Pēc kuģniecības izzagšanas piesegšanas un uzvārīšanās uz kapu tramvaja rēķina, tagad “Delna” uzraudzīs “okupekļa” demontāžu

Kā tika paziņots Rīgas mēra Mārtiņa Staķa preses konferencē pagājušajā nedēļā, Uzvaras parka pieminekļa demontāžu uzraudzīs “Sabiedrība par atklātību – Delna” (Delna), lai sekmētu labas pārvaldības principu ievērošanu, korupcijas un interešu konflikta novēršanu un godprātību pasūtītāja, izpildītāja un citu iesaistīto pušu sadarbībā un darbā un savu darbu uzsākusi no 2022. gada 27. jūlija.

Dzirdot šo paziņojumu, nevilšus atmiņā ataust “Delnas” līdzdalība Latvijas kuģniecības izzagšanas piesegšanā un sabiedrības par atklātību “uzvārīšanās” uz tā dēvētā kapu tramvaja rēķina. Gadiem plūstot un jauniem notikumiem nomainot vienam otru, bijušais ātri aizmirstas, tāpēc piedāvājam atsaukt atmiņā Delnai radniecīgā Sabiedriskās politikas centra Providus pētnieces Lindas Austeres 2016.gadā paustos secinājumus.

Ar „Delnas” līdzdalību kuģniecības privatizācijai tika nostiprināts pareizības tēls

Kā izrādās, to, ka uz „kapu tramvaja” projekta uzraudzīšanu par 300 tūkstošiem eiro gatavā Sabiedrība par atklātību – Delna ir faktiski palīdzējusi oligarhiem Latvijas kuģniecības privatizācijā, ir atzinuši pat Delnas domubiedri.

Ar Delnas līdzdalību Latvijas kuģniecības  privatizācijai tika nostiprināts pareizības tēls – šādu secinājumu ir izdarījusi pat  Delnai  radniecīgā  Sabiedriskās politikas centra Providus pētniece Linda Austere.

„Atklātība daļēji vai pilnīgi atbrīvo ievēlētos vai ieceltos sabiedrības pārstāvjus un viņu veidotās institūcijas no atbildības par rīcībpolitikās rezultātiem. Galu galā demokrātijā atklātība ieliek varu sabiedrības rokās. Nepiedodami īsi un vienkāršoti runājot Kristofera Huda vārdiem, atklātība ir veids, kā atbildīgajam izvairīties no vainas.

Iespējams, šajā ziņā zīmīgākais Latvijas piemērs ir Sabiedrības par atklātību – Delna veiktā akciju sabiedrības Latvijas kuģniecība priva­tizācijas procesa novērošana 2001.-2002. gadā. Tādējādi šim privatizācijas procesam tika vismaz īslaicīgi nostiprināts, pareizības tēls, kaut gan nevalstiskajai organizācijai pēc būtības nebija iespēju izvērtēt darījuma godīgumu,” – šādi Providus pētniece novērtējusi Delnas līdzdalību Latvijas kuģniecības pri(h)vatizācijā.

Šis Providus pārstāves Austeres secinājums ir publicēts paša  Providus izdevumā – 2012. gadā izdotā „Korupcijas C: rakstu sērija par korupciju un pretkorupcijas politiku” brošūriņā Nr. 16 „Iestrēguši atklātības metaforās”.

Austere jau ilgus gadus – vismaz kopš 2011. gada – ir Delnai idejiski radniecīgā sabiedriskās politikas centra Providus asociētā pētniece, kuras „ekspertīzes jomas” esot informācijas atklātība, pretkorupcija, rīcībpolitikas plānošana. Vienlaikus viņa arī ir Aizsardzības ministrijas „ārštata konsultante”.

Kā zināms, aizvadītajā nedēļā atklājās, ka Sabiedrība par atklātību – Delna gatavojoties veikt bēdīgi slavenā Skanstes “kapu tramvaja” līnijas projekta finansējuma izlietojuma uzraudzību, par to saņemot ES finansējumu 300 000 eiro apmērā.

2001. gada 23. janvārī Privatizācijas aģentūras ģenerāldirektors Jānis Naglis un Delnas vadītāja Inese Voika parakstīja godprātīgas rīcības memorandu,  Delnai oficiāli kļūstot par uzņēmuma Latvijas kuģniecība (LK) privatizācijas neatkarīgo novērotāju.

Cita starpā Delna solījās „izvērtēt jau pieņemtos noteikumus un identificēt riska zonas”, kā arī „īpašu uzmanību pievērst tam, kā tiks sagatavota 51% akciju pārdošana par naudu un kā tiks noteikta akciju potenciālā cena”.

Taču faktiski Delnas uzraudzīšana tika izmantota kā aizsegs oligarhu interesēm, kuri Kuģniecību sadalīja savā starpā.

To detalizēti atklāja 2010. gadā klajā nākušajā grāmatā Kā nozagt miljardu publiskotās Jura Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai Aivara Lemberga krimināllietā. Šis pārskats par grāmatas saturu rāda, kā notikusi oligarhu vienošanās, Delnas „uzraudzītājiem” par to pat nenojaušot un faktiski strādājot oligarhu labā:

„Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

“LK privatizācijas jautājumos [ar Lembergu] bija biznesa attiecības. Mēs kopīgi piedalījāmies LK privatizācijā par sertifikātiem un otrajā etapā – par naudu,” liecinājis Savickis.

