Andris Kulbergs, Auto Asociācijas prezidents
Decembrī jauno auto tirgus saglabā stabilu kritumu. Vieglo automobiļu (pasažieru un mazo komercauto) kritums sastādīja 27% pret 2019. gada decembri. Taču atšķiras kritums tirgus segmentos. Ja pasažieru auto kritums sastādīja vien 23%, tad vieglā komerctransporta segmentā tas samazinājās par 48%.
Negaidīti lielu 22% pieaugumu decembrī piedzīvojis lietotā, mazā komerctransporta imports, kas ļauj secināt, ka mazais un vidējais bizness ir piesardzīgs un meklē veidus kā darboties ietaupot apgrozāmos līdzekļus īstermiņā un izvairīties no ilgtermiņa saistībām.
Salīdzinoši nelielu kritumu decembrī piedzīvojis arī lietoto auto imports. Tas samazinājies par 5%, salīdzinot ar šo pašu periodu 2019. gadā.
Vienīgais segments, kurš stabili turpina pieaugt arī krītoša tirgus apstākļos, ir elektroauto. Decembrī reģistrēti 55 jauni elektroauto, kas kopā veido 4,9% no decembrī reģistrētajiem jaunajiem auto.
No importētajiem elektromobiļiem 10 bija VW eCrafter kravas furgona elektroversijas.
Tāpat decembrī importēti 38 lietoti elektroauto, kas ir 0,9% no visiem importētajiem lietotajiem automobiļiem. Mainījusies arī darījumu struktūra. Būtiski samazinājies lielo korporatīvo darījumu skaits, decembrī tas veidoja vien 17% no visiem darījumiem, savukārt privātpersonu darījumu īpatsvars saglabājas salīdzinoši augstā līmenī un ir 35% no visiem darījumiem.
Pārsteigumu decembrī sagādājis smagā komerctransporta un autobusu segments. Smagā komerctransporta segments piedzīvojis 88%, bet autobusu – 120% pieaugumu. Abos gadījumos tas saistīts ar vairākiem lieliem korporatīvajiem darījumiem.
Neskatoties uz sekmīgo decembri, gada griezumā abi segmenti ir piedzīvojuši būtisku kritumu.
Attiecīgi -34% un -36% pret 2019. gadu.
Decembrī reeksports samazinājies līdz 3% no kopējā pārdoto automašīnu skaita, kas pirms pandēmijas vidēji bija 10% no kopējā skaita. Tas tiešā veidā ir saistīts ar tirgus kritumu visā Eiropā.
Kopumā 2020. gadā pārdotas 15 642 vieglās automašīnas, kas ir par 25% mazāk kā 2019. gadā (20 939). Taču neskatoties uz būtisko kritumu, sekmes dažādām auto markām ir krasi atšķirīgas.
Divām no tām pat ir izdevies uzrādīt pieaugumu. ŠKODA un PEUGEOT ir piedzīvojuši attiecīgi 8% un 5% tirgus pieaugumu pret 2019. gadu. Tiesa, PEUEGOT ir absolūts līderis reeksportā, eksportējot 1465 no pārdotajiem auto, kas ir 45% no kopējā auto eksporta.
Lielākie zaudētāji savukārt ir NISSAN un VW, kuru kritums ir attiecīgi 41 un 40%. Trešo lielāko kritumu ir piedzīvojusi TOYOTA – 27%. Tām seko HYUNDAI ar -22%, BMW ar -15%, CITROEN un RENAULT ar -11%. Desmitnieku noslēdz KIA ar -8%.
Atšķirīgie marku pārdošanas rezultāti ir saistīti ar vairākiem faktoriem. Lielā mērā to ietekmēja tas, cik lielā mērā pandēmijas pirmais vilnis skāra konkrēto ražotāju. Vairāki no tiem bija spiesti uz laiku apturēt ražotnes pilnībā. Turklāt pēc pavasarī piedzīvotā tirgus krituma 55%, arī vairāku tirgotāju stratēģija attiecībā uz nākotnes krājumu veidošanu bija piesardzīga, kā rezultātā gada nogalē pieejamo automašīnu skaits izrādījās nepietiekams.
2020. gads ir zīmīgs ar to, ka TOYOTA ir izdevies gāzt no līdera troņa VW, kas līdz šim bija populārākā izvēle jauno auto tirgū. Ar 2380 pārdotajiem auto un 15,2% tirgus daļu tā ir apsteigusi VW, kurš saglabā otro vietu ar 2134 auto un 13,6% tirgus daļu. TOP3 noslēdz ŠKODA ar 1938 auto un 12,4% tirgus.
