Šos iedzīvotājus nevar uzskatīt par trūcīgiem, tomēr tas parāda kopējo ainu Latvijā. Pagājušajā gadā nabadzīgo skaits Latvijā sasniedza 22,3 procentus, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Dziļi trūcīgo vairāk
Pagājušajā gadā dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai bija pakļauti 7,8 procenti iedzīvotāju, kas ir par 2,5 procentpunktiem vairāk nekā 2021. gadā, kad šādu iedzīvotāju īpatsvars bija 5,3 procenti, liecina Centrālās statistikas pārvaldes veiktās iedzīvotāju aptaujas dati. Statistiķi skaidro, ka persona tiek uzskatīta par dziļi sociāli un materiāli nenodrošinātu, ja viņai piemīt vismaz septiņas no 13 materiālās nenodrošinātības pazīmēm, piemēram, cilvēks nespēj segt komunālos maksājumus vai nelielu naudas summu tērēt tikai sev, vai atļauties vaļasprieku, ēst pilnvērtīgu pārtiku, segt neparedzētus izdevumus.
Visvairāk materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauti iedzīvotāji ar zemiem ienākumiem, formāli norāda Centrālās statistikas pārvaldes Sociālās statistikas metodoloģijas daļas pārstāve Darja Behtere. 2022. gadā starp iedzīvotājiem ar viszemākajiem ienākumiem dziļai materiālai un sociālai nenodrošinātībai pakļauto iedzīvotāju īpatsvars sasniedza 22,3 procentus, un gada laikā kāpums ir būtisks – par 6,1 procentpunktu. Tomēr, tā kā šo rādītāju aprēķinā izmantots aptaujāto subjektīvs vērtējums, tad arī nelielai daļai visturīgāko iedzīvotāju pašu ieskatā piemita vairākas materiālās un sociālās nenodrošinātības pazīmes. Tiesa, šādu iedzīvotāju skaits ir neliels – 1,1 procentpunkts – iedzīvotāji, kuri pēc ienākumiem ir turīgi, bet domā, ka viņi nevar atļauties nodrošināt pamatvajadzības.
Nevar nodrošināt vismaz kādu no pamata vajadzībām
2022. gadā 58,1 procents Latvijas iedzīvotāju vecumā no 16 gadiem nevarēja atļauties nodrošināt vismaz vienu no 13 pamatnepieciešamībām. Segt pēkšņus neparedzētus izdevumus nevarēja atļauties 44,6 procenti iedzīvotāju (2021. gadā – 42,5 procenti), katru gadu vienu nedēļu doties brīvdienās ārpus mājām – 29,6 procenti un savā mājoklī nolietotās mēbeles nomainīt pret jaunām – 25,8 procenti. Uzturēt mājokli siltu nevarēja atļauties 7,3 procenti, segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt mājokļa kredītu – 6,7 procenti. Ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu nevarēja 9,5 procenti, novalkātās drēbes nomainīt pret jaunām – 12 procenti, nodrošināt divus apavu pārus labā stāvoklī – 6,2 procenti, lietot vieglo auto – 13,7 procenti.
Par aktivitātēm ārpus mājām, piemēram, saistībā ar vaļasprieku nevarēja samaksāt 17,5 procenti, nelielu naudas summu tērēt tikai sev – 10,3 procenti, vismaz reizi mēnesī satikties ar draugiem vai ģimeni uz kopīgu maltīti – 8,4 procenti, nodrošināt mājās internetu – 2,9 procenti.
Statistikas pārvaldē norāda, ka, piemēram, runājot par tādu nepieciešamību kā doties ar draugiem ārpus mājas, jāpiemin, ka 2021. gada datus ietekmēja ne tikai iedzīvotāju finansiālās iespējas, bet arī Covid-19 pandēmija (pulcēšanās ierobežojumi un iedzīvotāju piesardzība sociālajos kontaktos). 2022. gadā, kad tika atcelti vairums šo ierobežojumu un iedzīvotāju ikdiena atgriezās ierastajā kārtībā, viņu ārpusmājas atpūtas un socializēšanās iespējas vairāk ietekmēja finansiālās iespējas.
