Neraugoties uz ilgstošu ēnu ekonomikai pievērstu pastiprinātu valsts uzmanību, pašreizējā pieeja nav pietiekami iedarbīga, jo plānotie un īstenotie pasākumi ir vairāk vērsti uz sekām, nevis cēloņiem, lietderības revīzijā par valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai secinājusi Valsts kontrole (VK).
Latvijā ēnu ekonomikas ierobežošanas centrālais instruments ir Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns. 2024. gadā sākta jau ceturtā plāna 2024.-2027. gadam īstenošana ar mērķi līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru no 19,9% līdz 18,9% no iekšzemes kopprodukta. Tomēr revīzijā secināts, ka izteikts uzlabojums netiek paredzēts.
Plānā līdzās horizontālajiem pasākumiem ir izvirzītas divas prioritārās nozares – būvniecība un veselības nozare. Izvērtējot šo nozaru izvēles pamatotību, revidenti secinājuši, ka veselības nozarē ēnu ekonomikas izplatība ir salīdzinoši zema, savukārt nozares ar ievērojami augstāku ēnu ekonomiku palikušas ārpus plāna. Tikmēr būvniecības nozarē pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai īstenoti ilgstoši, un ēnu ekonomikas apmērs nozarē ir krities, bet tas joprojām vērtējams kā augsts. Revidentu ieskatā, plānā paredzētie pasākumi nemazinās ēnu ekonomikas cēloņus būvniecībā.
Revīzijā izvērtēti plānā paredzētie 56 pasākumi – to ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanu, birokrātiju un administratīvo slogu. Secināts, ka lielākā daļa pasākumu pastiprina kontroles mehānismus, nevis novērš ēnu ekonomikas rašanās cēloņus. Revidenti arī secina, ka plāna saturā nav pietiekami izmantotas pētījumu atziņas, lai izvēlētos iespējami efektīvākos pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai.
Pētnieku atziņas liecina, ka nodokļi ir iedarbīgākais ēnu ekonomikas virzītājspēks, norāda VK.
Lai arī Finanšu ministrija (FM) ir strādājusi pie nodokļu politikas pamatnostādnēm,
Latvijā joprojām nav apstiprināts skaidrs ilgtermiņa redzējums par nodokļu politikas attīstību, atzīmē revidenti.
VK ieskatā, paredzama nodokļu politika ir priekšnoteikums gan ekonomikas attīstībai, gan ēnu ekonomikas mazināšanai.
“Laikā, kad valstī lielas pūles velta birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas iespēju apzināšanai un sagaidāms – arī īstenošanai, ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā daļa pasākumu ir vērsti pretējā virzienā, proti, stiprināt prasības un kontroles mehānismu. Tā jau ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Pētījumi rāda, ka augot labklājībai un uzticēšanās līmenim, ēnu ekonomika parasti samazinās,” norāda VK padomes locekle Inga Vilka.
Revidenti arī uzsver, ka ēnu ekonomikas ierobežošana ir horizontāla politika un tās īstenošanā iesaistītas daudzas institūcijas. Tomēr revīzijā secināts, ka institucionālā sistēma ir sarežģīta, atbildība sadrumstalota un uzsvars ir uz procesiem, nevis uz skaidri sasniedzamiem rezultātiem.
VK uzsver, ka vadošā loma šajā jautājumā ir FM, kur ir izveidota īpaša struktūrvienība ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinēšanai. Revidentu ieskatā, pirms astoņiem gadiem FM struktūru paplašināt ar jaunu valsts sekretāra vietnieku un departamentu ēnu ekonomikas ierobežošanai bija nesamērīgi un neracionāli. Tomēr revidenti atzīmē, ka revīzijas laikā 2025. gada aprīlī īstenotās strukturālās izmaiņas ministrijā, atgriežoties pie vienotas atbildības par nodokļu politiku un ēnu ekonomikas pārvaldību, kas ir solis racionalizācijas virzienā, un ir jāturpina.
VK arī atzīmē, ka ēnu ekonomikas apmēra novērtēšana ir sarežģīta, un to veic ar dažādām metodēm. Pieejamie jaunākie novērtējumi par ēnu ekonomiku Latvijā būtiski atšķiras, un tie liecina, ka ēnu ekonomikas apmēru valstī var lēst robežās no 7% līdz nedaudz virs 20% no iekšzemes kopprodukta.