“Galvenos jautājumus mēs apspriedām kopīgi, visbiežāk bijām četri,” stāsta “Itera Latvija” prezidents. Trīs pārējie bijuši Lembergs, Andris Šķēle un Berķis. Tikuši saskaņoti jautājumi, piemēram, par sertifikātu izmantošanu un finansēm, kas nepieciešamas LK privatizācijas procesā.

Apspriedes visbiežāk notikušas advokātu birojā. “Kad bijām vienojušies par biznesu, pārējo darīja tehniskie cilvēki – juristi utt.,” norāda Savickis. “Itera Latvija” prezidents apliecina, ka “Aivars Lembergs piedalījās visa biznesa (kuģniecības privatizēšana) veikšanā. Ar Aivaru Lembergu tika saskaņoti visi globālie jautājumi”.

Starp grāmatā publiskotajiem materiāliem ir arī 2001.gada jūlijā slēgts līgums, ar kuru Lembergs pilnvaro menedžeri Ansi Sormuli iegādāties un viņa labā pārvaldīt 43,93% “Regina Developement Limited” (“Regina”) kapitāla daļu. Darījums jāīsteno, izmantojot uz Sormuļa vārda reģistrēto Kipras kompāniju “Hinch Invest & Finance S.A.” (“Hinch”).

Tieši “Regina” bija kompānija, kas tika dibināta līdzdalībai LK privatizācijā. Bespalovs liecina, ka “Regina” piederēja sešām kompānijām, aiz kurām stāvēja konkrēti Ventspils uzņēmēji. Tie esot bijuši Bespalovs, Oļegs Stepanovs, Berķis, Igors Skoks, Krists Skuja, bet attiecībā uz “Hinch” Bespalovs norāda, ka to “pārstāvējis Sormulis”.

Ventspilnieku kontrolētajai “Regina” un rīdzinieku kontrolētajai “Lake Street Investments Limited” (“Lake Street”) līdzīgās daļās piederēja divas ārzonas kompānijas “Ojay Limited” (“Ojay”) un “Eastgate Properties Limited” (“Eastgate”), kas nopirka LK akcijas pirmajā privatizācijas posmā – publiskajā piedāvājumā par sertifikātiem.

Vienošanās paredzējusi, ka arī izsolē par naudu pārdodamās LK akcijas tiek nopirktas līdzīgās daļās, un, kā liecina Savickis, jau bijis sarunāts vairāk nekā 55 miljonu ASV dolāru liels kredīts “Unibankā” (patlaban – “SEB banka”), taču ventspilnieki vienošanos pārkāpuši.

“Mēs visi četri kopā [Šķēle, Savickis, Lembergs, Berķis] nospriedām, ka mēs kopā nopirksim kuģniecības akcijas un pēc tam lemsim, ko ar tām darīt, bet beigās mums par lielu pārsteigumu izrādījās, ka kuģniecības akcijas nopirkusi “Ventspils nafta” (VN),” stāsta Savickis.

“Mēs ar Šķēli savu [par sertifikātiem] nopirkto daļu pēc ilgām diskusijām pārdevām,” piebilst Savickis. Pircēji bijušas Berķa un Lemberga ieteiktas firmas.

Berķis atceras, ka VN uzvara izsolē bijis pārsteigums ne tikai Savickim, ar kuru bijis kopā, kad uzzinājis izsoles rezultātus, bet arī pašam. “Es arī biju vīlies un neapmierināts, jo manā uztverē, ja kaut ko savā starpā sarunā, tad tas ir jāpilda. Es jutos ļoti neērti. Iznāca, ka arī es savu solījumu neesmu pildījis,” atzīst Berķis, piebilstot, ka attiecības ar Savicki šis gadījums “samaitāja”.

Notikušo Berķis esot pārrunājis ar Lembergu, kurš teicis, ka neesot bijusi doma rīdziniekus piekrāpt, bet tas esot bijis labāk no kompānijas kontroles viedokļa, lai situācijas noteicēji būtu ventspilnieki.

Rokasgrāmatā publiskota arī kāda no Ventspils domes pēc izsoles 2002.gada jūnijā sūtīta faksa kopija. Sūtījums adresēts “augsti godātam Andrim Šķēlem”, un to, visticamāk, parakstījis Lembergs. Dokumentā teikts: “Ar šo apliecinu, ka tuvākā gada laikā, bet pēc iespējas ātrāk, AS “Ventspils nafta” pārdos tās iegādātās AS “Latvijas Kuģniecība” visas akcijas kopējai A.Š. & Co un A.L. & Co kompānijai vai kompānijām, atbilstoši vienošanās. Vienas akcijas pārdošanas cena būs vienāda ar iegādes cenu + 12% gadā.”

Šis solījums gan netika īstenots un, kā liecina Berķis, “tika panākta vienošanās, ka rīdzinieki turpmāk nepiedalīsies šajā projektā un mēs atpirksim no viņiem tās kompānijas, kuras bija iegādājušās LK akcijas par sertifikātiem”.”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Rakstījām arī par “Delnas” uzvārīšanos uzraugot tā dēvētā kapu tramvaja projektu: „Delna” lielās ar „paveikto, uzraugot Skanstes tramvaja projektu”, taču slēpj no EK saņemtā finansējuma apjomu par „kapu tramvaja” piesegšanu – Puaro.lv

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Avots: Pietiek