Latvijas banku peļņa pirmajā pusgadā dubultojusies

nauda
Foto: Pixbay.com

Latvijas banku sektors šogad pirmajā pusgadā strādāja ar peļņu 350,312 miljonu eiro apmērā, kas ir 2,6 reizes vairāk nekā 2022. gada attiecīgajā periodā, liecina Latvijas Bankas publiskotie dati.

Salīdzinājumam – 2022. gada pirmajā pusgadā banku sektora kopējā peļņa bija 132,526 miljoni eiro, bet pagājušajā gadā kopumā – 321,718 miljoni eiro.

Banku procentu ienākumi 2023. gada pirmajos sešos mēnešos veidoja 574,84 miljonus eiro, kas ir 2,2 reizes vairāk nekā 2022. gada pirmajā pusgadā, bet procentu izdevumi bija 64,133 miljonu eiro apmērā, kas arī ir pieaugums 2,2 reizes.

Savukārt banku komisijas naudas ienākumi šogad pirmajā pusgadā bija 168,42 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,6% vairāk nekā 2022. gada pirmajā pusgadā, bet banku komisijas naudas izdevumi pieauga par 8,1% – līdz 48,976 miljoniem eiro.

2023. gada jūnija beigās banku sektora aktīvi bija kopumā 27,234 miljardu eiro apmērā, kas ir par 1,7% jeb 470,336 miljoniem eiro mazāk nekā 2022. gada beigās, kad banku sektora aktīvi veidoja 27,705 miljardus eiro.

Banku izsniegto kredītu apmērs nebanku klientiem šogad jūnija beigās bija 15,622 miljardi eiro, kas ir par 0,3% jeb 40,68 miljoniem eiro mazāk nekā 2022. gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientiem izsniegto aizdevumu apmērs jūnija beigās veidoja 13,181 miljardu eiro, kas ir par 0,3% jeb 34,666 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Iekšzemes mājsaimniecībām izsniegto aizdevumu apmērs jūnija beigās veidoja 6,084 miljardus eiro, kas ir par 1,5% jeb 92,666 miljoniem eiro vairāk nekā 2022. gada beigās, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrībām izsniegto aizdevumu apmērs veidoja 6,23 miljardus eiro, kas ir kritums par 1,9% jeb 121,772 miljoniem eiro, tostarp mazajiem un vidējiem uzņēmumiem aizdevumos izsniegti 3,526 miljardi eiro, kas ir par 1,4% jeb 48,413 miljoniem eiro vairāk nekā pagājušā gada beigās.

Savukārt noguldījumos bankas jūnija beigās bija piesaistījušas 22,448 miljardus eiro, kas ir par 2,8% jeb 656,851 miljonu eiro mazāk nekā 2022. gada beigās.

Tostarp iekšzemes klientu noguldījumu apmērs salīdzinājumā ar 2022. gada beigām sarucis par 4,1% jeb 791,225 miljoniem eiro un jūnija beigās bija 18,745 miljardi eiro.

Iekšzemes mājsaimniecību noguldījumu apmērs pirmajā pusgadā samazinājies par 1,1% jeb 109,179 miljoniem eiro, šogad jūnija beigās veidojot 10,233 miljardus eiro, bet iekšzemes nefinanšu sabiedrību noguldījumu apmērs sarucis par 0,5% jeb 34,209 miljoniem eiro, veidojot 6,979 miljardus eiro.

Latvijas Bankas dati arī liecina, ka piecu lielāko banku tirgus daļa aktīvos 2023. gada jūnija beigās bija 89,08% (2022.gada beigās – 88,8%), kredītos nebanku klientiem – 89,62% (90,18%), bet nebanku klientu noguldījumos – 90,35% (89,88%).

Avots: lsm.lv

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!

Populārākie raksti


Jūs varētu interesēt


2
Lasītāju viedokļi

avatar
jaunākie vecākie populārākie
Jefiņš
Jefiņš

Būtu konkurence ar kādu no top 500 būtu aizmukušas.

Jefiņš
Jefiņš

Būtu konkurence būtu aizmukušas un labi vien būtu.