Milzīgas atšķirības ienākumos
Nozīmīgākie 2022. gada iedzīvotāju ienākumu un dzīves apstākļu aptaujas rezultāti rāda, ka 2021. gadā mājsaimniecību rīcībā esošie ienākumi, salīdzinot ar 2020. gadu, pieauga par 7,6 procentiem, sasniedzot 678 eiro uz vienu mājsaimniecības locekli mēnesī. Iedzīvotāju ienākumi pieauga lēnāk nekā 2020. gadā, kad bija 8,1 procenta kāpums. Vistrūcīgākajās mājsaimniecībās ienākumi uz vienu mājsaimniecības locekli bija 232 eiro mēnesī, bet visturīgākajās mājsaimniecībās – 1475 eiro mēnesī.
Mazinoties turīgāko mājsaimniecību ienākumu kāpumam, samazinās arī ienākumu nevienlīdzība, tomēr 2021. gadā visturīgāko iedzīvotāju ienākumi bija 6,3 reizes lielāki nekā vistrūcīgāko iedzīvotāju ienākumi. Džini koeficients pērn bija 34,3%, kas ir par 1,4 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā. 2021. gadā Latvijā nabadzības riskam bija pakļauti 418 tūkstoši jeb 22,5 procenti iedzīvotāju – par 0,9 procentpunktiem mazāk nekā 2020. gadā.
Kas ir dziļa materiāla nenodrošinātība?
Šādā situācijā iedzīvotāji nevar atļauties vismaz 7 no 13 pamatnepieciešamībām, piemēram,
- segt komunālos maksājumus, īri vai atmaksāt kredītu,
- segt pēkšņus neparedzētus izdevumus no pašu līdzekļiem,
- ēst gaļu, putnu gaļu vai zivis (vai līdzvērtīgu veģetāro ēdienu) katru otro dienu,
- nodrošināt sev divus apavu pārus, kas ir labā stāvoklī un piemēroti ikdienas aktivitātēm,
- savā mājoklī nodrošināt privātai lietošanai internetu, kad tas ir nepieciešams u.c.
Avots: Centrālā statistikas pārvalde
(pārpublicēts no nra.lv atkārtoti, jo tēma ir aktuāla arī šobrīd)
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Vai tagad tā sauc vīģes lapas?
Bet agrāk nekad tik daudz resnu pensionāru neredzēja kā tagad.
Neveselīga pārtika un maz kustības nepietiekamu līdzekļu dēļ.
Muļķīti , tās ir hroniskas sirds nepietiekamības ķermeņa tūskas !
Skumji, visas cerības uz FIB. Problēma – pārāk cieši kontakti ar krievijas atbalstītājiem. Viņiem ir resursi un ietekme. Paši nevar neko atrisināt, jo Latvijā visas augša nopirkta.
Šeit kā piektā kolonna darbojas valsts pārvaldes darbinieki un valsts kapitālsabiedrību darbinieki (vismaz vadošie) kas nodrošina JV veidīgiem vietas Saeimā. Viņi atbalsta drausmīgi izšķērdīgo iepirkumu sistēmu, budžeta un Eiropas naudas iebetonēšanu burtiskā nozīmē, visādu tarifu un cenu celšanu viņuprāt budžeta neizsīkstamības nodrošināšanai.
Latvija akal visas segas nosūtīja ukrainai. Pašiem nau ar ko nosegt vajadzības
Es savu kaunumu nosegt varu.
Pamata nepieciešamības ir atbastīt mīļās valdības gudro politiku un visādi atbastīt padomju varu pār reālo dzīvi. Ir taču iespējas un tā nevadāmā velme! Kādas tad te vēl var būt vajadzības kādam? Ja nu vienīgi Stambulas konvencija un dzimumaiņas piedāvajums nav vel pietiekoš. Ir taču jāsaprot sabiedrības prioritates un vajadzības
Par tādiem deputātiem vientieši jau paši balsoja – skola maksā naudu. Ja nu pielec? varbūt kādreiz
Atgādinu grūtgalvīšiem, kam nav Alcheimers pēdējā stadijā. PSRS deputātus ievēlēja ar 99,98% vēlētāju “atbalstu”. Ņemot vērā pēdējo gadu debilizāciju neceru, ka sapratīsiet secinājumu: jāmaina vēlēšanu sistēma.
Tie taču tādi mazi procentiņi – un tad b;akus vajadzēja rādīt kā pieaugs deptātu, valdības aparāta, iere’dņu, simtiem padomju un valžu algas Ir taču izaugsme un izrāviens|!! Laime!
Tie mūsu liekēži vairojās kā vēža šūnas…esam atpakaļ vecajā režīmā, kad vieni ēda sarkanos ikrus, bet pārējie atpūtās sarkanajā stūrītī.
