Publiskā sektora darbs investīciju piesaistei saņēmis zemāko vērtējumu kopš 2016.gada

Publiskā sektora darbs investīciju piesaistei ārvalstu investoru skatījumā pērn saņēmis zemāko vērtējumu kopš 2016.gada, informē Rīgas Ekonomikas augstskolas un Ārvalstu investoru padomes Latvijā (FICIL) pētījuma “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023” veicējs Arnis Sauka.

Iepriekšējo 12 mēnešu laikā publiskā sektora darbs investīciju piesaistei, kas ticis darīts, lai uzlabotu investīciju vidi Latvijā, tiek vērtēts ar 2,4 skalā no viens līdz pieci, kur viens ir “ļoti slikti”.

Zemāks vērtējums šai komponentei bijis tikai 2016.gadā (2,3), bet, piemēram, 2020.gadā publiskā sektora darbu investīciju piesaistei iepriekšējo 12 mēnešu laikā investori vērtējuši ar 3,1.

Pētījuma autors uzsver –

investori norāda, ka pietrūkst rīcības, motivācijas no publiskā sektora, vairāk ir uz procesu, nevis rezultātu orientēta rīcība, un nav redzama progresa.

Visvairāk investori novērtē sadarbību ar Ekonomikas ministriju (11 no aptaujātajiem 66 minēja pozitīvu sadarbību), Valsts ieņēmumu dienestu (VID) (deviņi no 66), un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūru (septiņi no 66) Savukārt 10 no aptaujātajiem ārvalstu investoriem minēja VID kā institūciju, kur investoriem ir bijusi vismazāk veiksmīgā sadarbība, kam seko Rīgas pašvaldība un asociētās institūcijas (10 no 66).

Vērtējot izmaiņas investīciju vides pievilcībai Latvijā iepriekšējo 12 mēnešu laikā, investori pozitīvi novērtē Latvijas eksporta iespējas, arī nodokļu politiku. Savukārt ģeopolitiskā situācija tiek minēts kā faktors, kas visvairāk negatīvi ietekmē investīciju vidi valstī.

Sauka skaidro, ka ģeopolitiskā situācija ir līdzīga visās trīs Baltijas valstīs, arī Polijā un citās mūsu reģiona valstīs. Tāpēc labāku ieskatu jautājumā par to, kādi faktori negatīvi ietekmē investīciju vides novērtējumu, var iegūt, salīdzinot Baltijas valstis.

Pētījumā ārvalstu investori norāda, ka Lietuvā un Igaunijā ir spēcīgākas, mērķētākas politikas iniciatīvas ārvalstu investīciju vides uzlabošanai.

Savukārt vērtējot ekonomikas konkurētspējas dzinuļus Latvijā, salīdzinājumā ar pārējām Baltijas valstīm, vairāk

aptaujātie ārvalstu investori kā nekonkurētspējīgākus novērtē tieši tos faktorus, kas ir atbildīgi par ekonomikas izaugsmi – inovāciju ekosistēmu, infrastruktūru, darbaspēka pieejamību, izglītību un pārkvalifikāciju, investīciju stimulus, veselību sistēmu, zināšanas tehnoloģijas un inovācijas, produktivitāti.

Sauka norāda, ka

nepalielinot investīcijas, neuzlabojot politikas šajās nozarēs ir grūti iedomāties, ka varētu sagaidīt Latvijas ekonomikas izrāvienu.

Arī to, ka faktori uz kuriem ārvalstu investori norāda kā mazāk konkurētspējīgiem, lielā mērā izskaidro Latvijas ekonomikas attīstības atpalicību no pārējām Baltijas valstīm.

“Apstākļi mums ir salīdzinoši līdzīgi, bet kaimiņi tomēr atrod naudu investīcijām attīstībā – vai nu mēs arī spēsim to izdarīt, vai arī vismaz tuvākajos gados lielu cerību noķert Lietuvu un Igauniju attīstībā mums nav,” pauž Sauka.

Pētījumā tika analizēti arī galvenie izaicinājumi ar kuriem saskārušies investori – progress vai regress iepriekšējo 12 mēnešu laikā.

Pētījuma rezultāti parāda, ka, attiecībā uz kopējo ēnu ekonomikas mazināšanas pārvaldību, instrumentiem tās īstenošanai, 32 no 66 aptaujāto investoru atbildēja ar viens vai divi (nekāds vai mazs progress), 16 ar četri, neviens ar pieci, kas nozīmētu “nozīmīgs progress”.

