā sektora finansēšanas struktūrvienības “International Finance Corporation” starptautisko programmu vadītāju Sandu Liepiņu, Āhenes Reinas-Vestfāles Tehniskās universitātes profesoru, RTU goda doktoru Riku de Donkeru, AS “Sakret Holdings” padomes priekšsēdētāju, Biznesa augstskolas “Turība” asociēto profesoru, Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras valdes priekšsēdētāja padomnieku Andri Vanagu, kā arī Ālto Universitātes Inženierzinātņu skolas dekānu un mehāniskās inženierijas profesoru Geriju Markī.
Uz diviem Ventspils Augstskolas padomes locekļu amatiem IZM izvirzījusi bijušo Valsts prezidentu Raimondu Vējoni un starptautiskā energoresursu uzglabāšanas un pārkraušanas uzņēmuma “VTTI” biznesa attīstības menedžeri Reini Āzi. Uz divām vietām bija saņemti 15 pieteikumi. Valdība par Ventspils Augstskolas padomes locekļiem apstiprināja Vējoni un Āzi.
Savukārt uz divām vietām Vidzemes Augstskolas padomē bija izvirzīta “Rīgas ūdens” padomes locekle, bijusī “SEB atklātā pensiju fonda” valdes priekšsēdētāja Dace Ljusa un VAS “Latvijas Pasts” finanšu direktors Andris Puriņš, kurus valdība apstiprināja padomes locekļu amatos. Kopumā uz augstskolas padomes amatiem bija pieteikušies 24 kandidāti.
Uz trim vietām gan Daugavpils Universitātē, gan Liepājas Universitātē tika atlasīti tikai divi augstskolu padomes locekļi, tāpēc uz vienu vakanci katrā ir izsludināti papildu konkursi.
Uz Daugavpils Universitātes padomēs locekļu amatiem tika saņemti 18 pieteikumi, un ministrija pagaidām izvirzījusi VAS “Latvijas dzelzceļš” (LDz) valdes locekli Vitu Balodi-Andrūsu un Latgales reģiona attīstības aģentūras direktoru Māri Bozoviču (“Latgales partija”).
Savukārt darbam Liepājas Universitātes padomē IZM izvirzīja VAS “Latvijas autoceļu uzturētājs” valdes priekšsēdētājs Vilnis Vitkovskis (“Liepājas partija”) un SIA “Kurzemes biznesa inkubators” valdes priekšsēdētājs Salvis Roga, kurus valdība apstiprināja padomes locekļa amatā. Uz vietām šīs augstskolas padomē bija saņemti 17 pieteikumi.
Ministrija informēja, ka Latvijas Sporta pedagoģijas akadēmijas (LSPA) un Rēzeknes Tehnoloģiju akadēmijas (RTA) padomes locekļu kandidātu atlase beidzās bez rezultāta.
Pērn 29.decembrī tika izsludināts atkārtots konkurss uz diviem LSPA padomes locekļu amatiem un šobrīd rit konkursa otrā kārta, savukārt 7.februārī tika izsludināts atkārtots konkurss uz diviem RTA padomes locekļu amatiem – uz tiem var pieteikties līdz 20.februārim.
Iepriekš uz divām LSPA padomes locekļu vietām tika saņemts 21 pieteikums, savukārt uz RTA – 28 pieteikumi.
Tikmēr Latvijas Universitātes padomes locekļu kandidātu atlasē pašlaik rit konkursa trešā kārta. Uz piecām vietām bija pieteikušies 34 kandidāti.
VM izveidotā Nominācijas komisija RSU padomes locekļu amatiem nolēmusi virzīt piecus pretendentus – Floridas Tampas Vispārīgās slimnīcas Kardiotorakālās nodaļas vadītāju Gundaru Katlapu, Finanšu ministrijas Budžeta attīstības politikas departamenta direktoru un Banku augstskolas Ekonomikas un finanšu katedras profesoru Kārli Ketneru, Latvijas Organiskās sintēzes institūta direktoru Osvaldu Pugoviču, Šaritē – Berlīnes Universitātes slimnīcas endokrīnās ķirurģijas nodaļas vadītāju Peteru Gorecki un Mazovijas vojevodistes Sabiedrības veselības inspekcijas Varšavā direktoru Przemislavu Rodkeviču. RSU padomē valdība apstiprināja visas iepriekš minētās personas.
Augstskolu padomes ir jauna veida pārvaldības forma Latvijas augstskolās. Augstskolu padome ir koleģiāla augstāka lēmējinstitūcija, kas atbildīga par augstskolas ilgtspējīgu attīstību, stratēģisko un finanšu uzraudzību. Padomei jānodrošina arī valsts augstskolas darbība atbilstoši tās attīstības stratēģijā noteiktajiem mērķiem.
Valsts augstskolu padomju locekļu izvirzīšanas un atlases process tika uzsākts 2021.gada nogalē, izsludinot atklātu starptautisku kandidātu atlasi. Kandidātu pieteikumus un viņu atbilstību augstskolu padomes locekļa statusam izvērtēja atlases komisijas, kurās darbojas nozaru un personālvadības profesionāļi, kā arī nevalstisko organizāciju un pilsoniskās sabiedrības pārstāvji.
Atlases process notika trīs kārtās, pretendenti prezentēja savu redzējumu par galvenajiem nākotnes izaicinājumiem, iestājoties par modernu un atvērtu studiju vidi, akadēmiskās karjeras izaugsmi un Latvijas augstskolu pozīciju nostiprināšanu starptautiskajā apritē, padziļināti tika vērtētas kandidātu vadības kompetences.
Katru augstskolas padomes locekli virza attiecīgās varas pārstāvis – Valsts prezidents, attiecīgās augstskolas Senāts, kā arī Ministru kabinets. Kandidēt uz amatu var ikviena persona, kas atbilst amata prasībām. Tāpat pretendentus var izvirzīt jebkura privāta vai juridiska persona, ja pretendents tam devis rakstisku apstiprinājumu.
Valsts augstskolu padomes bija iecerēts izveidot līdz šā gada 31. janvārim.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
tomēr tas polittirgus izregulē visam vienkāršakā vietās amatus- kur ceļu tīrītāji,kur avsinizatori, kur vienkārši veikli zēniu un meitenes- viss pēc JKP polittdiktāta- bezkompromisa tiesiskumā
Padomju locekļi no IZM puses nespīd ar izcilību un liela mēroga pieredzi. Ka jau tas tika daudzreiz minēts ārvalstu superlīmeņa speciālisti bija, ir un būs ar galvu slimās IZM neaizsniedzams sapnis. Tagad ir jasūta Valsts kontrole, lai sarēķina zaudējumus.