Revīzijā konstatēts, ka FM kā rezultatīvo rādītāju izmanto Austrijas profesora Frīdriha Šneidera aprēķināto ēnu ekonomikas rādītāju (19,9% 2022. gadā), komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību galvenokārt izmanto Latvijas profesoru Arņa Saukas un Tāļa Putniņa ēnu ekonomikas indeksu (21,4% 2024. gadā), savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati par pārskatos neuzrādīto ekonomiku (6,7% 2023. gadā) netiek izmantoti. VK uzsver, ka tas traucē objektīvi apzināt un izvērtēt situāciju un mazina uzticēšanos valsts datiem. Turklāt atkarība no atsevišķu pētījumu pieejamības apgrūtina politikas rezultātu objektīvu izvērtēšanu ilgtermiņā, skaidro revidenti.
VK rosina FM pārskatīt valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai, balstīt lēmumus un komunikāciju uz daudzpusīgiem un ilgtermiņā pieejamiem datiem, mazināt birokrātiju un koncentrēties uz ēnu ekonomikas cēloņu novēršanu.
Finanšu ministrs Arvils Ašeradens: Es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]
Komentējot šos secinājumus, FM paziņojumā medijiem uzsvērusi, ka īsteno uz datiem balstītu un mērķtiecīgu pieeju ēnu ekonomikas mazināšanai, paredzot nepieciešamību turpināt sistemātisku darbu šajā jomā, ņemot vērā ēnu ekonomikas sarežģīto un mainīgo raksturu.
Tāpat ministrija norāda, ka ēnu ekonomikas tendenču novērtēšanā, kā arī politikas veidošanā un īstenošanas novērtēšanā FM analizē un vērtē visus pieejamos pētījumus un datu avotus, kā arī seko dažādu pētnieku veidotajiem ēnu ekonomikas indeksiem un rādītājiem.
FM arī skaidro, ka ēnu ekonomika pēc savas būtības nav tieši izmērāma, tādēļ nav iespējams balstīties tikai uz vienu metodoloģiju vai atsevišķu pētījumu avotu, lai izdarītu precīzus secinājumus par tās apjomu vai dinamiku. Attiecīgi analīzē tiek vērtētas ilgtermiņa tendences un dažādu faktoru savstarpējā kopsakarība.
FM atzīmē, ka ēnu ekonomikas ierobežošana tiek īstenota, regulāri izvērtējot pasākumu efektivitāti un nepieciešamības gadījumā tos pilnveidojot.
Kritisks par revīziju ir finanšu ministrs Arvils Ašeradens (JV), kurš intervijā Latvijas Radio to vērtēja kā ļoti vāju un paviršu.
Viņš atzīmēja, ka gan pētnieku, gan Centrālās statistikas pārvaldes dati norāda uz konsekventu ēnu ekonomikas īpatsvara samazināšanos, kas ir sistēmiska un rūpīga FM, valdības un visas sabiedrības darba rezultāts, taču VK revidenti to nav ņēmuši vērā, kā rezultātā revīzijā neesot “neviena laba vārda, viss ir slikti”.
Ministrs uzskaitīja dažādus valsts veiktos pasākumus cīņai ar ēnu ekonomiku un uzsvēra, ka FM un Valsts ieņēmum dienests (VID) strādā ciešā sadarbībā ar nozarēm. Piemēram, būvniecības nozare neizrādot tik lielu vēlmi sadarboties kā medicīnas nozare, kur ēnu ekonomika slēpjas skaistumkopšanā.
“Šinī gadījumā ir pirmā reize, kad es konsekventi nepiekrītu šiem slēdzieniem [VK revīzijai]. Mēs tiešām strādājam. To spēku ir ļoti maz – četri vai pieci cilvēki FM. Protams, ir VID un Finanšu policija, kas strādā, un to darbība vispār šajā revīzijā netika apskatīta,” sacīja politiķis.
Tomēr jautāts, vai tas nozīmē, ka ēnu ekonomikas apkarošanas plāns ir labs un nav pamata to mainīt, Ašeradens atbildēja noliedzoši, atzīstot, ka plāni tiek koriģēti pastāvīgi, konsultējoties ar nozarēm un ekonomistus pārstāvošajām organizācijām, kā arī strādājot ar sabiedrību un cēloņiem, ne tikai sekām.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!