Kurās pašvaldībās pērn visstraujāk audzis ārvalstu ieguldījumu apjoms?

Aizvadītais gads bijis ceturtais pēc kārtas, kad audzis ārvalstu uzkrāto ieguldījumu apjoms Latvijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos, liecina Lursoft apkopotie dati.

2023. gadā ārvalstu ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos palielinājies par 197,68 milj. EUR, uzkrātajai summai sasniedzot 11,69 miljardus eiro.

Kurās pašvaldībās esošajiem uzņēmumiem 2023. gadā izdevies vissekmīgāk savam pamatkapitālam piesaistīt ārvalstu ieguldījumus, atklāj Lursoft dati.

Attiecinot pret pašvaldības teritorijā reģistrēto kopējo uzņēmumu skaitu, vislielākais īpatsvars ar uzņēmumiem, kuru pamatkapitālā veikti ārvalstu ieguldījumi, ir Rīgā un tās tuvējās pašvaldībās.

Lursoft dati rāda, ka ārvalstu pamatkapitāls 2023. gada beigās bija 15,59% no visiem galvaspilsētā reģistrētajiem uzņēmumiem.

Lai arī ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvara izmaiņas bijušas minimālas, redzams, ka šādu uzņēmumu skaitam un līdz ar to arī īpatsvaram Rīgā pēdējos gados bijusi tendence samazināties. Vēl 2021. gadā no visiem galvaspilsētas uzņēmumiem ar ārvalstu pamatkapitālu bija 16,05%, 2022. gadā – jau 15,65%.

Tajā pašā laikā uzkrātā ārvalstu ieguldījumu summa Rīgā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos uzrāda pretēju dinamiku – tā pēdējos gados augusi. Uz 2023. gada 31. decembri Rīgas pašvaldības teritorijā esošo uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 9,63 miljardus eiro, kas ir par 1,37% vairāk nekā gadu iepriekš. Teju puse (4,41 miljards eiro) no minētās summas ieguldīta holdingkompāniju pamatkapitālos, savukārt otri lielākie ieguldījumi (812,62 milj. EUR) reģistrēti sava vai nomāta nekustamā īpašuma izīrēšanas un pārvaldīšanas nozarē, savukārt,

analizējot datus par valstīm, no kurām Rīgā reģistrētie uzņēmumi piesaistījuši līdzekļus uzņēmumu pamatkapitāliem, priekšplānā citām izvirzījusies Zviedrija (4,19 miljardi eiro), aiz kuras ar 933,93 milj. EUR seko Lietuva.

Pašvaldības ar lielāko ārvalsts kapitāla uzņēmumu īpatsvaru (uz 31.12.2023.):

1. Rīga: 15,59% no kopējā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaita;
2. Mārupes novads: 14,40%;
3. Jūrmala: 13,44%;
4. Olaines novads: 10,93%;
5. Ropažu novads: 9,56%.

Otrs lielākais ārvalstu kapitāla īpatsvars aizvadītā gada izskaņā bija reģistrēts Mārupes novadā, liecina Lursoft dati.

Tie rāda, ka ārvalstu ieguldījumi pērn bija reģistrēti 14,40% no visiem Mārupes novada uzņēmumiem. Lai gan tāpat kā Rīgā, arī Mārupes novadā ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvaram bijusi tendence sarukt, kopējais ieguldījumu apjoms audzis.

Lursoft dati rāda, ka Mārupes novadā 2023. gadā bijis otrs straujākais uzkrāto ārvalsts ieguldījumu apjoma pieaugums Latvijā, gada laikā tam palielinoties par 22,37% un sasniedzot 266,14 milj. EUR. Uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma ziņā Mārupe ierindojas otrajā vietā aiz Rīgas.

Lursoft izpētījis, ka lielākais ārvalstu ieguldījums pērn Mārupes novadā reģistrēts nekustamā īpašuma jomā strādājošā SIA “Vastint Latvia” pamatkapitālā, kad Vastint Holding B.V. no Nīderlandes savu līdzšinējo 21 milj. EUR ieguldījumu palielinājis līdz 71 milj. EUR. Pieejamais gada pārskats rāda, ka 2022. gadā SIA “Vastint Latvia” apgrozīja 14,40 milj. EUR, pārskata gadu noslēdzot ar 2,46 milj. EUR zaudējumiem.

Otrs lielākais ieguldījums Mārupes novadā pērn reģistrēts azartspēļu uzņēmuma SIA “ALFOR” pamatkapitālā, kur savu ieguldījumu austriešu NOVOMATIC AG palielinājis par 5,12 milj. EUR.

Vēl straujāk nekā Mārupes novadā uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms pagājušajā gadā audzis Valkas novadā.

Valkas novads pēc uzkrāto ārvalstu ieguldījumu apjoma uzņēmumu pamatkapitālos starp visām Latvijas pašvaldībām šobrīd ierindojas 31. vietā, apsteidzot, piemēram, teritorijas ziņā lielākos Kuldīgas, Balvu, Rēzeknes u.c. novadus. 2023. gadā uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos Valkas novadā audzis par 5 milj. EUR (gadu iepriekš akumulēto ārvalstu ieguldījumu apjoms bijis vien 629,83 tūkst. EUR).

Straujo pieaugumu Valkas novadā nodrošinājis pērn reģistrētais SIA “IGLU Holding”, kas sākotnēji reģistrēts ar 2,8 tūkst. EUR pamatkapitālu, bet nepilnu mēnesi vēlāk Valkas novadā esošās holdingkompānijas pamatkapitāls palielināts līdz 8,03 milj. EUR, no tiem 5,03 milj. EUR ieguldījis igauņu BaltCap Private Equity Fund III usaldusfond (pieder 62,64% no minētā Latvijas uzņēmuma pamatkapitāla).

