Satiksmes ministrija (SM) gatavo grozījumus dzelzceļa “Rail Baltica” projekta īstenošanas likumā, kas tostarp paredz noteikt, kā projekts tiek pārvaldīts un kādas ir iesaistīto institūciju atbildības jomas, tiekoties ar medijiem, sacīja SM valsts sekretāra vietniece “Rail Baltica” jautājumos Kristīne Malnača.
Viņa norādīja, ka patlaban grozījumi likumā tiek gatavoti un tos saskaņošanai varētu virzīt rudenī, provizoriski septembrī vai oktobrī. Vienlaikus notiek arī divas darba grupas, kurās strādā pie alternatīvās finansēšanas stratēģijas un risinājuma, kā Rīgu iekļaut projekta pirmajā posmā. Par darba grupu piedāvātajiem plāniem vairāk varēšot uzzinot septembrī.
“SM gatavo likuma grozījumus esošajā “Rail Baltica” projekta īstenošanas likumā, papildinot to ar sadaļu, kas patlaban tajā nav. Sadaļa aptvertu gan projekta definīciju, gan arī pārvaldības modeli un nostiprinātu iesaistītās institūcijas, kas saistītas ar projektu, un definētu to “rāmi”, kas ir viņu atbildības joma,” sacīja Malnača.
Malnača norādīja, ka patlaban ir zināms, ka ir SM, ir nacionālais ieviesējs “Eiropas dzelzceļa līnijas” (EDzL) un Baltijas valstu kopuzņēmums “RB Rail”, kā arī atsevišķos gadījumos ir nepieciešami Ministru kabineta lēmumi par projektu, kā arī ir nepieciešams informēt Saeimu par projekta attīstības gaitu. Tomēr SM ar likumu patlaban vēlas definēt šo ietvaru, lai skaidri saprastu, kā projekts tiek pārvaldīts un kura institūcija ir atbildīga par kādiem jautājumiem.
“Likumā iepriekš šīs normas nebija atrunātas, tas bija atrunāts citos, dažādos normatīvajos aktos. Protams ir noslēgti arī deleģējuma līgumi SM ar EDzL un pilnvarām “RB Rail”, pasakot, kas ir katras institūcijas kompetencē, bet ar likuma spēku ir jāiezīmē konkrētas un skaidras atbildības – kurā brīdī, kam pieder galavārds lēmuma pieņemšanā,” sacīja Malnača.
Tostarp viņa norādīja, ka tik liela mēroga projekts kā “Rail Baltica” nevar būt tikai viena uzņēmuma vai vienas ministrijas projekts, norādot, ka nepietiek tikai ar nacionālu lēmumu, jo jāņem vērā arī Starpvalstu nolīgums un Eiropas Komisijas lēmums, kuru akceptē visas dalībvalstis. “Līdz ar to beigās visu nevar reducēt uz SM vai konkrēta ieviesēja atbildību,” norādīja Malnača.
Viņa atzīmēja, ka iepriekš likumā arī tika definēti speciālie atvieglojumi, piemēram, zemes atsavināšanai, lai palīdzētu ātrāk ieviest šo projektu, bet līdz tam speciālie regulējumi nepastāvēja. Viņasprāt, iemesls ir vienkāršs – Latvija iepriekš nebija strādājusi ar tik liela mēroga projektu un nebija apjausma, ka būs nepieciešams speciāls regulējums, kas ļautu īstenot tik apjomīgu projektu.
Malnača papildināja, ka līdz ar likuma grozījumu izstrādi paralēli notiek arī divas darba grupas – finanšu un tehniskā, kurās iesaistītās puses strādā pie tālākās projekta attīstības.
“RB Rail” Investīciju attīstības vadītājs Pēteris Celms skaidroja, ka finanšu grupā tiek vērtētas vairākas iespējas, kā šo projektu finansēt, piemēram, tiek vērsta uzmanība arī uz citiem Eiropas Savienības grantiem, kur varētu pieteikties, kā arī papildu izvērtē iespējas jau piešķirto naudu citām programmām, kuras neizdotos īstenot laikā, pārlikt uz “Rail Baltica” projektu.
Viņš sacīja, ka liela uzmanība tiek pievērsta arī privātā finansējuma iespējām – publiskajai un privātajai partnerībai (PPP), kuru varētu piesaistīt Rīgas aplim un atsevišķiem pamattrases posmiem, kur būvniecību neplāno iesākt tuvākajos trijos gados, un reģionālajām stacijām, kur šis finansējums neesot.
Savukārt tehniskās vadības grupas uzdevums ir sagatavot, ko Latvijā ir iespējams īstenot pirmajā “Rail Baltica” ieviešanas fāzē – līdz 2030.gadam.
“RB Rail” valdes locekle Kitija Gruškevica skaidroja, ka darba grupa strādā pie alternatīva scenārija, kas būs finansiāli ekonomiskāks, nodrošinot TEN-T regulas nosacījumus un militāro mobilitāti, savienojot Rīgas Centrālo staciju un lidostas staciju, kā arī nodrošinot pasažieru un kravas plūsmas.
Tādējādi plānots, ka pirmā posma plānu valdībā skatīs septembrī, kad politiski būs jāvienojas par to, ko Latvija būvēs līdz 2030.gadam.
Jau vēstīts, ka atbilstoši Baltijas valstu augstāko revīzijas iestāžu īstenotajam “Rail Baltica” projekta situācijas izpētes ziņojumam patlaban nav skaidrības par “Rail Baltica” dzelzceļa līnijas ekspluatācijas un pārvaldīšanas modeli.
Atbilstoši “Rail Baltica” izmaksu un ieguvumu jaunākās analīzes datiem dzelzceļa līnijas kopējās izmaksas Baltijā var sasniegt 23,8 miljardus eiro, tostarp projekta pirmās kārtas izmaksas Baltijā varētu veidot 15,3 miljardus eiro, no tiem Latvijā – 6,4 miljardus eiro. Iepriekšējā izmaksu un ieguvumu analīzē 2017.gadā tika lēsts, ka projekts kopumā izmaksās 5,8 miljardus eiro.
Latvijā “Rail Baltica” pamatlīnijas būvniecību plānots sākt 2024.gadā.
“Rail Baltica” projekts paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma (1435 milimetru) dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vispār tīri loģisks lēmums. Ja uzbūvēt nesanāk, tad ar likumu jānosaka atbildīgais, kas neesi pats. No politiķiem taču nevar prasīt atbildību par pašu lēmumiem.
Cirks aizbraucis, bet klauni turpina ālēties.