LTRK vadītājs: Koalīcijas piedāvājums nodokļu izmaiņām noteikti nav tāds, kas varētu iegriezt Latvijas ekonomiku

Valdošās koalīcijas piedāvātās nodokļu izmaiņas, kuras izskatās pēc “politiskas vienošanās”, noteikti neveicinās straujāku Latvijas ekonomikas izaugsmi, intervijā TV3 raidījumam “900 sekundes” sacīja Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš.

Pēc viņa teiktā, valdība vienlaikus apgalvo, ka grib veicināt uzņēmējdarbību, bet tajā pašā laikā “uzkrāmē” uzņēmējdarbībai papildu nodokļus. “Nu vai tad tā mēs varam veicināt uzņēmējdarbību?” retoriski vaicāja Endziņš.

LTRK vadītājs arī norādīja uz valdības deklarācijā iepriekš pausto apņemšanos veicināt pāreju uz augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, taču tagad valdošā koalīcija tieši šādiem uzņēmumiem gribot palielināt nodokļu slogu, un tas Endziņam šķiet neloģiski.

Uzņēmēju organizāciju arī neapmierinot valdības vēlme samazināt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas likmi, jo tas būtu tikai īstermiņa ieguvums, bet ilgtermiņā tas negatīvi atspēlētos uz pensijām.

Tāpat Endziņš norādīja: “Kopumā skatoties, paliek mazliet bēdīgi, jo šī valdība teica, ka pārskatīs nodokļus reizi četros gados, tā reize ir pienākusi. Mēs, kā uzņēmumu pārstāvji esam teikuši – mēs gribam beidzot panākt, ka darbaspēka nodokļu mums ir līdzīgi kā Lietuvā un Igaunijā. Atšķirība ir aptuveni 750 miljoni. Ko tas nozīmē? Ja mēs raudam, ka mums darba devējs maksā mazākas algas nekā Lietuvā un Igaunijā, tad jāpatur prātā, ka Latvijas darba devējs maksā tos 700 miljonus vairāk nodokļos, ko maksā Lietuva un Igaunija. Tas varētu būt algās, bet nav.”

LTRK šķiet svarīgi panākt tādu nodokļu politiku, lai pašvaldības būtu finansiāli ieinteresētas noturēt pie sevis veiksmīgus uzņēmumus, taču pašreizējos koalīcijas priekšlikumos šī tēma vispār neesot skarta. Tāpat neesot neviena priekšlikuma par mazā biznesa regulējuma atvieglošanu.

Endziņš uzskata, ka valdošo partiju piedāvājums nodokļu izmaiņām noteikti nav tāds, kas varētu “iegriezt” Latvijas ekonomiku.

Pēdējo gadu problēma valdības finanšu saimniecībā esot tāda, ka nauda tiek piešķirta tiem, kuri to prasa, bet vietā netiek veiktas investīcijas. “Ja mēs skatāmies šā brīža finanšu saimniecību, kāda ir valstī, tad tā ir īstenībā katastrofāla. Ja vēl pirms dažiem gadiem [toreizējais] premjers [Krišjānis] Kariņš teica, ka naudas ir vairāk nekā jebkad, tad tagad mums ir situācija, ka mēs jau balansējam uz tās kritiskās robežas,” izteicās Endziņš.

Viņš iesaka valdībai vairāk koncentrēties uz izdevumu samazināšanu, piemēram, raudzīties, kā var ietaupīt dzelzceļa projekta “Rail Baltica” īstenošanā. Tāpat būtu jāveicina darbaspēka nodokļu konkurētspēja. “Jo ātrāk to sāks darīt, jo ātrāk visiem būs nauda, ko dalīt,” uzskata LTRK vadītājs.

Kā zināms, ar piedāvātajām nodokļu politikas izmaiņām nākamā gada budžetā bija plānots iegūt 116,1 miljonu eiro, liecina Finanšu ministrijas (FM) sagatavotā prezentācija par nodokļu pārskatīšanas scenāriju.

Avots: TV3