Par 2. pensiju līmeņa 1. pusgada ieguldījumu bēdīgajiem rezultātiem: varbūt pietiek nesaprātīgi apieties ar finanšu līdzekļiem?

AIVARS STRAKŠAS

Latvijas Bankas mājas lapā ir publicēti 2. pensiju līmeņa rezultāti par 1. pusgadu. Ņemot vērā to, ka 2. pensiju līmenis ir gan sabiedrības, gan politiķu uzmanības centrā, vēlos pievērst uzmanību dažiem faktiem. Turklāt mums ir jauna valdība un jauns labklājības ministrs, uz kura pleciem tagad gulstas arī atbildība par 2. pensiju līmeņa ieguldījumiem un turpmāko politiku. Tātad kādā situācijā jaunais ministrs saņem 2. pensiju līmeni, un cik liela naudas izteiksmē paliek atbildība uz iepriekšējiem ministriem G. Eglīti un Eviku Siliņu, kas šobrīd ir arī valdības vadītāja?

Ja skatāmies uz vidējo ienesīgumu 6,5% un to, ka visi ieguldījumu plāni ir strādājuši ar peļņu, var šķist, ka viss ir labi un pensiju ieguldījumi ir drošībā. Diemžēl tas ir tālu no patiesības. Privātie pensiju fondi, kuriem ir uzticēti ieguldījumi, nespēj nodrošināt pat pamatsummas saglabāšanos, par ienesīgumu, kas vismaz tuvu segtu inflācijas radītos zaudējumus, nemaz nerunājot.

Kopš 2019. gada beigām, kad sākās ar Covid saistītās ekonomikas problēmas, VSAA ir pārskaitījusi pensiju fondiem 4,25 miljardus eiro, saņēmusi 2,13 miljardus eiro. Tātad pensiju fondu palielinājumam, neņemot vērā peļņu/zaudējumus no ieguldījumiem, jābūt 2,12 miljardiem eiro. Ja 2019. gada beigās uzkrājums bija 4,5 miljardi eiro, tad uz 30.06. 2023. būtu jābūt 6,62 miljardiem, taču ir tikai 6,37 miljardi, tātad zaudējumi ir 260 miljonu eiro apmērā. Ja paskatāmies no citas puses, tad 2022. gada zaudējumi bija 880 miljoni eiro, un šogad 1. pusgadā ir atpelnīti 367 miljoni eiro. Zaudējumi joprojām kopā ar pagājušā gada rezultātiem ir 513 miljoni eiro.

Un tagad pats bēdīgākais – uzkrātā inflācija kopš 2019. gada decembra ir 32,6%. Tātad naudas, kas bija ieguldīta uz 2019. gada beigām pirktspēja ir samazinājusies par apmēram trešdaļu.

Vai 2. pensiju līmenis tiek labi pārvaldīts?

Es neko neteiktu, ja ieguldījumi būtu brīvprātīgi. Cilvēkiem tiek dota iespēja izvēlēties un atbildēt pašiem par savām kļūdām. Taču 2. pensiju līmenis ir obligāts, neatstājot iespēju izvēlei. Turklāt politiķi zina, ka pensiju fondu turētāju rokās nav instrumentu, kas varētu garantēt vismaz bezzaudējumu rezultātu.

Vai var būt citādi?

Jā, igauņi parādīja, ka var. Tā bija Igaunijas politiķu izšķiršanās dot brīvu izvēli.

Mūsu bijušais labklājības ministrs G. Eglītis, kuram bija iespēja un pienākums pret sabiedrību rūpēties par 2. pensiju līmeņa ieguldījumu saglabāšanos, savu pienākumu neizpildīja un šo jautājumu nevirzīja kaut vai publiskai apspriešanai, nemaz nerunājot par kādiem priekšlikumiem valdībā vai Saeimā.

Iepriekšējā labklājības ministre E. Siliņa kaut kādu diskusiju uzsāka, taču piedāvājumi tika veidoti pensiju fondu turētāju lobija ietekmē. Par brīvprātību nebija ne runas.

Varbūt pietiek nesaprātīgi apieties ar finanšu līdzekļiem?

Ja pensiju fondi nevar garantēt ieguldījumu saglabāšanu, tad nedrīkst arī ar varu uzspiest ieguldīt daļu savas algas 2.pensiju līmenī. Tiem, kuri nevēlas paļauties uz veiksmi un labu laimi, ir jādod iespēja pašiem lemt par saviem uzkrājumiem vecumdienām.

Parūpēsimies paši par savu nākotni un nobalsosim par brīvprātīgu 2. pensiju līmeni!

https://manabalss.lv/par-brivpratibas-principu…/show…

Avots: Pietiek

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!