Līdz decembra vidum Latvija ziedojusi jau aptuveni divarpus miljonus vakcīnu pret Covid-19 divdesmit divu miljonu eiro vērtībā, ziņo Latvijas Televīzijas raidījums “De facto”.
Pirms diviem gadiem, kad pandēmija jau bija krietni ieskrējusies, parādījās pirmās vakcīnas. Ņemot vērā to ierobežoto pieejamību, Eiropas Komisija organizēja dalībvalstīm vienotu iepirkumu, iespējas sadalot proporcionāli iedzīvotāju skaitam. Speciālisti izrēķināja optimālo vakcīnu daudzumu, bet valstis izvēlējās, cik un kādas vakcīnas rezervēt no teorētiski pieejamā apjoma.
Latvija, sāpīgi kļūdoties pirmajā solī, pēc tam izvēlējās ņemt visu, kas pieejams. Bet tagad tas atspēlējas. Cilvēki vakcinējas maz, bet vakcīnas turpina nākt. Nākamgad Latvijai piegādās četrreiz vairāk vakcīnu, nekā būtu nepieciešams.
Lielie vakcinācijas centri slēgti. Infektoloģijas centrā pret kovidu vakcinē divreiz nedēļā, atnākot pārdesmit cilvēkiem. Tā ir zema aktivitāte. Pārsvarā process notiek pie ģimenes ārstiem.
Šogad augstākais vakcināciju skaits bija janvārī – 231 tūkstotis, februārī – 65 tūkstoši un tad ar katru mēnesi aizvien mazāk, zemāko punktu sasniedzot jūnijā – trīs ar pus tūkstoši. Vien septembrī un oktobrī, kad parādījās vakcīnas pret kovida omikrona variantiem, interese par vakcinēšanos mazliet pieauga.
“Dotajā brīdī – jā, mēs redzam, ka vakcinācijas temps ir samazinājies. Bet tā nav tikai mūsu valsts problēma, tā ir arī pārējo Eiropas valstu problēma, ka samazinās vakcinācijas temps. Latvijā to var redzēt krāšņāk,” saka SPKC Infekcijas slimību uzraudzības un imunizācijas nodaļas vadītāja Larisa Savrasova.
Taizeme, Austrālija, Alžīrija, Surinama, Gvatemala, Ekvadora, Džibuti, Lībija – šīs ir vien dažas no četrdesmit valstīm, kurām Latvija piedāvāja nopirkt šeit piegādātās un neizlietotās vakcīnas pret Covid-19 infekciju.
Un tās visas no piedāvājuma atteicās vai pat vispār uz to neatbildēja. Un kāpēc gan pirkt, ja pieejamas arī ziedotas vakcīnas?
Par ziedošanu izšķīrās arī Latvija. Un līdz decembra vidum noziedoti divarpus miljoni devu 22 miljonu eiro vērtībā. Lielākie sūtījumi aizgājuši caur COVAX programmu, kā arī pa tiešo uz Nikaragvu, Ēģipti, Gruziju, Beninu, Kosovu, Keniju un citām valstīm.
Lai gan vakcīnu jau ir krietni par daudz, tās mums piegādās vēl.
Nu jau bijušais veselības ministrs Daniels Pavļuts (A/P!): “Jā, vakcīnas iepirktas vairākiem gadiem, es atgādinu, ka mēs esam izlietojuši jau ievērojamu vakcīnu skaitu. Tas, cik daudzi Latvijas iedzīvotāji izvēlēsies vakcinēties, ir nenosakāms, neprognozējams apjoms. Vienīgais, ko jūs tiešām pareizi sakāt, ko tiešām mēs skaidri zinām, cik Latvijā ir iedzīvotāju, bet tas ir apmēram arī vienīgais, kas ir skaidrs. (..) Es uzskatu, ka apdrošināties ar nepieciešamo – ar rezervi, vakcīnu daudzumu, ir bijusi saprātīga atbildīgu politiķu izvēle, tāpat kā citās Eiropas Savienības valstīs.”
Pēc Veselības ministrijas datiem, līdz šim rudenim piegādāto vakcīnu kopējā vērtība bija 92,7 miljoni eiro. Un no piegādātajām devām iztērēta aptuveni puse. Taču līgums spiež rezervēto izpirkt un tās ir vakcīnas vēl ap 75 miljonu vērtībā (kopā 168 485 155 eiro).
Līdzīga problēma izveidojusies vēl citās Eiropas Savienības valstīs. Savstarpēji un arī Eiropas Komisijas līmenī tiek runāts ar vakcīnu ražotāju par piegādes līgumu mainīšanu. “Viņš [ražotājs] arī iet uz zināmu šantāžu un saka, ja jūs mums prasāt šādi, viņi grib sadalīt kaut vai uz četriem gadiem to visu daudzumu, saprotot, ka tas ir par daudz, bet viņi negrib samazināt vakcīnu devu skaitu, un viņi saka, ja jūs nepiekritīsiet, mēs jums janvārī piegādāsim visu porciju, kas jums pirmajā pusgadā bija pasūtīts,” par sarunu gaitu stāsta Veselības ministrijas Farmācijas departamenta vadītāja Inese Kaupere.
Pēc Eiropas Slimību profilakses centra apkopotajiem datiem, Latvija neizceļas ar īpaši atšķirīgu piegādāto vakcīnu skaitu pret virkni citu dalībvalstu. Rēķinot proporcionāli pret iedzīvotāju skaitu, visvairāk vakcīnu piegādāts Austrijai. Bet vismazāk – Rumānijai. Arī Lietuva bijusi viena no trim valstīm, kurai piegādāts vismazāk vakcīnu.
Latvijas apjoms ir līdzīgs, kā piemēram, Grieķijai, Polijai, Itālijai, Vācijai. Taču, ja paskatās, cik aktīvi norit balstvakcinācija, Latvija atkal ir lejasgalā un līdz ar to – arī vakcīnu pārpalikums lielāks.
Imunizācijas valsts padomes priekšsēdētāja Dace Zavadska: “Tāds nogurums no vakcinācijas un visas COVID-19 informācijas, ir visai sabiedrībai – gan senioriem, gan jauniem cilvēkiem, arī mediķiem. Un te ir tā vieta, kur mums ir jāsaņemas, jāatmet emocijas, un jāfokusējas uz tiem, kam šis risks un bīstamība paliek.”
Šobrīd balstvakcinācija tiek ieteikta riska grupām, kas ir līdzīgas kā pie gripas – grūtnieces, smagi slimi cilvēki, seniori.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Avots: LTV de Facto
Vai maz ko var uzskatīt bijušais okupantpartijas biedrs,okupantu slepeno specdienestu kadrs?Tāda jau viņu sūtība-demagoģija un provokācijas.Nav saprotams tikai,kādēļ viņi tiek tik plaši uzbāzīgi reklamēti.
Tas ir vāks! Tāda izšķērdība. Tādus līgumus vajag prast noslēgt. Pavļuts jātiesā… un ne jau tikai par v. iepirkumu, bet par piespiedu vakcinēšanu vispār. Palasiet, kas notiek Vācijā, Lielbritānijā. Vismaz apdrošinātāju dati nemelo. Cilvēki kuplā skaitā dodas pie tēviem.
Es būšu prezidentiņš. Pēc egīliņa
Normāla rietumu bankas shēma. Cerams, ka Vakcinācijas birojam logus ar kuvaldu neizsitīs kā Boltik Interneśnl Bank par naudas atmazgāšanu