Gatavojoties akciju sākotnējā publiskā piedāvājuma (IPO) procesam, Latvijas nacionālās aviokompānijas “airBaltic” pamatkapitālu samazinās par 571,293 miljoniem eiro, kā arī vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, liecina informācija “Firmas.lv”.
Pamatkapitāla samazināšanas noteikumos teikts, ka līdzšinējais “airBaltic” pamatkapitāls ir 596,473 miljoni eiro, tādējādi “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro.
Patlaban kompānijas pamatkapitāls sastāv no 25 647 282 A kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir desmit eiro, 74 323 152 B kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir trīs eiro, 113 164 518 C kategorijas akcijām, kur katras akcijas nominālvērtība ir viens eiro, kā arī 38 660 300 D kategorijas akcijām, kuru nominālvērtība ir desmit centi.
“airBaltic”, gatavojoties IPO, ir nolēmusi vienkāršot esošo uzņēmuma akciju struktūru. Tādējādi visu A, B un C kategoriju akciju nominālvērtību samazinās līdz desmit centiem un 571,293 miljonus eiro novirzīs iepriekšējo gadu uzkrāto zaudējumu segšanai. Tāpat akcionāriem neizmaksās atlīdzību vai kompensāciju saistībā ar šo kategoriju akciju nominālvērtības samazināšanu, teikts noteikumos.
Tādējādi “airBaltic” pamatkapitāls pēc samazināšanas būs 25,179 miljoni eiro, kas sastāvēs no 251 795 252 dematerializētām akcijām ar katras akcijas nominālvērtību desmit centu apmērā. Katra akcija dos tiesības uz vienu balsi kompānijas akcionāru sapulcē, tiesības uz dividendi un likvidācijas kvotu.
“airBaltic” pārstāvji informē, ka 30.augustā valdība skatīja jautājumus par “airBaltic” gatavošanos IPO. Gatavošanās procesā “airBaltic” vienkāršos esošo uzņēmuma akciju struktūru, lai tā kļūtu pievilcīgāka investoriem.
Kompānija ir nolēmusi konsolidēt jeb apvienot četras esošās akciju kategorijas vienā, norādot, ka šāds solis ir ierasta starptautiska prakse, lai padarītu akciju struktūru vēl caurspīdīgāku un pievilcīgāku tirgum. Tāpat pamatkapitāla samazināšana uzlabos paša uzņēmuma kapitāla struktūru.
“airBaltic” skaidro, ka līdz ar akciju konsolidāciju samazināsies arī to nominālvērtība. Šādas darbības mērķis ir uzlabot lidsabiedrības kapitāla daļu, samazinot pamatkapitālu un to novirzot iepriekšējo gadu zaudējumu segšanai. Kompānijā uzsver, ka tas ir tehnisks grāmatvedības process un nemaina ne lidsabiedrības vērtību, ne valsts akciju paketes vērtību.
“airBaltic” prezidents un izpilddirektors Martins Gauss norāda, ka patlaban kompānija kopā ar bankām un starptautiskajiem konsultantiem intensīvi gatavojas “airBaltic” akciju kotācijai biržai.
“Akciju struktūras vienkāršošana ir viens no mājasdarbiem, kas jāveic tagad, lai palīdzētu uzņēmumam īstenot IPO. Jāakcentē, ka IPO mērķis ir palielināt uzņēmuma kapitālu un piesaistīt jaunus investorus, kas citkārt palielinās uzņēmuma vērtību. Plānots, ka potenciālais IPO ļaus ne tikai finanšu investoriem, bet arī privātiem mazumtirdzniecības investoriem kļūt par “airBaltic” akcionāriem,” norāda Gauss.
Valdības sēdē skatīti arī citi izpildāmie priekšnosacījumi sekmīgai IPO un akciju kategoriju konsolidēšanai, tostarp savienojamības (galamērķu) un lidojuma skaita un Rīgas lidostas kā “airBaltic” pamata lidojumu bāzes saglabāšana.
Valdība 30.augustā slēgtajā daļā vienojās, ka valstij pēc “airBaltic” IPO kompānijas kapitālā jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija.