Latvieši ir lieli nīdētāji. Paskatoties kā visi dzīvo, neticu tiem cipariem.
Vēl viens Francijas karalienes cienīgs indivīds:
– Kā? Tautai nav maizes? Lai ēd kūkas.
Tu izej ārā un apskaties cik lepni auto daudz, kā iepērkas veikalos. Nesen pat paziņoja statisiku ka tūrismz ceļojumu skaits pieaudzis vairāk kā uz pusi. Tā nabadzīga tauta nedzīvo.
Ja tauta būtu bagāta, tad katrā ģimenē būtu vismaz 4 bērni. Secinājums: pat lielākā daļa tā saukto Latvijas bagātnieku īstenībā ir nabagi.
Ja tev ir lepns auto, tad ar to tu vari braukt un vari nebraukt. Ja tev ir bērni, tad tu nevari dažkārt tos barot, bet dažkārt – nebarot. Te arī visa atbilde, kāpēc Latvija ir nabagu un nespējnieku zeme.
Tieši nabadzīhās valstīs ir lielas ģimenes.
Uz priekšu! Pretī iznīcībai! Mēs esam bagāti, jo Latvijā nedzimst bērni. Kāda laime! Latvieši atbrīvo Zemi citām tautām. Mēs esam bagāti, jo mums nedzimst bērni.
Tad jau āfrikā ir tie bagātie. Tur ģimenēs pa 7…8 bērni.
>>Bunga|| Komentētājs acīm redzot ar jēdzienu bagātība saprot kaut ko citu. Normālās tautās vislielākā bagātība ir veseli un laimīgi bērni.
Jā, uz Jomas ielas Jūrmalā stāv lepni auto. Bet kāds to īpašniekiem ar TUA sakars ar Latvijas nāciju (nerunājot jau par latviešu tautu). Tas pats klusā centrā Rīgā. Visi tur restorānos sēdošie ir ar TUA. Pamēģini tur latviešu valodu sadzirdēt.
mūsdienās jau “lepni” auto un iepirkšanās veikalos nav nekāda turīguma pazīme. Āfrikā tādi paši auto, tāpat iepērkas. Un ceļot mūsdienās var visi kas grib, tā arī nav nekāda turīguma pazīme. Pasaki kurā Āfrikas valstī nevar ceļot? Arī Āfrikā cilvēki ceļo tāpat kā LV, un kredīti tāpat pieejami. Jau vairāk kā gadsimtu visā pasaulē ražo automašīnas, būtu dīvaini ja mūsdienās ar kājām uz veikalu būtu jāiet. Propogandai jau der, ka tāpēc labi dzīvo.
Kad pastaigājos pa Centrāltirgu, redzu resnus pensionārus sēžam kafeju stūrīšos un ēdam smalkmaizes. Trūcīgi neizskatās.
Domājams, ka ierēdņu korpuss ir padumjš, jo nespēj veikt politiķu pasūtījumu – uzrakstīt (likumu un citu normatīvo aktu projekti, procesu apraksti, u.c.) ko vajag, lai IKP uz iedzīvotāju būtiski palielinātos. Tātad šo ierēdņu korpusam ir dramatiski jāsamazina alga un daļa vienkārši jāatlaiž.
Kā tad nu padumjš. Paskaties cik Kariņš ar Reiru gudri, kopš 2018 gada valsts parāds par cik miljardiem pieaudzis? Ir bijuši gadi, kad pa 4 miljardiem aizņēmās. Un tagad pasakties kā tiek rēķināts ikp, piemēram pēc ienākumu metodes – aizņēmumi tiek ieskaitīti ikp. Tātad jo vairāk valsts ar Vienotību un Kariņu priekšgalā aizņemas, jo lielāks IKP, jo labāk dzīvojam salīdzinot ar citām valstīm, kuras kaut ko reāli ražo.
Nav tik traki. Vajag dzīvot saprātīgi.
Piekrītu. Latkrievija ir Eiropas nabadzīgākā teritorija, bet Baltkrievijas teritorija ir vēl nabadzīgāka.
Cik jus esat bagāta un tik pat kaila Dieva priekšā
Es te nēsmu braucs no tālā Amērikas lai latviešu cilvēkiem maizi galdā liktu un gaļa. Man jāveido jauna nācij un Ziemeļizrēla
Tas tikai tiem, kuri Dziesmu un geju svētkos man līdz nebauroja Esam diženi! Esam vareni!