Aivars Strakšas
Ja Latvijas teritorijā VAS „Latvijas dzelzceļš” ir monopolists, tad Baltijas reģionā tas ir tikai viens no trim dzelzceļa infrastruktūras operatoriem/konkurentiem. Kazahijas, Uzbekistānas, Baltkrievijas un citas kravas lielā mērā nonāks Latvijas/Lietuvas/Igaunijas ostās pa dzelzceļu.
Daļai dzelzceļa kravu autotransports faktiski nav alternatīva. Tātad ostās darbojošās kompānijas, izvēloties starp Klaipēdu, Rīgu un Tallinu vai kādu citu ostu, rēķinās, ka monopolists būs adekvāts, uz biznesu orientēts un arī daudz maz konkurētspējīgs Baltijas reģionā.
Šīs kompānijas savā ziņā ir „Latvijas dzelzceļa” un arī pa daļai valsts ārpolitikas ķīlnieki. Daļa ārzemju investoru uzlika uz Latviju. Investēja šeit, atvēra ofisus, pieņēma darbiniekus un – kļūdījās. Biznesa ruletē trāpījās nelaimīgs cipars.
Ja būtu investējuši Lietuvā, tad būtu OK. Neuzminēja.
Par ko šoreiz runa?
It kā viens notikums – Baltkrievijas dzelzceļa vadītājs V. Morozovs tiek iekļauts sankciju sarakstā, un redzam divas dažādas rīcības. „Latvijas dzelzceļš” aptur sadarbību ar Baltkrievijas dzelzceļu, bet Lietuva un Igaunija turpina.
Lietuvas un Igaunijas rīcība ir saprotama. Fiziska persona ir iekļauta sankciju sarakstā. Ar V. Morozovu sadarboties nedrīkst. Tā kā pats Baltkrievijas dzelzceļš nav iekļauts sankciju sarakstā, tad ar to drīkst sadarboties. It kā loģiski. Ja mērķis būtu iekļaut Baltkrievijas dzelzceļu sankciju sarakstā, tad to arī būtu izdarījuši.
Latvijas rīcība arī ir saprotama, tikai no citas puses – lai tikai kāds nepadomātu ko nelāgu. Labāk ne, un nospļauties uz Latvijas ostās investējušiem uzņēmumiem un arī igauņiem, jo igauņi līdz Baltkrievijai var tikt tikai pa Latvijas teritoriju.
Cik saprotu, tad ir aizsūtīta vēstule uz ES ar lūgumu paskaidrot, kā piemērot sankcijas, un tiek gaidīta atbilde. Kaut kad jau tā atnāks, taču ir atkal viens „bet”. Šajās dienās tiek saskaņoti pārvadājumu plāni nākošajam mēnesim. Ja Latvijas virzienā netiks saskaņotas kravas, tad to arī nebūs. Ne tikai baltkrievu, bet arī visu pārējo. Maz, ka sēd bez darba kopš Līgo svētkiem, sēdēs vēl kādu mēnesi.
Turklāt sēdēs uz valsts budžeta rēķina, jo visus zaudējumus sedz valsts. Runa nav par centiem, bet vairākiem miljoniem eiro. Ja kravas tiktu vestas, valsts iegūtu nodokļus, uzņēmumi pelnītu un apmaksātu darbiniekus, tātad AS „Latvijas dzelzceļš” padomes radītajiem zaudējumiem valsts budžetam, kompensējot infrastruktūras maksājumus, ir jāpieskaita vēl arī reizes divas lielāki zaudējumi, kas tiek nodarīti pārējiem.
Kā redzam, ir divas dažādas rīcības un divas dažādas attieksmes pret uzņēmējdarbību. Latvija ārzemju investoriem nav prognozējama valsts. Politiski lēmumi dominē pār biznesa lēmumiem.
Manuprāt, Baltijas valstu izvietojums Pasaules konkurētspējas indeksā ir tikai loģisks un pašu godīgi nopelnīts.
P.S. Ja tiks saņemta ES atbilde un izrādīsies, ka ar Baltkrievijas dzelzceļu drīkstēja sadarboties, kuram piestādīt rēķinu par zaudējumiem?
Vai satiksmes ministram Jānim Vitenbergam nav laiks mainīt arī „Latvijas dzelzceļa” padomi?
Avots: Pietiek
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!