Latvijā 40% iedzīvotāju sevi pieskaita tā dēvētajam vidusslānim, bet 42% uzskata sevi zem vidusslāņa, bet ne trūcīgiem, bet gandrīz 13% savu mājsaimniecību novērtē kā trūcīgu, liecina “Swedbank” Finanšu institūta veiktais pētījums.
Par turīgiem jeb virs vidusslāņa sevi vērtē tikai neliela sabiedrības daļa jeb 1,3%. Biežāk vidusslānim sevi pieskaita respondenti, kas ir precējušies vai dzīvo kopā ar partneri, ir bērni, pelna vidējus vai vidēji augstus ienākumus un ir augstākā izglītība.
Pēdējo gadu tendence liecina, ka tādu mājsaimniecību, kas sevi pieskaita vidusslānim vai turīgo slānim, kopš 2019. gada Latvijā pakāpeniski paliek mazāk (sarucis par četriem procentpunktiem), savukārt trūcīgajiem – vairāk (pieaudzis par trīs procentpunktiem).
Salīdzinājumā ar kaimiņvalstīm, Igaunijā iedzīvotāju vidū vērojams lielāks optimisms – tur vairums jeb 55% sabiedrības sevi saredz kā vidusslānim vai turīgiem piederīgu. Tikmēr Lietuvā šis īpatsvars ir vēl lielāks un sasniedz 58%.
“Swedbank” Finanšu institūta eksperte Evija Kropa norāda, ka ikdienas izaicinājumi finansiālajā jomā iedzīvotājiem Latvijā liek šaubīties, vai ar esošajiem ienākumiem būs iespējams nodrošināt līdzvērtīgu dzīves kvalitāti kā līdz šim. 45% aptaujāto atzīst, ka ir nobažījušies, vai tuvāko divu līdz piecu gadu laikā noturēsies esošajā sabiedrības grupā. Vislielākā nestabilitāte parādās to iedzīvotāju vidū, kas sevi nepieskaita vidusslānim un arī ne trūcīgajiem. Šajā iedzīvotāju grupā bažas par finanšu stabilitāti ir 53% iedzīvotāju.
Lai sevi pieskaitītu vidusslānim, pēc iedzīvotāju domām, ienākumiem uz vienu ģimenes locekli jāsasniedz vidēji 1259 eiro. Šī summa nav būtiski mainījusies, jo 2019.gadā aptaujā kā minimālie mēneša ienākumi uz vienu vidusslāņa ģimenes locekli tika norādīti 1249 eiro.
Salīdzinājumā ar iedzīvotāju viedokli Lietuvā un Igaunijā, Latvijā vēlamais minimālais ienākumu līmenis joprojām ir zemākais – kaimiņos iedzīvotāju vērtējums par ienākumiem ir vēl augstāks – attiecīgi 1479 un 1611 eiro uz vienu ģimenes locekli.
Piemēram, mājsaimniecībā ar trīs ģimenes locekļiem, pēc iedzīvotāju domām, ienākumu liemenim, lai to varētu saukt par vidusslāni, būtu jābūt vismaz 3777 eiro Latvijā, 4437 eiro Lietuvā un 4833 eiro Igaunijā. Savukārt, salīdzinot ar Eiropas Savienības (ES) datiem, Latvijas mājsaimniecību ienākumu līmenis ir aptuveni uz pusi zemāks. Tendence gan ir pozitīva, jo vēl 2014.gadā Latvija sasniedza vien trešdaļu no ES mājsaimniecību ienākumiem.
Vidusslāni raksturo ne tikai ienākumu līmenis vien, bet arī tas, ko ar šiem ienākumiem iespējams izdarīt un kādu dzīves līmeni sev nodrošināt. Vaicājot iedzīvotājiem, kādi būtu papildus vidusslāņa mājsaimniecību raksturojoši kritēriji, visbiežāk tiek minēts – pieder savs nekustamais īpašums (87%), spēja bez grūtībām segt visus obligātos ikmēneša maksājumus (77%), spēja vismaz reizi gadā atļauties nedēļu ilgu ceļojumu uz ārvalstīm, spēja pēc visu obligāto maksājumu veikšanas atļauties arī papildus tēriņus (70%), kā arī spēja atļauties izmantot privātās un maksas medicīnas pakalpojumus. Vismazāk tiek novērtētas tādas lietas kā augstākā izglītība (min vien 33% respondentu), kā arī pensijas uzkrājumu esamība (50%).
Vērtējot, kā iedzīvotāji paši tiek galā ar šo kritēriju izpildi, vislielākās grūtības ir ar papildus brīvajiem ikmēneša tēriņiem, spēju atļauties maksas medicīnas pakalpojumus un doties ārvalstu ceļojumā.
Lai situāciju mainītu pozitīvākā gultnē, veicinot lielāka vidusslāņa veidošanas Latvijas sabiedrībā, iedzīvotāju vērtējumā vissvarīgāk būtu nepieciešams rūpēties par dzīves dārdzības iegrožošanu un samazināšanu (50%), kam tūdaļ seko darbaspēku nodokļu samazināšana (48%) un ienākumu līmeņa palielināšana (44%). Nozīmīga aptaujāto daļa norāda arī uz vajadzību veicināt uzņēmējdarbību (31%) un mazināt nevienlīdzību (25%).
Aptauju “Iedzīvotāju uzskati par piederību vidusslānim un to raksturojošiem kritērijiem” veicis pētījumu centrs SKDS 2024.gada jūnijā, aptaujājot 1014 Latvijas pastāvīgo iedzīvotāju 18-75 gadu vecumā.
Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.
Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.
Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums Facebook , Twitter, Youtube un Instagram!
Viss pēc mīļās valdības viedā plāna- visu varu un naudu padomēm, pārējie kuļas kā māk līdz aizbrauc
Latvijas Nokia – veiksmes staasts.
Nav pamata satraukties- mantas koncentrēšana padomju nomenklatūrā ir efektīga. Ļeņins neparedzēja tādu visusslani starp partokrātiju un tautu- to būsim sasnieguši Tā aka vbiss ir labi un atpalicībā mūs neviens vairs nepanāks
Lai slavēti visi līdzdalības, maksas valsts un pašvaldību maksas papkalpojumi – viss notiek kā mācību grāmatās aprakstīts – nekā jauna un paradoksāla.