Savukārt par instrumentiem – burkāniem, lai motivētu godīgākos nodokļu maksātājus, 40 no 66 investoriem norādījuši, ka nekāds vai mazs progress, pieci ar vērtējumu četri, neviens – ar pieci.

Kopumā

ārvalstu investori redz, ka vismazākais progress ir panākts visās ar cilvēkkapitāla attīstības saistītās jomas, publiskā sektora modernizācijā, piemēram, uz rezultātiem balstīta budžeta plānošana, pārskatāmā un paredzamā enerģijas tirgus attīstības nodrošināšanā, un valsts kapitālsabiedrību ieguldījumā nozaru attīstībā.

Savukārt vislielākais progress panākts digitalizācijas uzlabošanā valsts pārvaldē, VID darba un caurskatāmības uzlabošanās ziņā, ēnu ekonomikas mazināšanas pārvaldībā, un investīciju aizsardzības likumdošanas kvalitāte un tiesu efektivitātē.

Šogad pētījumā ārvalstu investoriem tika lūgts nosaukt piecas galvenās jomas, kur viņi saskaras ar lielu administratīvo slogu. Rezultāti parāda, ka liels administratīvais slogs, ārvalstu investoru vērtējumā, ir klātesošs visās uzņēmējdarbības jomās, bet visvairāk būvniecības un īpašumu attīstības jomā, nodarbinātībā – darba tirgū, tieslietu sistēmā, nodokļu administrēšanas jomā, valsts atbalsta saņemšanā, publiskajos iepirkumos.

Investori uzskata, ka administratīvās procedūras ir tik neefektīvas, jo pastāv liela birokrātija, trūkst sadarbības starp valsts iestādēm, nav noteikti vai nav skaidri darbības efektivitātes rādītāji valsts pārvaldes darbiniekiem, pastāv sarežģīti regulējumi un procedūras kuras var dažādi interpretēt, nav centralizētas datu pārvaldības sistēma – vāja datu kvalitāte, kā arī trūkst efektīvas politiskās prioritātes un politiskās vadības.

Investori arī norāda, ka

neefektīvo administratīvo procedūru rezultātā tiek būtiski palielināta darbinieku noslodze, paaugstinātas biznesa izmaksas, bremzētas tālākās investīcijas, inovācijas, un biznesa attīstību, un palielinātas produktu un pakalpojumu cenas.

Sauka norāda, ka investori iesaka sekojošus risinājumi administratīvajam slogam – samazināt birokrātisko aparātu, ieviest administratīvo procedūru centralizāciju, uzlabot sadarbību un komunikāciju starp politikas veidotājiem un uzņēmējiem, veicināt digitalizāciju un datu apriti starp publiskā sektora iestādēm, formulēt skaidru valsts un publiskā sektora iestāžu stratēģiju, lai veicinātu mērķu salāgošanu un lietderīgu resursu izlietojumu, kā arī izveidot rezultātos balstītus galvenos veiktspējas rādītājus valsts pārvaldes iestādēm, lai uzlabotu to atbildību.

Pētījuma rezultāti arī liecina, ka aptuveni ceturtā daļa no šogad aptaujātajiem ārvalstu investoriem neplāno palielināt investīcijas – attiecīgi 67% plāno.

Sauka norāda, ka tas ir procentuāli mazāk nekā pagājušā gada pētījumā, kur 78% teica, ka plāno palielināt investīcijas no 55 kopā aptaujātajiem.

Rīgas Ekonomikas augstskolas un FICIL veiktajā pētījumā “Ārvalstu investīciju vides indekss 2023” secināts, ka

investīciju klimats Latvijā ārvalstu investoru vērtējumā 2023.gadā bija līdz šim zemākajā līmenī,

veidojot 1,9 punktus no pieciem. Salīdzinājumā ar 2022.gada mērījumiem vērtējums investīciju klimatam samazinājies par 0,4 punktiem.

FICIL valdes priekšsēdētāja Zlata Elksniņa-Zaščirinska informē, ka šobrīd Latvijā esošie ārvalstu investori jūtas piesardzīgi, tostarp ir samazinājies to investoru īpatsvars, kuri plāno turpmāk investēt Latvijā – no 79% 2022.gadā līdz 67% 2023.gadā.

Uzņēmēji norāda uz ilgstoši nerisinātām, konstantām problēmām, kas bremzē gan Latvijas konkurētspēju, gan jaunu investīciju piesaisti, piemēram, darbaspēka nepieejamība, zema izglītības kvalitāte, augsts birokrātijas līmenis un investīcijas piesaistes mehānismu trūkums.

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!