Otrs lielākais SIA “IGLU Holdings” kapitāldaļu turētājs ar 250 tūkst. EUR ieguldījumu ir SIA “Draugiem Capital I”. Jānorāda, ka no kopējā ārvalstu ieguldījumu apjoma, kuru Valkas novada uzņēmumu pamatkapitālos ieguldījuši ārvalstnieki, 97,17% veido tiešās investīcijas no Igaunijas.

Pašvaldības, kurās 2023. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, visstraujāk audzis uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos:

1. Valkas novads: +796,68%;
2. Mārupes novads: +22,37%;
3. Olaines novads: +14,81%;
4. Madonas novads: +8,94%;
5. Cēsu novads: +6,94%.

Pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos Igaunija ir trešais lielākais ieguldītājs. 2023. gadā igauņu ieguldījumu apjoms audzis vēl par 29,07 milj. EUR, sasniedzot 916,38 milj. EUR.

Lai arī uzkrātā ārvalstu ieguldījumu apjoma ziņā Valkas novads apsteidz vairākas citas pašvaldības, Lursoft aprēķini rāda, ka šajā pašvaldībā 2023. gada beigās bijis zemākais īpatsvars ar ārvalstu kapitāla uzņēmumiem, rēķinot to pret kopējo Valkas novada teritorijā reģistrēto uzņēmumu daudzumu, – vien 0,48%.

Otrs zemākais ārvalstu kapitāla uzņēmumu īpatsvars fiksēts Preiļu novadā – 1,29% no kopējā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaita. Salīdzinot ar gadu iepriekš, uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms Preiļu novada teritorijā esošo uzņēmumu pamatkapitālos pērn sarucis par teju piektdaļu.

Vēl straujāks kritums 2023. gadā reģistrēts viens Augšdaugavas, Dienvidkurzemes un Gulbenes novados.

Lursoft izpētījis, ka uzkrāto ārvalsts ieguldījumu apjoms Preiļu novadā turpinājis sarukt jau trešo gadu pēc kārtas, pērn kritumam esot visbūtiskākajam – par 74,7 tūkst. EUR. Uz 2023. gada beigām pašvaldības teritorijā esošo uzņēmumu pamatkapitālos ārvalstnieki bija ieguldījuši 316,32 tūkst. EUR. Lielais kritums saistīts ar izmaiņām SIA “Preiļu siltums” dalībnieku sastāvā, par uzņēmuma vienīgo dalībnieku kļūstot AS “Energokapital”. Iepriekš puse no visām SIA “Preiļu siltums” daļām piederēja Kiprā reģistrētajam CRIOZ HOLDINGS LIMITED.

Pašvaldības ar zemāko ārvalsts kapitāla uzņēmumu īpatsvaru (uz 31.12.2023.):

1. Varakļānu novads: 0,48% no kopējā pašvaldības teritorijā reģistrēto uzņēmumu skaita;
2. Preiļu novads: 1,29%;
3. Rēzeknes novads: 1,56%;
4. Alūksnes novads: 1,77%;
5. Līvānu novads: 2,07%.

Vēl straujāks uzkrāto ārvalsts ieguldījumu kritums nekā Preiļu novadā pērn reģistrēts Augšdaugavas, Dienvidkurzemes un Gulbenes novados.

Lursoft pētījuma dati rāda, ka Augšdaugavas novadā uzkrātā ārvalsts ieguldījumu summa gada laikā sarukusi pat par 84,87%, samazinoties no 6,15 milj. EUR 2022. gadā līdz 930,62 tūkst. EUR aizvadītā gada izskaņā. Lielais kritums saistīts ar izmaiņām SIA “Latvia Transit” kapitāldaļu turētājos. Iepriekš 34% uzņēmuma kapitāldaļas piederēja Krievijā reģistrētajam AS “TRANSŅEFTEPRODUKT”, kas bija SIA “Latvia Transit” pamatkapitālā ieguldījis 5,27 milj. EUR, taču pērn maijā par Augšdaugavas novada uzņēmuma vienīgo dalībnieku kļuvis otrs līdzšinējais līdzīpašnieks AS “Latvijas kuģniecība”. Līdz ar šīm izmaiņām Krievijas ieguldījums Augšdaugavas novada uzņēmumu pamatkapitālos samazinājies līdz 18,25 tūkst. EUR, kas veido vien nepilnus 2% no kopējās summas, kuru ārvalstnieki ieguldījuši novada teritorijā reģistrēto uzņēmumu pamatkapitālos.

Pašvaldības, kurās 2023. gadā, salīdzinot ar gadu iepriekš, visstraujāk samazinājies uzkrātais ārvalstu ieguldījumu apjoms uzņēmumu pamatkapitālos:

1. Augšdaugavas novads: -84,87%;
2. Dienvidkurzemes novads: -22,98%;
3. Gulbenes novads: -20,60%;
4. Preiļu novads: -19,10%;
5. Kuldīgas novads: -18,60%.

Jānorāda, ka Krievijas uzkrātais ieguldījumu apjoms Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos pērn turpinājis sarukt jau septīto gadu pēc kārtas.

Ja 2021. gadā uzkrātais ieguldījumu apjoms saruka par 11,81 milj. EUR, tad 2022. gadā jau par 65,62 milj. EUR, bet 2023. gadā – par 91,64 milj. EUR.

Šobrīd Latvijas uzņēmumu pamatkapitālos ieguldīti līdzekļi no Krievijas 276,03 milj. EUR apmērā, kas to pēc uzkrātā ieguldījumu apjoma ierindo 9. vietā.

Avots: Lursoft

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!