Kultūrkapitāla fonda attieksmes dēļ latviešu literatūras smagsvars Guntis Berelis apsver profesijas maiņu

Rūgtumu un vilšanos par Valsts Kultūrkapitāla fonda attieksmi sociālajā platformā “Facebook” paudis latviešu literatūrkritiķis un rakstnieks Guntis Berelis:

“Nekad neesmu publiski izteicies par KKF (Valsts Kultūras kapitāla fonda) konkursu rezultātiem, jo savulaik pats pāris gadus esmu tupējis komisijā un lieliski zinu, ka laimīgā loze ļoti bieži atkarīga arī no zvaigžņu stāvokļa, no vērtētāju gara un veselības stāvokļa un tamlīdzīgām būšanām, kam ar literatūru ļoti pastarpināts sakars.

Tāpat prātā palikusi viena grāmatiņa, kurai es biju projekta pieteicējs, virzītājs un kaut kādā mērā izdevējs un kura, liekas (sen bija, īsti neatceros), trīs reizes tika izbrāķēta, ceturtajā dabūja mazu naudiņu, bet beigu galā tika aplaimota ar Literatūras gada balvu.

Bet šoreiz saņēmu kārtējo atteikumu un nu man tiešām cemme. Apmēram gada laikā četras reizes man atmesti atpakaļ pieteikumi stipendijai (plus vēl divi atteikumi, kur es pats nebiju pieteicējs, bet, nu, sacīsim, centrālais personāžs, plus viens atteikums pagājušogad pilnībā formāla iemesla dēļ).

Varu iedomāties situāciju, kad rakstošais tips sagājis mērenā sviestā un nemitīgi dod vienu un to pašu pilnīgi murgaino ideju, pārmēru pārliecināts par savu ģenialitāti, tak nē. Man bija trīs atšķirīgi projekti: divi romāni, viens – aptuveni to varētu definēt kā “diloģiju”. Rezultāts – absolūtā nulle. Viena atteikuma formulējumu es atturēšos te reproducēt, jo tas savā komiskumā ir pilnīgi absurds, bet pārējie – klasiskie: “nepārliecina ideja”. Zinu, ka KKF atteikumos izmanto “formulas”, t. i., iepriekš sagatavotus tekstus, ar kuriem ērti atrakstīties, kas arī saprotami, jo KKF komisijas uzdevums ne tuvu nav nodarboties ar iesniegto fragmentu recenzēšanu.

Tomēr nenovēršami rodas jautājums – vai manas desmit publicētās grāmatas (plus kādas 700 publikācijas periodikā) vēsta par to, ka es kaut ko rakstītu “nepārliecinoši” (strīdīgi – tas jā) vai zem kādas diezgan augstas kvalitātes latiņas? (Ja vēl pievelk klāt arī visas oficiālās atzinības, divas Literatūras gada balvas un vienu tās nomināciju ieskaitot, tad jautājums drusku saasinās.)

Vēl jau varētu turpināt – par beidzamā gada laikā dažādu iemeslu dēļ nepublicētajiem tekstiem, nekur nerakstītu un neformulētu aizliegumu publicēties un tamlīdzīgi. Beigu galā – nekādā gadījumā neesmu visādu konspiroloģijas teoriju entuāzists – pati no sevis nāk prātā doma par klasisku kancelēšanas gadījumu.

Pret to man nav nekādu iebildumu, jo tas ir tāds interesants koks ar diviem galiem, un, kad otrs gals kancelētājiem nāk atpakaļ, tad ir tiešām uzjautrinoši. Bet nelaime tā, ka tas smagi uzbliež finansiālā ziņā un tālāk – arī pa literatūru, jo kancelētajam nākas piestrādāt gan par sētnieku, gan par naktssargu (abi jau noieti etapi) gan utt., uz ko nu profesionāls rakstnieks ir spējīgs, tik drusku smieklīgi, ka ar to nākas nodarboties nevis studenta vecumā, bet jau drusku pēc sešdesmit.

Ui, bet man sanāca saskarties ar profesionāliem sētniekiem un profesionāliem naktssargiem, un profesionālām apkopējām – tur acis uz kātiņiem, kādu naudu viņi pelna, kaut kas tāds letiņu rakstniekiem ne sapņos nerādās ar vai bez stipendijām.

Pašlaik tāds noskaņojums, ka tiešām jāmet teksti pie malas, jānokārto parādi, ko esmu sasolījis, un jāpārkvalificējas par normālu naktssargu.

Nu i nafig, literatūra iztiks bez manis.

Apnicis.

Foto: ekrānuzņēmums no “Facebook”

Puaro.lv sadaļā “WHO IS WHO” esam apkopojuši politiķu CV. Šeit varat uzzināt, cik izglītoti ir Saeimas deputāti un  ministri, kā arī valsts amatpersonas, viņu parādsaistību apjomu, iepriekšējo pieredzi, partiju maiņu un citus sasniegumus.

Savukārt to, kurš patiesībā nosaka, kas notiek Latvijā, kurš ir ietekmīgs, kurš bagāts, bet kurš gan viens, gan otrs, uzziniet mūsu jaunajā sadaļā “Ietekme un nauda”.

Izsakiet savu viedokli komentāros un sekojiet mums  Facebook ,   Twitter,  Youtube un Instagram!