Satiksmes ministrs Kaspars Briškens (P) skaidroja, ka patlaban ar “airBaltic” stratēģisko investoru nenotiek sarunas par kontrolpaketes pārdošanu, bet par mazākuma paketes iegūšanu pirms IPO vai ejot uz IPO, kā arī, iespējams, līdzdalību IPO. “Valsts nosacījums, par ko piektdien vienojās valdība ir, ka valstij pēc IPO būtu jāsaglabā vismaz 25% plus viena akcija, kas ir šis bloķējošais mazākums,” iepriekš sacīja Briškens.
“airBaltic” pagājušajā gadā pārvadāja kopumā 4,536 miljonus pasažieru, kas ir par 35,7% vairāk nekā 2022.gadā, un veica 44 100 lidojumu, kas ir par 18,3% vairāk nekā gadu iepriekš.
“airBaltic” auditētais apgrozījums pagājušajā gadā bija 664,289 miljonu eiro apmērā, kas ir par 33,2% vairāk nekā 2022.gadā, kā arī kompānija guva peļņu 33,852 miljonu eiro apmērā pretstatā zaudējumiem gadu iepriekš.
Latvijas valstij pieder 97,97% “airBaltic” akciju, bet finanšu investoram, Dānijas uzņēmējam Larsam Tūsenam piederošajam “Aircraft Leasing 1” – 2,03%.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasam propagandas plūdus: Krievijas varai iedzīvotāju intereses nekad nav bijušas svarīgas. Jautājums: – Vai Latvijas varai kādreiz iedzīvotāju intereses ir bijušas svarīgas?
Pēc visa spriežot valdības šaurās pierītes pat neapjēdz, ka šis pasākums ir afēra. Lūk, iekļaujošās izglītības sekas!
Protams, ka neapjēdz, paskatieties uz tām slaucējām, saucamajām ministrītēm, kura no viņām vispār sajēdz ko gausveidīgais briškens pagrūda parakstīt. Tādas pārlaimīgas no sava statusa, bet nāksies atbildēt. Vai tad tie resnie runči, kuri tagad iet uz parlamentāro izmeklēšanas komisiju par rail baltic pirms pāris gadiem domāja, ka būs jāiet taisnoties. Evika, it kā juriste skaitās, bet švaka, advokatūrā pilnīga nulle, tāpēc jau ielīda valdības mājā. Galvenais, lai kariņš paspēj notīties ar air baltic līdz tam darba piedāvājumam. Pēdējais laiks patriekt to briškenu no ministra amata, tā gribēja to amatu, jo bija jāpiekārto paša sadarītais pagātnes kļūdas gan rail baltic, gan… lasīt vēl »
Nākošais solis būtu paziņot, ka Shahed drons piedalījās aizsardzības mācībās “Namejs”
Nu sabalsojaat par Brikseniem un JV tad nu lai dziires dziivo :D
Samazina vērtību, uztaisīs izsoli.
Un Gauss nopirks! Pa iekrāto aldziņu!
Tā tautelei vajag, viss pareizi.
Briškenam nevar uzticēt pat avīžu kiosku un viņa diletantiskā grābstīšanās ap airbaltic uzdzen tikai zosāda, ka tik atkal nepaliekam bez biksēm. Spilgts piemērs ir Parex bankas sāga.
Evika saņemies un patriec to briškenu. Bet velti gaidīt tādu brīnumu, jo valdība turās uz progresīvo parodijām. Dažbrīd grūti atšķirt vai tas no cirka izdzīts nelaimīgs klauns, vai it kā satiksmes ministrs. Šodien skatoties preses konferenci pārsmieties varēja, gauss solīja, ka jaunais investors ir zināms un būšot “patīkams” pārsteigums. Tad nu gaidīsim kādu zaķi it kā investoru šie klauni izvilks no cepures. Ļoti dārgs un bezjēdzīgs uzņēmums, ja par to jāmaksā tik dārgi. Kaut ko briškens pļūtīja par ieguvumiem, ka air baltic maksājot nodokļus, tas tik vēl trūka ja nemaksātu. Vai no gausa miljona gadā nodokļus maksā Latvijā, vai Ungārijai… lasīt vēl »