Tālāk seko PEUGEOT attiecīgi 1465/9,4%, RENAULT 783/50%, KIA 674/4,3%, CITROEN 658/4,2%, NISSAN 598/3,8%. HYUNDAI 557/3,6% un TOP10 noslēdz BMW ar 432/2,8%.
Arī populārāko modeļu topā TOYOTA ieņem līdera pozīcijas. Turklāt, ar uzreiz diviem modeļiem.
Visvairāk pārdotais modelis 2020. gadā ir TOYOTA RAV4 (728), tam seko TOYOTA COROLLA (699) un TOP3 noslēdz ŠKODA OCTAVIA (613).
Tālāk seko VW TIGUAN (425), SKODA KODIAQ (392), VW GOLF (353), PEUGEOT 308 (343), VW PASSAT (329), KIA SPORTAGE (321) un TOP10 noslēdz NISSAN QUASHQAI (278).
2020. gadā izrāvienu piedzīvojis elektroauto tirgus. Lai arī absolūtos skaitļos tas joprojām ir niecīgs, taču 278% pieaugums liecina par ar vien pieaugošo elektroauto popularitāti. Kopā pārdoti 323 jauni elektroauto pretstatā 90 vienībām 2019. gadā.
Pateicoties koplietošanas auto pakalpojuma sniedzējiem, absolūtais līderis ir RENAULT ar 108 auto, tam seko VW ar 63 auto un TOP3 noslēdz NISSAN ar 33 auto. Tālāk seko HYUNDAI – 29, PORSCHE – 16, AUDI – 14, BMW – 13, MAZDA – 12, PEUGEOT – 11, JAGUAR – 8, TESLA – 6.
2020. gadā importēti arī 245 lietoti elektroauto, kas ir 58% pieaugums pret 2019. gadu (143 auto).
Elektroauto būtiski ietekmējis arī vidējo izmešu rādītājus jaunajiem auto. CO2 vidējais rādītājs jaunajiem auto nokritis līdz 129 g/km no 136 g/km 2019. gadā.
Interesantas tendences ir degvielas tipu izvēles privātpersonu segmentā, jo pretēji ilggadējam paradumam 73,6% izvēlas auto ar benzīna dzinēju un tikai 23,7% izvēlas auto ar dīzeļa dzinēju.
1,4% izvēlas auto aprīkot ar naftas gāzi, 1% elektroauto, 0,3% ar “Plug-in” hibrīddzinēju un 0,1% ar dabas gāzi.
Pilnīgi pretēja aina ir lietoto auto tirgū. 85% no importētajiem auto ir aprīkoti ar dīzeļdzinēju. Pie tam 58% no visiem importētajiem lietotajiem auto ir vecāki par 10 gadiem, kas turpina palielināt autoparka vidējo vecumu. Tas nu jau sasniedzis 14,9 gadus, kaut 2019. gadā bija 14,3 gadi.
“Lietotie auto ir 74% no kopējā auto importa Latvijā, un tie arī jau 10 gadus pēc kārtas turpina pasliktināt Latvijas auto parka vidējo vecumu. 60% no importētajām a/m ir vecākas par 10 gadiem, un vairums no tiem ir Rietumeiropā nobraukti dīzeļi.
Latvija ir kļuvusi par vietu, kur Eiropa utilizē savu nobraukto autoparku vēl vairāk attālinot mūs no klimata mērķu sasniegšanas.
2020. gada dati pierāda, ka pat nelielais elektroauto daudzums būtiski samazina vidējos CO2 izmešu rādītājus. Ar atbalsta pasākumiem bezizmešu un zememisijas auto segmentam, šo samazinājumu būtu iespējams vairākkārtīgi paātrināt.
Tai pašā laikā jaunās transporta ekspluatācijas nodokļa izmaiņas ir vairākkārtīgi palielinājušas nodokļu slogu videi draudzīgām automašīnām. Tāpēc mudinām nekavējoties sākt darbu pie transportlīdzekļu nodokļu politikas pārveides un atbalsta mehānisma izstrādes, kas veicinātu sabiedrības un uzņēmumu izvēli par labu videi draudzīgiem automobiļiem, norāda Auto Asociācijas prezidents Andris Kulbergs.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Lasītāju viedokļi